"Stockmann" privilēģiju kartes un dāvanu kartes būs derīgas arī pēc veikala pārdošanas

© Vladislavs Proškins/F64

Somijas mazumtirdzniecības kompānija “Stockmann” pārdos savu leģendāro universālveikala ēku Helsinkos, tāpat arī 2003. gadā uzbūvēto ēku Rīgā un 1996. gadā pārbūvēto veikala ēku Tallinā. “Stockmann” plāno šajās ēkās turpināt strādāt kā nomnieks, saglabājot līdzšinējos pakalpojumus, tajā skaitā tupinot privilēģijas karšu un dāvanu karšu apkalpošanu.

SIA “Stockmann” mārketinga vadītāja Dace Kokina Neatkarīgajai apstiprināja, ka “Stokmann grupa” izskata iespēju pārdot ēkas un turpināt darboties kā nomniekam ar “Stockmann” universālveikala konceptu. Pēc viņas teiktā, restrukturizācijas process tieši neietekmē universālveikala “Stockmann” darbību Latvija un neieviesīs izmaiņas tuvākajos plānos.

Koronavīruss nesaudzē

“Stockmann”, kura darbību negatīvi ietekmējusi koronavīrusa pandēmija, restrukturizācijas pieteikumu Helsinku apgabaltiesā iesniedza aprīlī. Restrukturizācijas plānā teikts, ka finanšu grūtības radās saistībā ar pārāk strauju darbības izvēršanu, kā arī ar e-tirdzniecības izstrādes un ieviešanas kavēšanos. Restrukturizācijas programma dos iespēju “Stockmann” investēt attīstībā, kas plānota 2021.‒2028. gadā. Restrukturizācijas programma arī noteic, ka grupas apģērbu tīkls “Lindex” turpinās darbību “Stockmann Group” ietvaros.

“Stockmann pakalpojumi turpināsies kā parasti,” teikts uzņēmuma paziņojumā. Tajā uzsvērts, ka pārstrukturēšana neietekmēs uzņēmuma ikdienas darbību. “Stockmann” veikali, iekaitot “Stockmann” tiešsaistes veikalu, turpinās darboties. Uzņēmumu pārstrukturēšana neietekmē arī pastāvīgo klientu programmu vai tās priekšrocības. Tāpat “Stockmann” nopirktos dāvanu kuponus var izmantot kā parasti.

Arī veikals Rīgā turpinās strādāt

“Stockmann” veikalu Rīgā atvēra 2003. gadā, bet pirmās ziņas par “Stockmann” vēlmi atvērt veikalu Rīgā parādījās jau 2001. gadā. Būvniecība tika sākta 2002. gadā. “Stockmann” universālveikala izveide izmaksāja aptuveni 26 miljonus latu (40 miljonus eiro). Sākotnēji investīcijas bija plānots atgūt 10 gados. Latvijā “Stockmann” pagājušajā gadā strādāja ar 40,6 miljonu eiro apgrozījumu, nopelnot 0,9 miljonus eiro.

Par to, ka “Stockmann” turpinās strādāt Rīgā, liecina uzņēmuma attīstības plāni, proti, universālveikals “Stockmann” nākamajā gadā pārtikas nodaļas attīstībā plāno ieguldīt 2,5 miljonus eiro. Investīcijas paredz pilnīgu universālveikala “Delikatess” nodaļas renovāciju 2400 kvadrātmetru platībā. Renovācijas darbus plānots sākt 2021. gada sākumā.

“Iecerēts īstenot gan vērienīgas “Delikatess” nodaļas vizuālā tēla izmaiņas, gan piedāvāt klientiem jaunus un ērtus servisus un risinājumus. Īpašs uzsvars tiek piešķirts galveno pārtikas kategoriju ‒ beķerejas, gatavo ēdienu (gan līdzņemšanai, gan ēšanai uz vietas) un augļu un dārzeņu stiprināšanai,” uzsvēra universālveikala “Stockmann” direktore Dace Goldmane.

