Ja pašvaldību vēlēšanu dienā komisiju darbinieku sagatavotajos vēlētāju sarakstos pie meklēšanā esošo personu vārdiem būtu pielikts mazs ķeksītis, tad vienas dienas laikā tiesībsargājošās iestādes varētu paņemt ciet aptuveni 10% no bēguļojošiem noziedzniekiem, lieciniekiem un bezvēsts prombūtnē esošiem pilsoņiem. Tādas ir Latvijas Juristu apvienības aplēses.
Iemesli, kādēļ tiesībsargājošās iestādes meklē rokā konkrētus cilvēkus, ir dažādi. Varbūt pastrādāts kāds noziegums, varbūt slēpjas no tuviniekiem, un viņi vērsušies policijā. Varbūt nozīmēta piespiedu ārstēšana. Un sekmes meklēšanā ir atkarīgas no vairākiem faktoriem. Cik svarīgs bijis ar šo cilvēku saistītais notikums. Cik daudz spēku iesaistīti meklēšanā. Un, protams, arī no meklējamā paša pārvietošanās un uzvedības. Šķērsojot valsts robežu, reizēm tiek pārbaudīti ceļotāju dokumenti. Tad meklējamo personu aiztur robežsardze. Tāpat meklējamos mēdz aizturēt policija dažādos profilaktiskos reidos, kas tiek veikti, piemēram, lai apkarotu ielu noziedzību. Policija ierodas izklaides klubos, spēļu zālēs, apmeklē konkrētus mikrorajonus, kur uzmanību piesaistījušām personām pārbauda identitāti. Mēdz būt gadījumi, kad meklēšanā esošie paši uzprasās uz notveršanu, ar neadekvātu uzvedību pamudinot rīkoties līdzpilsoņus. Vairāk vai mazāk ‒ šāda meklēšana ir saistīta ar nejaušību. Ja meklējamais cenšas likumsargiem acīs nelēkt, viņš var netraucēti dzīvot gadiem ilgi. Tomēr ir viena iespēja, kā vienlaikus ļoti daudz meklēšanā esošu personu atpazīt un iesēdināt, kur nu kurai jābūt. Vienalga - vai tas būtu cietums vai pamesta dzīvesbiedra apskāvieni.
Izpētīts cietumā
Neatkarīgajai par šo neizmantoto iespēju pastāstīja Latvijas Juristu apvienības valdes priekšsēdētājs Rihards Bunka. Savulaik, strādājot ieslodzījuma vietu sistēmā, viņš cietumnieku vidū veicis slēptu aptauju, un izpētījis, cik daudzi no viņiem piedalījušies vēlēšanās, atrazdamies brīvībā. Tas ir vēl pirms aizturēšanas. Pirmajā mirklī rezultāts šķiet pieticīgs - aptuveni 10%. Taču, ja rēķina absolūtos skaitļos, izdarāms pārsteidzošs secinājums. Tolaik meklēšanā atradās ap 7000 personu, tātad vēlēšanu norises laikā - vienā dienā plus iepriekšējās nobalsošanas dienās bija iespējams atrast 700 meklēšanā esošas personas. “Tādējādi arī tiktu atrisināta ētiskā un juridiskā dilemma, ka valsts varas veidošanā piedalās personas, ko šī vara ir sodījusi,” spriež juristu biedrības vadītājs Rihards Bunka. Meklēšanā esošo personu skaits pēdējos gados ir krities. Pēc Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegtajām ziņām, vakar meklēšanā atradās 4081 persona.
Tikai jāpieliek ķeksītis
Ja pieņēmums, ka desmitā daļa meklējamo ir apzinīgi vēlētāji, joprojām atbilst īstenībai un vēlēšanas notiktu šajās dienās, atrast varētu vairāk nekā 400 meklēšanā esošas personas. Tikai jāpiešķir vēlēšanu komisiju darbiniekiem meklējamo saraksti. Tāpat, kā tie tiek piešķirti robežsargiem vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbiniekiem. Ķeksītis pie uzvārda, un lieta darīta. Protams, darbiniekiem pašiem nav jātvarsta bēguļojoši noziedznieki, kas ieradušies izpildīt savu pilsoņa pienākumu. Signāls policijai, un tuvākā iecirkņa patruļnieki būs klāt. Šāda kārtība efektīvāk darbotos tieši pašvaldību vēlēšanās, kur vēlētāji ierodas konkrētos vēlēšanu iecirkņos.
Plāns šķiet atjautīgs, un 2017. gadā par tā īstenošanu jau runāts gan ar Iekšlietu ministriju un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, gan Latvijas Pašvaldību savienību un Centrālo vēlēšanu komisiju. Konceptuāli visi piekrita tā īstenošanai, vēl jo vairāk tāpēc, ka nekādus papildu izdevumus tas neprasītu. Bet ieguvums būtu nozīmīgs. Bandītus varētu salikt aiz restēm, alimentu nemaksātājus saukt pie kārtības, bez vēsts pazudušos izstrīpot no meklējamo sarakstiem. Taču ideja tā arī palika runu līmenī.
Tagad pastāstīja prezidentam
Policija meklējamās personas iedala vairākās kategorijās. Tās, kuras aizmūk no tiesas vai jāķer uz karstām pēdām pēc noziedzīga nodarījuma. Aizdomās turamās personas. Tāpat meklēšanā var tikt izsludinātas personas, kas nepilda drošības līdzekļa nosacījumus, piemēram, nenāk uz nopratināšanu vai izvairās no soda izciešanas. Protams, arī no cietuma aizbēgušās. Savu artavu meklējamo sarakstos dod arī Interpols un Eiropols, kad personas izsludinātas starptautiskā meklēšanā. Arī Ārlietu ministrija var rosināt kāda pilsoņa meklēšanu. Visubeidzot, pēdējā kategorija ir bezvēsts pazudušie, kas var būt gan vietējie iedzīvotāji, gan ārzemnieki. Gan pa īstam pazudušie, gan tie, kuri kaut kādu privātu apsvērumu dēļ nogājuši pagrīdē. Vismaz daļu no viņiem būtu iespējams atrast jau nākamajās vēlēšanās ‒ 2021. gada 5. jūnijā. Atliek tikai sakārtot normatīvos aktus, kā jau tas tika plānots ‒ iedot Centrālajai vēlēšanu komisijai meklēšanā esošo personu sarakstu, un uzlikt par pienākumu darbiniekiem piezvanīt policijai, ja pie atnākušā vēlētāja uzvārda parādās atzīme - policija meklē.
Lai pārrunātu aktuālos jautājumus tiesību zinātnēs un jurisprudencē, Latvijas Juristu apvienības pārstāvji jūlijā bija vizītē pie Valsts prezidenta Egila Levita. Pārrunāja arī to, cik vienkārši un efektīvi varētu atrast 10% meklēšanā esošu personu.
