Kapsētu biznesa aizkulises – stresa pilns darbs un lobēti kaprači

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Kapsētu izveide un uzturēšana ir uzdota pašvaldībām un valstiskā līmenī nav reglamentēta, tāpēc pašvaldības atbilstoši savai izpratnei reglamentē kapsētu izmantošanu un kapavietu iegūšanu, kā arī nosaka ar to saistītus maksājumus. Pēc Satversmes tiesas sprieduma, kapsētas vairs nevar pieprasīt nomas maksu par kapavietu, kā tas iepriekš tika darīts vairākās kapsētās.

Latvijā strādā aptuveni 260 kapsētas pārziņi un 26 pārziņa palīgi, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati.

Kapsētas pārziņa vai kapu uzrauga atalgojums Latvijā nav no augstākajiem. Piemēram, 2020. gada decembrī vidējā stundas likme kapsētas pārzinim bija 4,69 eiro, palīgam 4,65 eiro, kas ir vienas no zemākajām stundas likmēm Latvijā.

Darbs paaugstinātas spriedzes apstākļos

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments nesen kā izsludinājis konkursu uz kapsētas pārziņa amata vietu Matīsa kapsētā, algā solot 834 eiro mēnesī. Lai pretendētu uz šo amatu, tiek prasīta vidējā vai vidējā profesionālā pieredze; valsts valodas prasme augstākā līmeņa 1. pakāpē (C1 līmenī); prasme strādāt paaugstinātas spriedzes apstākļos, deleģēt, koordinēt un kontrolēt pienākumu izpildi; prasme strādāt ar MS Windows operētājsistēmu, MS Office nepieciešamajām programmām, interneta pārlūka programmu un biroja tehniku; labas saskarsmes spējas, precizitāte un atbildība par veicamo uzdevumu savlaicīgu un kvalitatīvu izpildi. Kā vēlama, bet ne obligāta prasība ir minēta augstākā izglītība, iepriekšēja darba pieredze vadošā amatā; vismaz vienas svešvalodas (krievu, angļu u.c.) prasme. Kapsētas pārziņa galvenie amata pienākumi Matīsa kapsētā būs nodrošināt kapsētai noteikto funkciju un uzdevumu savlaicīgu un kvalitatīvu izpildi; noformēt un izsniegt izziņas, slēgt līgumus par kapavietu uzturēšanu, organizēt, kontrolēt un pieņemt darbus, kas saistīti ar kapsētas uzturēšanu un labiekārtošanu; pārzināt normatīvo aktu prasības kapsētas kompetencē esošajos jautājumos utt. Ja kādu šī vakance ir ieinteresējusi, pretendentu pieteikumus Mājokļa un vides departaments gaidīs līdz 23. martam.

Pašvaldības iesaistās arī apbedīšanas biznesā

Viens no kapsētas pārziņa pienākumiem ir arī kapraču darba uzraudzība. Konkurences padome (KP) secinājusi, ka ar kapu rakšanas pakalpojumu nodrošināšanu Latvijā neko gludi nesokas.

Veicot tirgus uzraudzību kapu bedru rakšanas pakalpojumu tirgū, KP konstatēja, ka vairākas pašvaldības, kas nodrošina šo pakalpojumu, ierobežo vai pat izslēdz privāto komersantu tiesības darboties šajā tirgū.

KP tirgus uzraudzību uzsāka pēc saņemtas sūdzības par iespējamu konkurences neitralitātes pārkāpumu publiskas personas - Liepājas pilsētas pašvaldības - darbībās, piešķirot tās iestādei “Liepājas kapsētu pārvalde” ekskluzīvas tiesības sniegt kapu bedru rakšanas pakalpojumus Liepājā.

Lai gūtu priekšstatu, kāda situācija ir citur Latvijā, KP ieguva informāciju no 10 valsts pilsētām un sešu novadu pašvaldībām ar lielu iedzīvotāju skaitu un secināja, ka lielākā daļa pašvaldību neiesaistās šāda pakalpojuma sniegšanā. Taču vienlaikus KP atklāja, ka tieši lielākajās Latvijas pilsētās - Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, kā arī Talsos kapu bedru rakšanas pakalpojumu nodrošina pašvaldība vai tās kapitālsabiedrība. Tāpat arī vairāku pašvaldību kapitālsabiedrības ir ne tikai ieguvušas ekskluzīvas tiesības sniegt kapu bedru rakšanas pakalpojumu, bet arī aktīvi iesaistās citu apbedīšanas pakalpojumu sniegšanā.

Piemēram, KP noskaidroja, ka “Talsu pašvaldība un tās kapitālsabiedrība kapu bedru rakšanas pakalpojumā neiesaistās, taču šo pakalpojumu pašvaldība pērk no pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības SIA “Talsu namsaimnieks” Talsu novada sociālā dienesta vajadzībām”. Izpētot SIA “Talsu namsaimnieks” tīmekļa vietni un sazinoties ar SIA “Talsu namsaimnieks”, KP konstatēja, ka SIA “Talsu namsaimnieks” piedāvā plašu apbedīšanas pakalpojumu klāstu - sēru zāles iznomāšanu; apbedīšanas piederumus (zārki, krusti, sveces un citi sēru rituāla piederumi); nelaiķa transportēšanu uz kapliču un uzglabāšanu; nelaiķa sagatavošanu sēru ceremonijai; kapa rakšanu; nesēju pakalpojumus. Pakalpojumu cenrādī norādīts, ka pakalpojuma maksa ir 100,00 eiro ar PVN. Talsu novada dome atbildē KP norādījusi, ka gadījumos, kad pakalpojums tiek pirkts personām, kuru apbedīšanai nav pieteikušies piederīgie vai citas personas, tad cena, ko pašvaldība maksā SIA “Talsu namsaimnieks”, ir 36,41 eiro.

KP norāda, ka publiskām personām - valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī to piederošām kapitālsabiedrībām - ir aizliegts kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Aizliegums stājās spēkā no 2020. gada 1. janvāra un ir noteikts Konkurences likuma 14.1 pantā.

KP ir vienojusies ar Daugavpils un Ventspils pašvaldībām, lai tās grozītu saistošajos noteikumos noteikto kārtību, atļaujot privātajiem tirgus dalībniekiem uzsākt kapu bedru rakšanas pakalpojuma sniegšanu. Tāpat KP norāda, ka arī Rīgas un Liepājas pašvaldībām būtu jāvērtē, vai nepastāv iespēja ļaut kapu bedru rakšanas pakalpojumu sniegt privātajiem tirgus dalībniekiem.

Par bedres izrakšanu prasa pat 165 eiro

Apkopojot 14 pašvaldību sniegto informāciju Konkurences padomei, redzams, ka bedres rakšanas pakalpojuma cena svārstās no 35 līdz 160 eiro. Pašvaldības noteiktā cena bija 35,57 eiro Rīgā (RD MVD), 47 eiro - Ventspilī (VLK), 50,82 eiro - Liepājā (Kapsētu pārvalde), 75,24 eiro - Daugavpilī (“Labiekārtošana D”), 100 eiro Talsos (“Talsu namsaimnieks”). Savukārt privātie uzņēmumi šo pakalpojumu Talsos un Valmierā piedāvā veikt par 121 eiro, Jelgavā - par 165 eiro.

Arī KP novērojusi tendenci, ka privāto tirgus dalībnieku cenas ir ievērojami augstākas. KP pieļauj, ka tas varētu būt saistīts ar apjoma efektu, kā arī neizslēdzot iespēju, ka bedru rakšanas pakalpojums varētu tikt daļēji šķērssubsidēts no citiem pašvaldības vai tās kapitālsabiedrības sniegtajiem pakalpojumiem, t.sk. apbedīšanas pakalpojumiem.

Par kapavietu - vairāki simti eiro

2018. gadā kapsētas vētīja arī Valsts kontrole (VK), secinot, ka pašvaldību dažādā attieksme pret maksājumu par kapsētu izmantošanu rada nevienlīdzīgus apstākļus, kas liedz iedzīvotājam brīvi izvēlēties vietu tuvinieka apbedīšanai. Līdztekus tam, bieži vien par kapavietas iegūšanu jāmaksā pat vairāk nekā par apbedīšanu - ir pašvaldības, kurās par vienas kapavietas iegūšanu jāmaksā pat vairāki simti eiro, kas var būt nozīmīgs šķērslis iedzīvotājam kapsētas izvēlei.

Pēc VK secinātā, lielākoties pašvaldības bija noteikušas vienreizēju maksājumu par kapavietas piešķiršanu vai ierādīšanu dabā, taču bieži vien maksājuma formulējums neļauj gūt precīzu priekšstatu, par ko tiek maksāts - pašvaldības ir noteikušas vienreizēju nomu, maksu par kapavietu, par kapavietas piešķiršanu, par kapavietas ierādīšanu vai ierādīšanu dabā u. tml. Vairākās pašvaldībās līdztekus maksai par kapavietas iegūšanu, bija noteikti arī maksājumi par dokumentu noformēšanu vai maksājumi par apbedīšanu, kā arī ik gadus veicami kapavietas nomas maksājumi.

Tāpat daļā pašvaldību papildus bija jāmaksā, lai iegūtu kapavietu nākotnes apbedījumiem, t.i., par kapavietas rezervēšanu.

VK atklāj, ka vienā pašvaldībā, lai apbedītu mirušo, 2018. gadā bija jāveic pat četri maksājumi - par līguma slēgšanu, par vienvietīgas kapavietas piešķiršanu, par apbedītā ierakstīšanu reģistrā, par kapavietas ierādīšanu dabā.

Abās mūsu kaimiņvalstīs - Igaunijā un Lietuvā - kapsētu jomu reglamentē likumi, un Lietuvā ir noteikts, ka par kapavietas iegūšanu nav jāmaksā.

Kapavieta nav mazdārziņš - par to nomas maksu iekasēt nedrīkst

Kapsētu maksājumiem uzmanību pievērsa arī tiesībsargs Juris Jansons, kas jau 2017. gadā Jūrmalas domei lika veikt grozījumus saistošajos noteikumos un atcelt viņa skatījumā patvaļīgi un prettiesiski noteikto maksu par kapavietas nomu. Tā kā Jūrmalas dome neveica grozījumus, tiesībsargs iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā, kas pēc šī pieteikuma ierosināja lietu par Jūrmalas domes saistošo noteikumu normām, kas paredz nomas maksu par kapavietas lietošanu.

2019. gadā Satversmes tiesa nosprieda, ka Jūrmalas domes saistošo noteikumu normas, kas paredz nomas maksu par kapavietas izmantošanu, neatbilst Satversmei. Līdz ar to Jūrmalai un vēl dažām citām pašvaldībām nācās atcelt līdz tam ierasto praksi iekasēt par kapavietu nomas maksu.

Kā akcentējusi ST, tas, ka pašvaldība pieprasa maksu par kapavietas piešķiršanu kā maksu par pakalpojumu, ir pretrunā ar noteikumu, ka arī pēc cilvēka nāves pret viņa ķermeni ir jāizturas ar cieņu. Tādējādi ST secināja, ka kapavietas piešķiršana nav pakalpojums, par kuru pašvaldības dome būtu tiesīga noteikt samaksu.

Pildot ST spriedumā noteikto, 2019. gadā Rīgas dome atcēla maksu par kapavietas ierādīšanu iedzīvotājiem. Līdz ar to Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam papildus gadā nepieciešami 400 000 eiro, liecina pērn gada beigās Rīgas domes sēdē pārrunātais.

Izpēte

Tieslietu ministrija atteikusi “Neatkarīgo” iepazīstināt ar vairāk nekā pirms 20 gadiem – 2004. gadā pavasarī – veikto “Lattelekom” mierizlīguma izvērtējumu, kas bija noslepenots vispirms uz 10 gadiem un pēc tam vēl uz pieciem gadiem. Turklāt TM norāda, ka atteikumu tiesā pārsūdzēt nevar.

Svarīgākais