Mediķu algas: ar vienu roku dod, ar otru ņem?

NOVĒRTĒJUMS. Mediķi cīnās ne tikai ar Covid-19, bet daudzus gadus lūguši adekvāti novērtēt viņu darbu. Kā būs šogad? © Oksana Džadana/ F64

Latvijas mediķus un slimnīcas pārstāvošās organizācijas aicina Saeimu un valdību nekavējoties pārskatīt veselības aprūpes pakalpojumu tarifus, citādi piešķirtais finansējuma palielinājums nozarei nebūs pietiekams, lai 2021. gadā palielinātu mediķu atalgojumu par 25 procentiem.

Veselības aprūpes tarifu jautājums ir sāpīga tēma veselības nozarei, un jau pagājušajā gadā Veselības ministrija nenoliedza, ka deficīts šo tarifu palielināšanai ir vismaz 33 miljoni eiro.

Valsts noteiktie tarifi pārāk zemi

Jau vairākus gadus tiek apspriests jautājums par veselības aprūpes tarifiem, proti, cik valsts ir gatava maksāt ārstniecības iestādēm un mediķiem par valsts finansētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Lielākoties valsts diktētie tarifi neatbilst veselības aprūpes pakalpojumu pašizmaksai, un ārstniecības iestādēm nauda ir jāmēģina nopelnīt ar maksas pakalpojumiem. Vienkāršoti izsakoties, vēlies sniegt valsts finansētu pakalpojumu, meklē veidus, kur piepelnīties. 2019. un 2020. gadā tarifus dažādās jomās rēķināja profesionāļu darba grupas, taču pēc tam šie tarifi tāpat netika apstiprināti un “piepildīti” ar finansējumu.

Tagad lielākā daļa Latvijas mediķu un slimnīcu organizāciju - Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Jauno ārstu asociācija, Veselības aprūpes darba devēju asociācija, Latvijas Slimnīcu biedrība un Latvijas Lielo slimnīcu - vēstulē Saeimai un valdībai aicina nekavējoties pārskatīt spēkā esošos veselības aprūpes pakalpojumu tarifus, pretējā gadījumā piešķirtais finansējuma palielinājums nozarei nebūs pietiekams, lai šogad palielinātu mediķu atalgojumu par 25 procentiem, kā tas mediķiem ir apsolīts.

Ārstniecības iestādes ķīlnieku lomā

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece stāsta, ka pēdējo gadu veselības aprūpes budžeta pieaugums ir devis iespēju kaut nedaudz palielināt atalgojumu Latvijas veselības aprūpē strādājošajiem, daļēji izlīdzinot gadu desmitiem ilgušo netaisnību, tomēr tas konceptuāli nerisina katastrofālo finansējuma deficītu šajā valstij un sabiedrībai nozīmīgajā tautsaimniecības nozarē.

Vēstulē valsts amatpersonām norāda: lai Latvijas veselības aprūpe būtu mūsdienīga un atbilstu pacientu vajadzībām, ir steigšus jāpārskata esošie veselības aprūpes pakalpojumu tarifi. Nepieciešams paredzēt lielāku valsts finansējumu veselības aprūpes pakalpojumiem, kas ne tikai segtu visas pakalpojuma izmaksas, ļautu plānveidīgi attīstīt infrastruktūru, bet arī būtiski palielinātu jau esošo pakalpojumu pieejamību un sniegtu iespēju piedāvāt jaunus, mūsdienu vajadzībām atbilstošus pakalpojumus un medikamentus.

“Ārstniecības iestādes ir spiestas paplašināt maksas pakalpojumu apjomu un cenas, lai tādējādi tiktu nosegta arī valsts apmaksāto pakalpojumu pašizmaksa,”

situāciju skaidro Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone. Turklāt ārstniecības iestādes vadītājs jau ilglaicīgi atrodas ķīlnieka lomā, jo no šiem zemajiem tarifiem jāspēj segt arī materiālu iegādes un infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, kas katru gadu pieaug.

Vai mediķus atkal piemānīs?

VIEDOKLIS. Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsver, ka pēdējo gadu veselības aprūpes budžeta pieaugums ir devis iespēju palielināt atalgojumu mediķiem, tomēr tas nerisina katastrofālo finansējuma deficītu veselības nozarē / Oksana Džadana/ F64

Ja nenotiks tarifu pārskatīšana, tad veselības aprūpē strādājošo atalgojuma pielikums arī 2021. gadā nebūs apsolītajā līmenī, jo būs jānodrošina samaksa par personāla aizvietošanu, slimības pabalstiem un atvaļinājumiem, kas pieaugs, pateicoties Covid-19 piemaksām un virsstundām, prognozē mediķu profesionālās organizācijas. Tā kā mediķu darba samaksas pieaugums ir ieplānots ar šo tarifu starpniecību, proti, mediķu algu palielinājumam paredzētā nauda ir ierēķināta tarifos, ko slimnīcas saņem no valsts budžeta par valsts finansētu veselības pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, varētu izveidoties situācija, ka 2021. gadā tarifu pieaugums nedos iespēju palielināt veselības aprūpē strādājošo algas par plānotajiem 25 procentiem. “Šajā kritiskajā situācijā vissvarīgākais būtu veidot vienotu un ilgtermiņa pieeju veselības aprūpei un tās finansējumam, lai nodrošinātu esošo nozares cilvēkresursu saglabāšanu un jaunu piesaisti nākotnē,” uzsver Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības vadītāja.

Deficītu deficīts neglābs

Pēc Veselības ministrijas datiem, 2021. gadā darba samaksas pieaugums ārstniecības personām ieplānots vidēji par 25,39 procentiem attiecībā pret 2020. gadu. Piemēram, ārstiem darba samaksu plānots palielināt no 1485 uz 1862 eiro, bet māsām no 891 uz 1117 eiro.

Jau pagājušajā gadā, plānojot 2021. gada veselības nozares budžetu, Veselības ministrija norādīja, ka deficīts veselības nozarē jau 2020. gadā bija 33 miljoni eiro, lai palielinātu pārrēķinātos veselības aprūpes tarifus, savukārt otra deficīta daļa - 11 miljoni eiro - inovatīvajiem medikamentiem, tajā skaitā onkoloģijā.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais