Saeimas Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalsta ģimenes valsts pabalsta reformu un aicinās Saeimu izskatīt to steidzamības kārtībā. Lai arī lielākajai daļai ģimeņu pabalsts līdz ar šo reformu palielināsies, daudzām ģimenēm atbalsts no nākamā gada saruks, tāpēc atsevišķi Saeimas deputāti piesardzīgi attiecas pret gaidāmajām izmaiņām un aicina vērtēt, vai plānotie likuma grozījumi nerada Satversmes tiesas risku.
Premjerministra padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks, skaidrojot Saeimas deputātiem reformas būtību, iezīmēja tās mērķus, proti, noteikt taisnīgāku sistēmu ģimenes valsts pabalsta piešķiršanā ģimenēm, kuru apgādībā un aprūpē pašlaik atrodas bērni. Lai sakārtotu atbalsta sistēmu un vienlaikus noteiktu lielāku finansiālo atbalstu ģimenēm ar bērniem, grozījumi paredz, ka no nākamā gada pabalsta apmērs būs atkarīgs no audzināmo bērnu skaita, nevis no tā, cik vispār ģimenē ir dzimuši bērni. Reforma nozīmē atteikties no principa, ka pabalsta apmērs ir atkarīgs no bērna kārtas skaitļa ģimenē, kā arī atteikties no piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta.
Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka no 2022. gada 1. janvāra ģimenes par vienu bērnu līdz 20 gadu vecumam saņems 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam - 100 eiro (50 eiro mēnesī par katru bērnu), bet par trīs bērniem līdz 20 gadu vecumam - 225 eiro mēnesī (75 eiro par katru bērnu). Plānots, ka par četriem un vairāk bērniem ģimenes saņems 100 eiro par katru bērnu. Pašlaik pabalsta apmērs mēnesī tiek noteikts atkarībā no bērnu skaita ģimenē un dzimušā bērna kārtas numura, savukārt piemaksas apmērs ir atkarīgs no tā, par cik bērniem vecumā līdz 20 gadiem konkrētam saņēmējam ir piešķirts pabalsts. Ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē pašlaik ir 11,38 eiro, par otro bērnu - 22,76 eiro, par trešo bērnu - 34,14 eiro, bet par ceturto un katru nākamo bērnu - 50,07 eiro mēnesī.
No reformas apraksta izriet, ka ģimenes valsts pabalsta izmaksas kārtība tiks mainīta un atbalsts tiks palielināts atkarībā no tā, par cik bērniem līdz 20 gadu vecumam ģimene rūpējas faktiski, tātad, cik no visiem ģimenē dzimušajiem bērniem pabalsta pieņemšanas brīdī ir mazāk par 20 gadiem. Reforma paredz atteikties no bērna kārtas skaitļa ģimenē, bet maksāt pabalstu pēc tā, cik ir bērnu, piemēram, ja ģimenē ir viens nepilngadīgais bērns - pabalsts būs 25 eiro (tagad 11,40 eiro), ja ģimenē ir divi bērni, bet viens jau sasniedzis 20 gadu vecumu, tad arī 25 eiro (tagad 22,80), bet savukārt, ja ģimenē ir trīs bērni, bet divi sasnieguši jau 20 gadu vecumu, tad arī 25 eiro (pašlaik šī ģimene saņem 34,20 eiro).
Lielākā daļa ģimeņu būs ieguvēji, jo pabalsts kā tāds tiktu palielināts, īpaši situācijā, ja ģimenē ir vairāki pilngadību nesasnieguši bērni, tomēr reforma paredz daļai ģimeņu pabalstu faktiski samazināt, un tas attiecas tieši uz tādām daudzbērnu ģimenēm, kurās viens vai divi bērni jau ir kļuvuši pilngadīgi. Šādu ģimeņu skaits ir vairāk nekā 15 000. Piemēram, ģimene ar vienu mazu bērnu un diviem jau izaugušiem bērniem - pašlaik pabalstā saņem 34,20 eiro, bet līdz ar reformu saņems 25 eiro, jo vienīgais ģimenes bērns vairs “neskaitīsies” kā trešais ģimenē. Cits piemērs: ģimene ar vienu mazu bērnu un trim jau pieaugušiem bērniem pašlaik saņem 50 eiro pabalstu, bet līdz ar reformu saņems 25 eiro, tātad uz pusi mazāku pabalstu.
Daudzas ģimenes, savukārt, saņems lielākus pabalstus, vislielākie ieguvēji būs ģimenes ar trim vai četriem bērniem, kur neviens vēl nav pilngadīgs, tad pabalsts pieaugs par apmēram simts eiro.
Saeimas deputāti Andu Čakšu uzmanīgu dara pabalsta samazinājums tām ģimenēm, kurām jau šis pabalsts ir piešķirts. “Vai tas nav risks ar Satversmes tiesu, ja daļa ģimeņu zaudēs ienākumus? Vai ir garantija, ka šīm ģimenēm būs kompensējošais mehānisms samazinātā pabalsta dēļ?” vaicāja deputāte. Imants Parādnieks norādīja, ka šis aspekts ir ļoti rūpīgi pārrunāts gan Labklājības, gan Tieslietu ministrijā, gan ar Tiesībsarga biroju. Pēc viņa teiktā, eksperti esot atzinuši, ka kompensējošais mehānisms, proti, sociālās stipendijas, mācoties augstskolās šo ģimeņu bērniem, ir ļoti labs. Tas ar uzviju kompensēs pabalsta samazinājumu ģimenēm, ir pārliecināts I. Parādnieks. Viņš apstiprināja, ka visi riski ir izvērtēti.
Šādu pašu jautājumu - par Satversmes tiesas risku - uzdeva arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride un Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Inta Bārenīte. “Vai nevarēja izveidot tādu sistēmu vai pārejas periodu, ka ģimenēm, kurām jau ir piešķirts ģimenes valsts pabalsts noteiktā apmērā, tas tiek arī saglabāts?” vaicāja A. Skride. Savukārt Inta Bārenīte vēlreiz pārjautāja, vai tiešām pabalsts tiks samazināts arī tiem, kuri jau saņem šo pabalstu?
“Krustu šķērsu šis jautājums tika vērtēts. Divu sistēmu paralēla pastāvēšana nav attaisnojama, jo tad var iestrādāties vēl lielāka netaisnība,” uzsvēra I. Parādnieks. No nākamā gada jauno kārtību plānots ieviest attiecībā uz visām ģimenēm bez izņēmumiem. Viņš arī uzsvēra, ka, tiklīdz kā Saeima atbalstīs pabalsta reformu, būs jāpieņem arī izmaiņas Augstskolu likumā, paredzot iespējas maksāt sociālo stipendiju, kā arī būs jārīkojas Finanšu ministrijai, plānojot šim pasākumam naudu.
Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm, pabalsta apmēra izmaksas nodrošināšanai papildus nepieciešamais finansējums 2022. gadā un turpmāk ik gadu ir 81 384 708 eiro apmērā, bet par sociālo stipendiju precīzi aprēķini vēl nav pieejami.
