Nav nevienas citas valsts varas sastāvdaļas, institūcijas vai iestādes, kas Latvijas iedzīvotāju acīs būtu mazāk populāra par politiskajām partijām. Taču, kad politiķi tiek kaut kādos amatos, viņi reitingu tabulās pamanās uzkārpīties augstāk par vietu, no kuras nākuši. Spēka struktūras un tieslietu sistēma nebūt nav tā sliktākā vide, kur taisīt profesionālo vai politisko karjeru. Tiesa gan, arī pozitīvās attieksmes avansu dažs pamanās izniekot.
Vienīgā no spēka struktūrām, kuras reitings pagājušā gada nogalē bija negatīvs, ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Tā rāda Neatkarīgās pasūtītais ikgadējais SKDS pētījums: “Uzticēšanās institūcijām, politiķu darbības vērtējums un izmantotie informācijas avoti.” Pārējām aptaujā ietvertajām tieslietu, iekšlietu un aizsardzības resoru iestādēm sokas krietni labāk.
Tradicionāli otrā pozitīvāk vērtētā institūcija valstī ir Nacionālie bruņotie spēki, kas atpaliek vienīgi no izglītības iestādēm. Atskatoties vēsturē, negatīvs vērtējums armijai bija deviņdesmito gadu beigās, bet šajā tūkstošgadē tā bauda stabili pozitīvu reitingu.
Atņemot no pozitīvo vērtējumu īpatsvara negatīvos, paveras šāda aina. 1997. gadā NBS reitings bija -30,9, pērnā gada nogalē 38,4 plusā.
To varētu uzskatīt par izcilu rādītāju, salīdzinot, piemēram, ar institūciju reitinga pēdējo vietu, ko ar -67 punktiem ieņem politiskās partijas. Taču, salīdzinot ar iepriekšējo gadu rādītājiem, kur pārsniegti arī 45 punkti, jāsecina, ka armijas popularitāte tieši pagājušā gada laikā sākusi mazināties. Kas noticis? Iespējams, tas saistīts ar aizsardzības ministra Arta Pabrika personību, kā nekā armija un ministrija strādā ļoti ciešā sazobē. Iepriekšējais ministrs Raimonds Bergmanis bija pieņemamāks krievu publikai. Pabrika vērtējums latviešu un krievu publikā būtiski atšķiras. Pozitīvi viņa darbību vērtē 39,7% aptaujāto latviešu un tikai 15,3% krievu.
No spēka institūcijām nākamā, kas spēj uzrādīt gana cienījamu uzticības rādītāju, ir policija. Tai uzticas 59,7% Latvijas iedzīvotāju, neuzticas 31,1%. Reitinga tabulā tātad 28,6 punkti, kas liecina par nelielu kāpumu. Te jāatgādina, ka aptauja veikta pērnā gada decembrī, tātad jau pēc jaunā policijas priekšnieka Armanda Ruka iecelšanas amatā. Deviņus mēnešus policijai vispār nebija priekšnieka, acīmredzot sabiedrība Rukam piešķīrusi pozitīvu handikapu. Kas attiecas uz iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu, kurš Ruku iecēla amatā, viņš ir populārākais jeb, pareizāk sakot, vismazāk nepopulārais ministrs Krišjāņa Kariņa valdībā ar -0,3 reitinga punktiem. Pašam premjeram ir tikai -17,1.
Atlikušās trīs SKDS pētījumā iekļautās spēka institūcijas - prokuratūra, tiesas un KNAB - būtiski atpaliek no armijas un policijas. Prokuratūrai uzticas 47,4% respondentu, neuzticas 36,5%. Kopā reitingu tabulā sanāk 10,9 punkti. Gada laikā tas ir kāpums par pieciem punktiem, un, visticamāk, saistīts ar jaunā ģenerālprokurora Jura Stukāna pozitīvo darbības vērtējumu. Jau, būdams tiesnesis, viņš mērķtiecīgi veidoja savu publisko tēlu, un tas tagad atmaksājas. Tikai 11% negatīvu vērtējumu.
Arī uzticēšanās tiesām pēdējā gada laikā ir kāpusi no 3,4 uz 8,3 punktiem. Un arī tiesām ir jauns priekšnieks, proti, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs. Tieslietu nozares ministra Jāņa Bordāna reitings, tāpat kā visiem pārējiem kabineta kolēģiem, ir negatīvs, taču kopumā nav no tiem sliktākajiem: -10,1.
Spēka struktūru vidū viszemākais uzticamības rādītājs ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam -0,6. Tomēr trīs gados, kopš biroju vada Jēkabs Straume, iedzīvotāju vērtējums ir būtiski uzlabojies. 2016. gadā tas pat bija noslīdējis līdz - 28,4 punktiem. Tas tādēļ, ka iepriekšējā biroja vadība profesionāli mazgāja veļu, nevis ķēra korumpantus. Līdz ar Straumes atnākšanu vismaz skandālu šai iestādē kļuvis mazāk, un iekšlietu resoram vairs nav jāpiedzīvo apkaunojums saistībā ar vadošo amatpersonu publiskiem ķīviņiem.
