No nākamā gada 1. janvāra mainīsies ģimenes valsts pabalsta apmērs. Lai arī liela daļa ģimeņu šajā reformā būs ieguvēji, vairākiem tūkstošiem vecāku ģimenes valsts pabalsts nākamajā gadā samazināsies.
Lai arī teorētiski politiķi pauž rūpes par daudzbērnu ģimenēm, šī pabalstu reforma negatīvā ziņā skar tieši ģimenes, kurās ir vairāk nekā trīs bērni un kurās vismaz viens no bērniem jau sasniedzis pilngadību. Reformas autori gan atrunājas, ka šo ģimeņu bērniem būšot tiesības saņemt sociālo stipendiju, ja studēs. Tomēr, ja nestudēs augstskolā, stipendija “ies garām” un ģimenēm nāksies sadzīvot ar zināma rūgtuma pēcgaršu.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra iedzīvotājus informē par nākamajā gadā plānotajiem ģimenes valsts pabalsta apmēriem. Īsumā - jaunā pieeja saistīta ar to, cik faktiski nepilngadīgu bērnu dzīvo ģimenē, atšķirībā no iepriekšējās kārtības, kad tika ņemts vērā gan bērnu skaits, gan kārtas numurs ģimenē, par katru nākamo bērnu maksājot nedaudz lielāku pabalstu un arī piešķirot piemaksu.
No jaunā gada ģimenes valsts pabalsta apmērs būs atkarīgs no tā, par cik faktiski audzināmiem bērniem vecumā no viena gada līdz 20 gadu vecumam ģimenes valsts pabalstu saņem. Piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par divu vai vairāk bērnu audzināšanu vairs nepiešķirs. No 1. janvāra ģimenes valsts pabalsta apmērs mēnesī būs: par vienu bērnu - 25 eiro; par diviem bērniem - 100 eiro (50 eiro par katru bērnu); par trīs bērniem - 225 eiro (75 eiro par katru bērnu); par četriem un vairāk bērniem - 100 eiro par katru bērnu.
Lai saņemtu pabalstus pēc jaunās kārtības, nekādi iesniegumi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā nav jāiesniedz.
Aģentūra pabalstu pārrēķinās automātiski un no janvāra izmaksās jaunajā apmērā.
Lielākā daļa ģimeņu būs ieguvēji, jo pabalsts kā tāds tiktu palielināts, īpaši situācijā, ja ģimenē ir vairāki pilngadību nesasnieguši bērni, tomēr reforma paredz daļai ģimeņu pabalstu faktiski samazināt, un tas attiecas tieši uz tādām daudzbērnu ģimenēm, kurās viens vai divi bērni jau ir kļuvuši pilngadīgi. Šādu ģimeņu skaits ir vairāk nekā 15 000. Piemēram, ģimene ar vienu mazu bērnu un diviem jau izaugušiem bērniem pašlaik pabalstā saņem 34,20 eiro, bet līdz ar reformu saņems 25 eiro, jo vienīgais ģimenes bērns vairs “neskaitīsies” kā trešais ģimenē.
Cits piemērs: ģimene ar vienu mazu bērnu un trim jau pieaugušiem bērniem pašlaik saņem 50 eiro pabalstu, bet līdz ar reformu saņems 25 eiro, tātad uz pusi mazāk.
Daudzas ģimenes savukārt saņems lielākus pabalstus, vislielākie ieguvēji būs ģimenes ar trim vai četriem bērniem, kur neviens vēl nav pilngadīgs, tad pabalsts pieaugs par apmēram simt eiro.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka šīs reformas autors ir Demogrāfisko lietu centrs ar premjerministra padomnieku demogrāfijas jautājumos Imantu Parādnieku galvgalī. Valdībā, diskutējot par jauno pieeju, īpašu diskusiju un iebildumu nebija, savukārt skaidrojot Saeimas deputātiem reformas būtību, jo reforma bija jāapstiprina arī parlamentā, I. Parādnieks uzsvēra tās galveno mērķi, proti, noteikt taisnīgāku sistēmu ģimenes valsts pabalsta piešķiršanā ģimenēm, kuru apgādībā un aprūpē pašlaik atrodas bērni. Taisnīguma princips esot ietverts pieejā, ka pabalsta apmērs būs atkarīgs no audzināmo bērnu skaita, nevis no tā, cik vispār ģimenē ir dzimuši bērni.
Reforma nozīmē atteikties no principa, ka pabalsta apmērs ir atkarīgs no bērna kārtas skaitļa ģimenē, kā arī atteikties no piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta.
Tikai Saeimas komisijā atsevišķiem deputātiem radās jautājums, vai tiešām pabalsts nākamgad tiks samazināts arī tiem, kuri jau to saņem. Jā, tā ir. Tāpat deputāti vaicāja, vai nebija iespējams ieviest pārejas posmu, lai neciestu tās daudzbērnu ģimenes, kurās kāds no bērniem jau izaudzināts. Nē, pārejas periodu nevajag. Arī Saeimas Juridiskais birojs izteica bažas, vai tas ir taisnīgi. Tomēr diskusijas nerezultējās ar šo 15 000 ģimeņu aizstāvību, un Saeima galu galā pieņēma šīs likuma izmaiņas.
Imants Parādnieks atsaucās uz konsultācijām ar visām ministrijām un Tiesībsarga biroju, norādot, ka visi riski ir izvērtēti un nav bijis pamata reformu neīstenot. I. Parādnieks arī teica, ka pārrunāts jautājums par pārejas posmu. “Divu sistēmu paralēla pastāvēšana nav attaisnojama, jo tad var iestrādāties vēl lielāka netaisnība,” Saeimā uzsvēra I. Parādnieks. No nākamā gada jauno kārtību plānots ieviest attiecībā uz visām ģimenēm bez izņēmumiem. Eksperti esot atzinuši, ka kompensējošais mehānisms, proti, sociālās stipendijas, mācoties augstskolās šo ģimeņu bērniem, ir ļoti labs. Tas ar uzviju kompensēs pabalsta samazinājumu ģimenēm, bija pārliecināts politiķis. Tomēr tas neatbild uz jautājumu par to, kā jutīsies tās ģimenes, kurām - lai arī nedaudz - tomēr pabalsts samazināsies. Runa ir arī par principu, jo līdz šim valstī, veicot jebkādas reformas, tomēr pabalsti nevienam netika samazināti.
Pabalsta reforma skar arī ģimenes, kuras ir šķīrušās un izveidojušas jaunas ģimenes, un kurās arī aug bērni. No nākamā gada 1. janvāra būs iespēja vienam no laulātajiem, pamatojoties uz otra laulātā labprātīgu piekrišanu, saņemt ģimenes valsts pabalstu par visiem kopīgi audzināmajiem bērniem, ne tikai par saviem bioloģiskajiem bērniem. “Jaunajā ģimenes valsts pabalsta sistēmā tas ir būtiski, jo pabalsta apmēru nosaka bērnu skaits, par kuriem saņem pabalstu,” skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.
Tomēr ja pāris dzīvo kopā nereģistrētā laulībā un audzina bērnus, kas nav abu kopīgie bērni, tad vienam no viņiem saņemt pabalstus par visiem bērniem nav tiesību. Šeit ir izdomāta cita procedūra. Vecākam, kurš saņem ģimenes valsts pabalstu par savu bērnu, jāiesniedz iesniegums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā par labprātīgu atteikšanos no viņam piešķirtā pabalsta turpmākās saņemšanas, piekrītot šīs tiesības turpmāk nodot otram partnerim, savukārt cilvēkam, kurš nav bērna vecāks, jāiesniedz iesniegums pabalsta piešķiršanai. Lai pabalstu pēc jaunajiem nosacījumiem jau no 2022. gada 1. janvāra viens no laulātajiem varētu saņemt par visiem kopīgi audzināmajiem bērniem, iesniegumi jāiesniedz līdz šāgada 15. decembrim.
