Izdienas pensiju jautājums var kļūt pār pārbaudījumu valdību veidojošajai koalīcijai, jo partija KPV LV īsi pirms nākamā gada budžeta projekta sagatavošanas rosinājusi ieviest izdienas pensijas vēl vienai strādājošo grupai, proti, Valsts ieņēmuma dienesta Muitas pārvaldes darbiniekiem.
KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs uzsvēra, ka muitnieku izdienas pensijas būtu kā “katalizators, vai esam spējīgi sakārtot izdienas pensiju sistēmu”. Sociālās jomās eksperti gan šo priekšlikumu vērtē pretrunīgi, jo, kā vairākas reizes uzsvērusi arī Valsts kontrole, izdienas pensiju slogs uz valsts budžetu pēc būtības nav izsvērts un tas var radīt finansiāli nepanesamas saistības nākotnē.
Pēkšņa aktualitāte
Izklāstot šīs nedēļas politiskās aktualitātes, KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, vienlaikus arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs zināmā mērā pārsteidza, paziņodams par savam politiskam spēkam būtisku jautājumu, proti, izdienas pensijām.
“Vēl viena lieta, kas mums ir svarīga. Mēs pieteicām jautājumu par izdienas pensiju sistēmu un šīs sistēmas uzlabojumiem. Tas ir fiskāli smagums valsts budžetam, protams, bet tur ir arī saredzama nozaru attīstība, piemēram, iekšlietās un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldē, kur izdienas pensiju jautājums ir ļoti būtisks,” sacīja A. Zakatistovs. “Mēs piedāvājam skatīt šo jautājumu plašāk un ne visu uzreiz.” Tomēr no politiķa teiktā izriet, tieši izdienas pensiju jautājums muitniekiem varētu tikt izmantots kā katalizators veiksmīgām pārmaiņām izdienas pensiju jomā nākotnē.
Par izdienas pensiju aktualitāti A. Zakatistovam piebalsoja kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība), uzsverot, ka Kultūras ministrija noteikti piedalīsies diskusiju procesā par izdienas pensijām, jo Kultūras ministrijas pārraudzības nozarēs izdienas pensijas ir ļoti būtisks jautājums. Izdienas pensiju aktualitāti pieteica arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija), piebilstot, ka satiksmes nozarē šīm pensijām ir tikpat liela loma un nozīme kā muitniekiem vai iekšlietu sistēmas darbiniekiem.
Aizmirst par to, cik makā naudas
Valsts kontrole vairākas reizes vērsusi ministriju un valdības uzmanību izdienas pensiju sistēmai un norādījusi uz faktu, ka Latvijā nav skaidras stratēģijas, kāda izdienas pensiju sistēma valstij ir nepieciešama. Izdienas pensija nav atkarīga no dzīves laikā maksātam sociālajām iemaksām, tāpēc ir jautājums, vai tā ir taisnīga pret visiem pensionāriem. “Izdienas pensiju saņēmēji var doties pensijā salīdzinoši labākos apstākļos un saņemt salīdzinoši labāku pensiju,” atzina Valsts kontroles padomes locekle Inga Vārava. Vidēji izdienas pensija ir 1,5 reizes augstāka nekā valsts vecuma pensija (domāts tai pašai personai, ja tā saņemtu izdienas vai vecuma pensiju). Vislielākās atšķirības ir diplomātiem - pat divas reizes, tienešiem, prokuroriem.
Valsts kontrole aprēķinājusi, ka turpmākajos gados izdienas pensiju izmaksai būs nepieciešami vismaz 4,5 miljardi eiro kopumā.
Arī Labklājības ministrija kā sociālās politikas veidotāji uzskata, ka nākotnē izdienas pensijas ir un būs būtisks papildu slogs budžetam (izdienas pensijas maksā gan no sociālās apdrošināšanas budžeta, gan no pamatbudžeta), jo jāņem vērā sabiedrības novecošanās - mazāk strādājošo, bet vairāk pensionāru. Šādos apstākļos būs tā, ka vienai daļai iedzīvotāju būs jāstrādā līdz 65 gadiem vai vēl ilgāk, bet citi - ies pensijā desmit gadus agrāk.
Sākt reformu ar jaunu izdienas pensionāru?
Līdz šim neviena diskusija par izdienas pensiju sistēmu nav rezultējusies. Nevienā līmenī. Gatavību runāt par izdienas pensijām paudušas visas nozares, taču darba grupās vienmēr nonākts pie tā, ka katra šī nozare sāk pamatot, cik ļoti specifiska tā ir un ka izdienas pensijas noteikti nākotnē ir jāsaglabā.
Pats idejas autors Atis Zakatistovs atzīst, ka dažādu valdību dienaskārtībā izdienas pensijas bijušas gadu gadiem un arī Valsts kontrole pievērsusi uzmanību šai tēmai. “Tas ir jūtīgs jautājums, ko nevar sasteigt, jo tas skar plašu personu loku,” skaidro politiķis. “Mēs redzam, ka risinājumu varētu pieņemt nākamā gada laikā, veidojot saprātīgu diskusiju.” Vienlaikus A. Zakatistovs norāda, ka “tas nevar būt politisks lēmums”.
Piedāvājumā veidot diskusiju par izdienas pensijām ir nomaskēts jautājums par izdienas pensiju piešķiršanu jaunai strādājošai grupai. To A. Zakatistovs nemaz nenoliedz, uzsverot, ka attieksme pret “muitas pārvaldes izmeklētāju iekļaušanu izdienas pensiju saņēmēju lokā būtu labs katalizators, vai valsts pārvalde ir gatava veikt sistemātiskas izmaiņas”. Politiķis saka: “Muitnieki izdarījuši visus mājas darbus, pielāgojuši pensionēšanās vecumu, sameklējuši līdzekļus nozarē. Tāpēc viņu iekļaušana sistēmā būtu iespējama ātrāk, paredzot izdienas pensijas jau no nākamā gada, bet mums, protams, ir jārunā ar sadarbības partneriem koalīcijā.” Tātad no sākuma muitniekiem, bet sistēmiskās izmaiņas - vēlāk.
Līdz ar to nav skaidrs, vai reforma nozīmētu izdienas pensiju paredzēšanu arvien jaunām grupām (piemēram, skolotāji, atsevišķu specialitāšu mediķi un citi) vai tomēr izdienas pensiju ierobežošanu, veidojot citu atbalsta sistēmu cilvēkiem, kuri noteiktā vecumā vairs objektīvi nespēj pildīt līdzšinējos darba pienākumus.
