Absurdajai cīņai pret Lielo Kangaru ceļu pielikts punkts

© Ekrānšāviņš

Vides pārraudzības valsts birojs izdevis pozitīvu atzinumu autoceļa P4 rekonstrukcijai. Tādējādi pielikts punkts vides radikāļu absurdajai cīņai pret asfaltu Lielajos Kangaros.

Vides aizsardzības kluba un tā domubiedru dēļ zaudēti desmit gadi, pašvaldībās ir sarucis iedzīvotāju skaits. Cilvēkiem nepieciešams inteliģents ceļš nokļūšanai savās darba vietās, nokļūšanai galvaspilsētā.

Tas vajadzīgs Ogrei, Ērgļiem, Ropažiem, Mālpilij. Ja ceļa nav, jāmeklē alternatīva, bet konkrētajā gadījumā tādas faktiski nav, jo jāmet 43 kilometru garš līkums. Absurdākais stāstā par P4 ir tas, ka teju visā garumā ceļam ir uzklāts asfalts, kā jau to valdība apsolīja, likvidējot dzelzceļu Rīga‒Ērgļi. Un tikai 9 kilometri pāri Lielo Kangaru korei palikuši neasfaltēti ‒ ar grants segumu. Ceļš ir līkumains, bedrains, aizaudzis un bīstams. 2013. gadā, tika izbrāķēts pirmais ziņojums par autoceļa rekonstrukcijas projekta ietekmi uz vidi. Kā jau to vēlējās vides fanātiķi: “Vides aizsardzības klubā valda lielas cerības, ka ar šo norakts tiks P4 ceļa posma Vāverkrogs‒Jugla rekonstrukcijas projekts, bet Lielie Kangari paliks neizcirsti un nenorakti.”

Ceļu drīkst asfaltēt!

Nākamajos gados projekts tika sniegts apstiprināšanai vides institūcijās no jauna, ietekmes uz vidi ziņojums tika pārstrādāts un papildināts, atkal un atkal. Vēl pērn pašvaldības kopīgā vēstulē apelēja pie veciem valdības solījumiem: “Ceļš pāri Lielajiem Kangariem ir aktuāls Ogres, Ērgļu, Mālpils un Ropažu novadiem. Ņemot vērā šī autoceļa sociālo un ekonomisko nozīmi Ogres, Ērgļu, Mālpils un Ropažu novadu reģionālajā sasniedzamībā, autoceļa kvalitāte apgrūtina iedzīvotāju pārvietošanos, kā arī negatīvi ietekmē iedzīvotāju labklājību un uzņēmējdarbību. Prasām ievērot valdības savulaik pieņemtā lēmuma izpildi, veicot P4 posma cauri Lielajiem Kangariem pārbūvi ar asfaltbetona segumu - valsts reģionālā autoceļa P4 rekonstrukciju.” Gadiem muļļājoties ar vides aspektu analizēšanu, iepriekš apstiprinātais Eiropas fondu finansējums ir zaudēts. Nauda jāmeklē no jauna. Taču šomēnes beidzot ir saņemts pozitīvs Vides pārraudzības valsts biroja atzinums. Ceļu drīkst asfaltēt. Protams, ievērojot īpašus nosacījumus, jo Lielie Kangari atrodas Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamā dabas teritorijā “Natura 2000”.

Akceptēta minimālā versija

“Latvijas valsts ceļu” pasūtītajā ietekmes uz vidi novērtējumā tika aplūkotas divas ceļa būvēšanas alternatīvas. Alternatīva numur divi paredz plašus pārbūves darbus, ceļa klātni paplašinot, līkumainākās vietas iztaisnojot, daudzus kokus nocērtot un nodrošinot pieļaujamo braukšanas ātrumu 90 kilometrus stundā. Šis variants bija vajadzīgs ķeksītim, jo pēc būtības reiz jau tika noraidīts. Taču uz šī noraidītā varianta fona lieliski izskatās alternatīva numur viens, ko finālā par realizējamu atzinis Vides pārraudzības valsts birojs.

“Pirmā alternatīva paredz autoceļa P4 pārbūvi, saglabājot esošo reljefu, vienlaicīgi nodrošinot izmaiņas, kas pieļauj Dabas lieguma zonā maksimālo braukšanas ātrumu ne lielāku par 70 km/h (atsevišķās vietās 50 km/h) (ārpus Dabas lieguma - 90 km/h). 1. alternatīvas gadījumā pārbūves risinājumi autoceļu P4 ieskaujošos biotopus skartu minimāli, jo Dabas lieguma teritorijā ceļa trase iekļautos esošajā ceļa nodalījuma joslā un papildu zemju atpirkšana būtu nepieciešama tikai atsevišķās vietās, lai nodrošinātu zemes joslu autoceļa būves uzturēšanai un aizsardzībai.”

Neatkarīgās uzrunātajās pašvaldībās atzīst, ka šī ir iedzīvotājiem ļoti laba ziņa - Ogrē, Ērgļos, Ropažos.

Gliemeži gan būs jāpārskaita

Ropažu novada domes vides pārvaldības speciālists Jānis Blaus spriež, ka akceptētais variants ir ļoti sakarīgs - ceļa konfigurācija paliek pašreizējā, taču virsū būs asfalts. Tas arī viss, kas nepieciešams, lai iedzīvotāji no apkārtējiem miestiem varētu normāli pārvietoties Rīgas virzienā.

Ziņojumā konstatēts, ka prasībām neatbilstošie autoceļa P4 posmi kavē Suntažu un Ķeipenes attīstību un īpaši pastiprina Ogres novada apdzīvoto vietu Juglas un Līčupes iedzīvotāju nošķirtību.

Tagad Satiksmes ministrijai un “Latvijas valsts ceļiem” atliek uzrotīt piedurknes un gādāt naudu gadiem ilgi sabotētā projekta īstenošanai. Labā ziņa ir tā, ka šādā minimālisma izpildījumā būvdarbiem vajadzētu izmaksāt daudz lētāk. Mazāk grunts jāpārvieto, mazāk asfalta jāklāj, un kopumā mazāk darba jāiegulda. Izpaliks arī ierastā ceļa nomales apzaļumošana, jo uzvest zemi no citurienes aizliegts, un sēklām pašām jāsasējas no vietējiem augiem. Ir arī vairākas prasības vides ekspertu nodarbināšanai. Piemēram, lai samazinātu traucējumu īpaši aizsargājamo putnu sugu ligzdošanai, koku un krūmu ciršanu pieļaujams veikt laika posmā no 1. oktobra līdz 31. martam. Savukārt sešus gadus pēc autoceļa pārbūves nepieciešams atkārtot gliemežu uzskaites. “Ja populācija samazinās, abās ceļa pusēs visa Dabas lieguma teritorijā ārpus ceļa seguma jāizkaisa smalkas dolomīta atsijas vai dolomīta milti 0,1 kg uz ceļa metru.” Apmaiņā pret labu ceļu, tas nav daudz prasīts.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais