Satversmes tiesa sākusi skatīt lietu par minimālās pensijas neatbilstību Satversmei. Tiesībsargs Juris Jansons, pēc kura pieteikuma tiesa ir sākusi izskatīt šo jautājumu, tiesā norādīja, ka viņš nevar piekrist valdības viedoklim, ka primāri par savu pensiju ir atbildīgs pats cilvēks. Pēc tiesībsarga domām, sociāli atbildīgas valsts pienākums ir radīt tādu sociālās apdrošināšanas sistēmu, samērojot pašreizējo pensiju saņēmēju un nākotnes pensionāru tiesības saņemt adekvātu nodrošinājumu vecumdienās. Pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 60 tūkstoši senioru, kuri saņem minimālo pensiju. To vidū ir arī pensionāri ar lielu darba stāžu.
Satversmes tiesa šā gada laikā izskatījusi jau vairākas lietas par sociālā nodrošinājuma pabalstu un pensiju atbilstību Satversmei. Šonedēļ tiesa sākusi skatīt vēl vienu būtisku jautājumu, kas skar lielu daļu pašreizējo pensionāru Latvijā un arī nākotnes senioru, proti, minimālo pensiju. Pieteikumu Satversmes tiesā šā gada pavasarī iesniedza tiesībsargs Juris Jansons un Augstākā tiesa, aicinot tiesu izvērtēt, vai Ministru kabineta noteikumi par vecuma pensijas minimālo apmēru atbilst Latvijas Republikas Satversmes 109. pantam. Šis ir viens no pieciem pieteikumiem, ko tiesībsargs iesniedza Satversmes tiesā par tiesību normu, kas ietekmē sabiedrības nabadzību un sociālo atstumtību.
Līdzīgi kā līdz šim izskatītajās lietās par minimālo ienākumu līmeņu nepietiekamo apmēru, arī uz minimālo pensiju nepietiekamo apmēru jau vairāku gadu garumā tiesībsargs norādījis gan valdībai, gan Saeimai. Tikai pēc tam, kad Satversmes tiesā tika iesniegti pieteikumi par garantētā minimālā ienākuma līmeņa, trūcīguma sliekšņa un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru atbilstību Satversmei, valdība sāka realizēt politikas plānošanas dokumentos paredzētos pasākumus, paaugstinot arī minimālos vecuma pensijas apmērus, taču, kā norāda tiesībsargs, arī šajā reizē paredzētie pasākumi tika īstenoti vien daļēji. Lai gan valdība piekrita, ka minimālie vecuma pensijas apmēri nav pietiekoši, tomēr pēdējo 14 gadu laikā šī problēma pēc būtības netika risināta, līdz ar to ievērojamai iedzīvotāju daļai dzīves līmenis ir pazeminājies.
Brīdī, kad tiesībsargs iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā, vēl nebija sākusies 2021. gada budžeta veidošana, bet attiecībā uz 2020. gadu valdība pavisam nedaudz minimālo pensiju palielināja. 2020. gada budžeta veidošanas procesā tika izvirzīta iniciatīva minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi paaugstināt no 64 eiro un trīs centiem līdz 80 eiro, savukārt personām ar invaliditāti no bērnības - no 106 eiro un 72 centiem līdz 122 eiro 69 centiem. Šie ir pašreiz spēkā esošie minimālas pensijas apmēri. Piemērojot koeficientu, minimālā pensija ar lielāku darba stāžu ir nedaudz lielāka.
Kopumā, vērtējot valdības lemto, tiesībsargs Juris Jansons Satversmes tiesas sēdē trešdien vaicāja:
“Vai tiešām minimālās vecuma pensijas palielinājums par nepilniem 16 eiro 14 gadu laikā ir pietiekams tiem mērķiem, ko likumdevējs definējis,
un vai tas, valdības skatījumā, novērš šaubas par valdības bezdarbību, kā arī novērš tās sekas, kas radušās minēto gadu garumā valdības un likumdevēja bezdarbības dēļ?” Tiesībsargs tiesā uzsvēra, ka minimālās vecuma pensijas palielinājums, ko veica valdība, neatbilst cieņpilnai dzīvei, līdz ar to nav pieņemams. “Valdības un arī valsts kopumā ilgstošā bezdarbība nav attaisnojama, un sekas joprojām ir pārlieku smagas attiecībā pret valsts definētajām vērtībām,” uzsvēra J. Jansons.
Jāpiebilst, ka, gatavojot jau 2021. gada budžetu, valdība, izpildot Satversmes tiesas lēmumus, tomēr nolēma palielināt minimālo ienākumu sliekšņus, kas dod iespēju palielināt arī minimālo pensiju. Pašlaik šos priekšlikumus izskata Saeima.
Minimālo pensiju aprēķina atbilstoši minimālās pensijas bāzei un darba stāžam, tomēr pat tas, ka cilvēkam ir bijis liels darba stāžs, nedod tiesības saņemt adekvātu pensiju. Turklāt, pēc tiesībsarga veiktā izvērtējuma, minimālās vecuma pensijas gradācija atbilstoši stāžam ir netaisnīga tieši pret personām ar lielāku darba stāžu, proti, šīs atšķirības starp tiem senioriem, kuriem ir minimāls darba stāžs, un tiem, kuriem darba stāžs ir lielāks pat par 40 gadiem, ir nelielas.
Latvijā pašlaik ir 65 288 seniori, kuri saņem valsts garantēto minimālo pensiju. Galvenie iemesli, kāpēc cilvēki visa mūža garumā ir nopelnījuši tik mazu pensiju, kopumā ir mazs stāžs, īpaši pēc 1996. gada, kad pensijas aprēķinā sāka ieskaitīt personalizētas sociālās iemaksas. Eksperti norādījuši, ka tam par pamatu ir niecīgs uzkrātais darba stāžs, jo cilvēki ir strādājuši ar zemu atalgojumu vai izmantojuši sistēmā paredzētos atvieglojumus nodokļu maksāšanā, piemēram, pašnodarbinātie.
Valdība savā atbildē Satversmes tiesai ir norādījusi, ka primāri par savu pensiju ir atbildīgs pats cilvēks, kā viņš visu mūžu strādājis un ar kādiem ienākumiem izticis.
“No sociāli atbildīgas valsts principa izriet pienākums radīt ilgtspējīgu sociālās apdrošināšanas sistēmu, samērojot pašreizējo pensionāru un nākotnes pensiju saņēmēju tiesības saņemt pensiju. Valsts pienākums ir radīt tādu pensiju sistēmu, kas ļautu šodien un nākotnē saņemt adekvātas pensijas,” norādīja tiesībsargs.
Valdības pārstāve Satversmes tiesā ‒ Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska ‒ izklāstīja argumentus, kāpēc minimālā pensija Latvijā ir tik zemā apmērā. Viņa kā vienu no iemesliem minēja budžeta iespējas vai nespēju nosegt senioru vajadzības. Eksperte arī uzsvēra, ka kopš ekonomiskās krīzes 2009. gadā papildu naudas tieši minimālās pensijas palielināšanai nav bijis, jo arvien bijušas citas prioritātes. Tāpēc tikai 2020. gadā ir nedaudz palielināts šīs pensijas apmērs, un to plānots darīt arī nākamgad. Vecuma pensijas uzdevums ir cilvēkam sniegt darba algas atvietojumu, sacīja D. Trušinska. Taču minimālā pensija nav vienīgais, ko cilvēks var saņemt, lai nodrošinātu pamatvajadzības. Ja ar to nepietiek, var vērsties pēc sociālās palīdzības.
Satversmes tiesā veidojās arī diskusija par šo tēmu, jo tiesībsargs valdības pārstāvjiem vaicāja: vai varat nosaukt kaut vai vienu pamatvajadzību, ko cilvēks var nosegt ar 80 eiro minimālo pensiju? Uz šo jautājumu viņš saņēma atbildi: “Katram vajadzības ir citādākas, un minimālā pensija ir tikai viens no ienākumiem, ko var izmantot pamatvajadzību segšanai.” Satversmes tiesas sēdes par minimālo pensiju turpināsies šonedēļ.
