No autobraucējiem iekasēs vēl 70 (!) miljonus

© Neatkarīgā

Tiklīdz pagāja Rīgas domes vēlēšanas, valdošajai koalīcijai pēkšņi vairs nebija nekādu problēmu vienoties par jauna nodokļa ieviešanu lietotām automašīnām. Šis ir nekrietns plāns, ko izlobējuši jauno automašīnu tirgotāji. Kamēr ministri paši un viņu svītas par nodokļu maksātāju naudu turpina braukt komfortablos biznesa klases automobiļos ar trīslitrīgiem iekšdedzes dzinējiem, no iedzīvotājiem klimata vārdā tiek pieprasīta pārsēšanās uz jaunām mašīnām ar mikroskopiskiem vai elektriskiem dzinējiem.

Formāli grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā tiek izdarīti ar mērķi “novērst vecu un ekoloģiski kaitīgu vieglo automobiļu reģistrēšanu Latvijā”. Taču patiesībā ar rūpēm par klimatu te nav nekādas saistības. Mērķis ir tikai un vienīgi iekasēt valsts budžetā vairāk naudas, pie viena pabalstot savu dārgo draugu dārgo biznesu.

Valdības aprēķins

Palielinot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes, papildus iecerēts iekasēt 7,8 miljonus eiro gadā. Savukārt ieviešot transportlīdzekļa reģistrācijas nodokli, gadā tiks iekasēti 15,6 miljoni eiro. Rēķinot izmaiņas vidējā termiņa budžetā, valdība turpmāko trīs gadu laikā iecerējusi iekasēt papildus 70 140 276 eiro. Tātad vairāk nekā 70 miljonus. Valdības apstiprināto likumprojektu un tā anotāciju iespējams izpētīt šeit.

Kad pagājušajā gadā, piesedzoties ar klimata rūpēm, tika plānots vēl drakoniskāks autonodokļu pieaugums, sabiedrības sašutums valdību nedaudz atvēsināja. Arī plānotais aizliegums ievest valstī lietotus auto netika pieņemts, lai gan to par katru cenu centās panākt jauno un dārgo automašīnu dīleru biedrība “Auto asociācija” ar profesionālo lobistu Andri Kulbergu tās vadībā.

Brāķim meklē tirgu

Pilnīgi jauna automašīna, izripojot pa salona durvīm zaudē aptuveni ceturto daļu savas vērtības, dārgākiem zīmoliem arī vairāk par trešo daļu. Tāpēc pat turīgi cilvēki atturas no pilnīgi jaunu automašīnu iegādes. Tā ir izšķērdība. Turklāt papildu arguments šādai rīcībai ir autoindustrijas pēdējo gadu problēmas ar dzinēju kvalitāti. Lielā skaitā ir saražotas nekvalitatīvas mašīnas, kas jau garantijas laikā pa servisu vien dzīvojas, un tagad tādām izmisīgi tiek meklēts noieta tirgus. Tā situāciju skaidro Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācijas vadītājs Aldis Čīma. Šī organizācija aizstāv lietoto automašīnu tirgotāju un pircēju intereses. Tātad atšķirībā no biedrības “Auto asociācija” ‒ Latvijas autoparka absolūti lielāko daļu. Vidējais automašīnu vecums Latvijā svārstās ap 13 gadiem. Tikai par vienu gadu vairāk nekā daudz turīgākajā Somijā. Pats par sevi šāds fakts nav ne labs, ne slikts.

Pasludināt piecus gadus vecu mašīnu par vecu ir pilnīgs absurds. Mašīna ir teju tikpat liela investīcija kā mājoklis, un māju taču nejauc nost un neceļ no jauna reizi piecgadē.

Pat valdībā un Saeimā sēdošie bagātnieki - ne.

Nabagie kļūs nabagāki

Neatkarīgā

Ja mašīna ir izgājusi tehnisko apskati, tā ir braukšanas kārtībā, un attiecībā uz iekšdedzes dzinējiem pasaulē pēdējās desmitgadēs nekāda revolūcija nav notikusi. Tātad jaunāks motors automātiski nenozīmē, ka labāks. Kas attiecas uz elektriskajiem auto, kam valdība sola nulles nodokli, to veiktspēja nav būtiski pieaugusi, bet cena saglabājas vidusmēra ienākumu līmenim nesasniedzamos augstumos. Tas nozīmē, ka lietotu automašīnu aplikšana ar lielākiem nodokļiem diezin vai kā īpaši mainīs situāciju autotirgū, jo lietotam iekšdedzes dzinējam nav saprātīgas alternatīvas, taču tā nodarīs būtisku traumu mājsaimniecību budžetiem. Uz to atklātā vēstulē valdībai un atbildīgajām ministrijām norāda Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija: “Mazturīgajiem iedzīvotājiem pārvietošanās ir pamatvajadzība, tādēļ tie arī turpmāk, pat aplikti ar apjomīgiem nodokļu maksājumiem, ierobežotās rocības dēļ būs spiesti iegādāties vecāka izlaiduma gada automobiļus. Šajos apstākļos ar augstu varbūtību transportlīdzekļa reģistrācijas nodoklis kļūs par regresīvu nodokli, kura galvenie maksātāji būs mazturīgie iedzīvotāji. Tātad sagaidāms, ka joprojām tiks pirkti veci un videi kaitīgi transportlīdzekļi, nesasniedzot nozīmīgu vides aizsardzības uzlabojumu. Turpretī mazturīgāko iedzīvotāju rīcībā būs vēl mazāk naudas.”

Piemērs ar ģimenes auto

Asociācija uzsver, ka Latvijas transportlīdzekļu nodokļu politika ir netaisnīga salīdzinājumā ar kaimiņos īstenoto, un, lūk, piemērs:

tipisks ģimenes auto “VW Sharan”, 2 litru dīzeļdzinējs, 2016. gada izlaidums. Igaunijā šādai mašīnai tiek piemērots vienreizējs reģistrācijas maksājums 190 eiro apmērā, bez turpmākiem maksājumiem. Lietuvā - vienreizējs reģistrācijas maksājums 65 eiro, bez turpmākiem maksājumiem. Latvijā - reģistrācijas pakalpojumi izmaksā 106 eiro un transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis ik gadu 120 eiro. Ja Saeima akceptēs valdības iesniegtās likuma izmaiņas, par piecgadīga šarāna ievešanu valstī būs jāmaksā arī transportlīdzekļa reģistrācijas nodoklis 150 līdz 180 eiro apmērā atkarībā no dīzeļa modeļa. Bet par desmitgadīgu mašīnu maksājums sasniegs pat 536 eiro. Tas ir netaisnīgs papildu slogs, ko autovadītājiem jau no nākamā gada grasās uzkraut valdošā koalīcija.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais