No nākamā gada mazākā vecuma pensija būs 149 eiro un 60 centi. Valdība, ņemot vērā Labklājības ministrijas sagatavotos priekšlikumus, konceptuāli vienojusies par minimālo ienākumu palielināšanu, starp kuriem ir arī minimālā vecuma pensija.
Lielākā minimālā pensija būs pensionāriem ar lielu darba stāžu ‒ vairāk nekā 220 eiro mēnesī, pašlaik “lielākais minimums” ir 136 eiro. Šāds pensijas pielikums varētu šķist ievērojams, ja neņem vērā faktu: lai saņemtu šādu minimumu, cilvēkam vajadzējis nostrādāt vairāk nekā 40 gadu, turklāt oficiāli. Tas nozīmē, ka Latvijā ir vairāk nekā 30 tūkstoši minimālās pensijas saņēmēju, kuri, pat neraugoties uz lieliem darba stāžiem, tiesīgi saņemt vien pašu minimumu. Šo senioru rindas papildina arī tie pensiju saņēmēji, kuriem nemaz nav tiesību saņemt minimālo vecuma pensiju, jo nav oficiāli pierādāma vismaz 15 gadu darba stāža. Tādā gadījumā cilvēks saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Šo cilvēku skaits gan nav tik liels - tomēr vērā ņemams - tuvu diviem tūkstošiem senioru. Arī šo pabalstu plānots nākamgad palielināt.
Valdība šonedēļ atbalstīja informatīvo ziņojumu, kurā apkopoti priekšlikumi valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021. gadam un budžeta ietvaram turpmākajiem trim gadiem. Šajā ziņojumā ietvertas arī Labklājības ministrijas iniciatīvas par minimālo ienākumu sliekšņu celšanu. Plānots no 2021. gada 1. janvāra palielināt minimālā vecuma un invaliditātes pensijas apmēru, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Izmaiņas izmaksās kopumā 70,7 miljonus eiro, aprēķinājusi Labklājības ministrija.
Neatkarīgā izpētīja, kā valdība plāno palielināt minimālo vecuma pensiju. Kā zināms, minimālo pensiju var saņemt, ja cilvēka darba stāžs ir vismaz 15 gadi. Minimālās pensijas aprēķinā ņem vērā bāzes pensiju, kas ir Labklājības ministrijas izrēķināts un valdības apstiprināts lielums. Šai bāzei, savukārt, piemēro koeficientu atkarībā no darba stāža, jo lielāks darba stāžs, jo lielāku koeficientu piemēro un lielāku minimālo pensiju nosaka.
No nākamā gada valdība palielinās minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi uz 136 eiro pašreizējo 80 eiro vietā (jāpiebilst, ka personām ar invaliditāti šī bāze noteikta lielāka un arī tiks palielināta - uz 163 eiro līdzšinējo 122,69 eiro vietā).
Tas nozīmē, ka minimālā pensija Latvijā būs ne mazāka kā 149,6 eiro, bet lielākā minimālā pensija - 220 eiro.
Turklāt pensiju aprēķinā tiks novērtēts katrs darba stāža gads, uzsver Labklājības ministrijas speciālisti. Pašlaik tās ir četras stāžu grupas: no 15 līdz 20 gadiem, no 21 līdz 30 gadiem, no 31 līdz 40 gadiem un 41 gads un vairāk. Labklājības ministrija piedāvā minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi noteikt 25 procentu no ienākumu mediānas (136 eiro), savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības 30 procentu no ienākumu mediānas (163 eiro). Šāda pieeja ieviesta, arī lai īstenotu Satversmes tiesas spriedumu un pamatotu minimālo ienākumu - pensiju vai pabalstu atbilstību noteiktiem ienākumu līmeņa rādītājiem. Lielākas minimālās pensijas būs senioriem ar invaliditāti.
Minimālo vecuma pensijas apmēru par katru apdrošināšanas stāža gadu eksperti iesaka noteikt, piemērojot vecuma pensijas aprēķina bāzei koeficientu - 1,1, bet 2025. gadā to noteikt lielāku ‒ 1,2, savukārt par katru nākamo gadu, kas pārsniedz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, apmēru palielinot par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes. Tā būtu Labklājības ministrijas atbilde kritikai, ka minimālās pensijas aprēķinā izmantoto koeficientu noteikšanā ir pārāk liela netaisnība, īpaši, ja skatās senioru pensiju, kam ir mazākais nepieciešamais stāžs, un tās pensijas, kur stāžs ir virs 40 gadiem.
Labklājības ministrija uzsver, ka līdz ar to minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze būs noteikta procentuālā apmērā no mājsaimniecību rīcībā esošās ienākumu mediānas uz vienu patērētāju, kā arī
minimālais vecuma pensijas apmērs noteikts par katru apdrošināšanas stāža gadu.
Palielinot minimālo vecuma pensiju apmērus, paaugstināsies apbedīšanas pabalstu un pabalstu pārdzīvojušajam laulātajam apmēri. Lai īstenotu šīs izmaiņas, Saeimai ir nepieciešams grozīt arī pensiju likumu.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka Latvijā minimālo vecuma pensiju saņem vairāk nekā 30 000 senioru, bet prognozes rāda, ka nākamgad šādas minimālās pensijās saņems 31 373 pensionārs. Labklājības ministrijas aplēsēs var redzēt, ka minimālo pensiju saņēmēju skaits turpmākajos gados saruks - par simt cilvēkiem gadā. Tieši minimālās vecuma pensijas palielināšanai nākamgad budžetā ir nepieciešami vairāk nekā 22 miljoni eiro.
Seniori, kuri nevar saņemt vecuma pensiju, saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, un arī to valdība plānojusi palielināt. Tā apmērs tiks noteikts procentuāli no ienākumu mediānas, kas vecuma gadījumā būtu 20 procenti no ienākumu mediānas - 109 eiro. “Tas saistāms ar to, ka no 2021. gada 1. janvāra arī garantētā minimālā ienākuma slieksni plānots noteikt 20 procentu apmērā no ienākumu mediānas, proti, 109 eiro,” skaidro ministrijā. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saņem 1677 vecuma pensionāru, bet turpmākajos gados šo pensionāru skaits nedaudz palielināsies, liecina ministrijas prognozes.