Nodaļas renovācijas projekta īstenošana uzticēta Latvijas arhitektiem Lienei Griezītei un Robertam Valdmanim. Iecerēts, ka jaunizveidotā “Delikatess” nodaļa klientiem būs pieejama nākamā gada rudenī.

Rīgā, tāpat kā citos “Stockmann” grupas veikalos, divas reizes gadā - pavasarī un rudenī tiek organizētas “Trakās dienas”. Šogad pulcēšanās un tirdzniecības ierobežojumu dēļ “Stockmann” savas “Trakās dienas” organizēja e-vidē ‒ crazydays.com.

““Trakās dienas” ir gadiem lolota un veidota akcija, kura jau kļuvusi par iemīļotu “Stockmann” klientu tradīciju. Lai radītu drošu iepirkšanās vidi pandēmijas apstākļos, “Trakās dienas” tika pārceltas uz digitālo vidi. Tā ir īpaši svarīga šobrīd ‒ mainīgajos pandēmijas ietekmes apstākļos pasaulē. Esam gandarīti, ka jau pavasarī spējām veiksmīgi zīmolu “Trakās dienas” attīstīt digitālajā vidē. Par to liecina arī lielais klientu veikto pirkumu skaits. Nav šaubu, ka, ieguldot klientu drošībā, esam veikuši nākamo soli iepirkšanās tradīcijas nākotnes veidošanā,” pirms rudens “Trakajām dienām” teica Dace Goldmane. Pavasarī aizvadītajās “Trakajās dienās” interneta veikalā crazydays.com tika apkalpoti vairāk nekā 170 000 klientu.



Fakti

1852. gads. Georgs Francs Heinrihs Štokmanis (1825-1 906) no Lībekas ieradās Somijā, lai strādātu par grāmatvedi un kasieri veikalā “Nuutajärvi Glassworks”.

1862. gads. G. F. H. Štokmanis uzsāka “Stockmann” biznesu.

1902. gads. Viena cilvēka bizness kļuva par sabiedrību ar ierobežotu atbildību, “G.F. Stockmann Aktiebolag”. Akcionāri bija G. F. H. Štokmanis un viņa dēli Karls un Franss.

1942. gads Stockmann” akcijas tika reģistrētas Helsinku biržā.

1946. gads. Tika nodibināta “Stokmann” pārdevēju skola un personāla bērniem ‒ bērnudārzs “Munkkiniemi”.

1985. gads. Stockmann” iegādājās “Oy Hobby Hall Ab”- preču pasūtīšanas pa pastu kompāniju.

1986. gads. Tiek organizētas pirmās “Trakās dienas”.

1988. gads. Stockmann” iegādājās “Seppälä” modes apģērbu veikalu ķēdi.

1989. gads. Tiek atvērti pirmie “Stockmann” veikali Krievijā, Maskavā.

1992. gads. Hobby Hall” uzsāk savu darbu Igaunijā.

1993. gads. Stockmann” atver veikalu Tallinā, Igaunijā.

1996. gads. Tika atvērts universālveikals Tallinā. Tas no divstāvu ēkas ir paplašināts līdz pieciem stāviem, tādējādi 2000. gadā kļūstot par lielāko universālveikalu Baltijas valstīs.

2002. gads. Stockmann” atver Helsinkos pirmo “Zara” modes apģērbu veikalu ķēdi.

2003. gads. Stockmann” atver universālveikalu Rīgas centrā. Latvijā tika atvērti pirmie “Seppälä” veikali.
2010. gads. Stockmann” atver savu interneta veikalu stockmann.com.

2015. gads. Stockmann” pārdod “Seppälä” biznesu “Seppälä” izpilddirektorei Evelinai Melentjefai un viņas vīram.

2016. gads. Stockmann” pārdod universālveikalu biznesu Krievijā “Reviva Holdings Limited”.

2017. gads. Stockmann” atver modernu loģistikas centru Juslā, Somijā.

Avots: “Stockmann”

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais