Ar Latvijā iekasēto telefonu nodevu vairos ārvalstnieku labklājību

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Par jaunajiem telefoniem un citām ierīcēm, kurās teorētiski var glabāt autoru darbus, valsts cer gadā iekasēt 1,7 miljonus eiro jeb 0,89 eiro no viena iedzīvotāja – tas ir trīstik, cik 2019. gadā. Kultūras ministrs Nauris Puntulis nožēlo, ka nav bijis klāt diskusijās, kad tika spriests par nodevas lielumu. Viņš būtu gribējis vēl augstāku tarifu viedtālruņiem.

Neskatoties uz informācijas tehnoloģiju nozares un iedzīvotāju iebildumiem, ceturtdien stājās spēkā izmaiņas datu nesēju nodevas aprēķināšanā, kas paredz iekasēt šo nodevu par telefoniem un datoriem pat tādā gadījumā, ja tie netiek izmantoti nekādu autordarbu kopēšanai vai pat tas tehnoloģiski nav iespējams. Saeimas deputātiem ir visas iespējas pārskatīt šīs nodevas taisnīgumu, vētījot Autortiesību likumu.

“Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību” paredz, ka datu nesēju nodeva (MK noteikumos tā tiek saukta par atlīdzību) ir jāmaksā par viedtelefoniem, visu veidu datoriem, tajā skaitā portatīvajiem datoriem un planšetdatoriem, USB zibatmiņām, visu veidu datoru cietajiem diskiem, ieskaitot HDD, SSD un ārējiem cietajiem diskiem. Iepriekš šī atlīdzība netika iekasēta par telefoniem un datoru cietajiem diskiem. Saskaņā ar Kultūras ministrijas (KM) aplēsēm, 2019. gadā iekasētā nesēja atlīdzības summa Latvijā bija nedaudz lielāka nekā 550 000 eiro, tas ir, vidēji 29 centi uz vienu iedzīvotāju. Tagad, kad saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem šī atlīdzība tiek iekasēta par viedtelefoniem un datoru cietajiem diskiem (CD un DVD ir izņemti no šī saraksta)

KM paredz, ka gadā varētu iekasēt 1 695 000 eiro, kas ir vidēji 89 centi uz vienu iedzīvotāju.

Valdības sēdē pret KM izstrādāto piedāvājumu iebilda virkne nozaru pārstāvju, tostarp, Latvijas Interneta asociācija, Latvijas Žurnālistu asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija un virkne citu. Nozares galvenokārt pauda kritiku par noteikumu grozījumu izstrādes procesu, kā arī norādīja uz piedāvātā varianta netaisnīgumu, neadekvātumu un nesamērīgumu. Nozaru pārstāvji aicināja piedāvājumu pārstrādāt.

Vienlaikus atbalstu izstrādātajiem grozījumiem pauda vairākas radošo un kultūras nozaru organizācijas, kuru ieskatā izmaiņas noteikumos paredzēs taisnīgāku regulējumu.

Vēl par maz?

Datu nesēju nodeva šķietami nav pārāk liela - 1,50 par viedtelefonu (bez PVN) un 2,85 eiro par cieto disku (bez PVN). Taču, ja lētākie cietie diski maksā no 25 līdz 35 eiro, tātad sanāk, ka nodeva ir apmēram 10% apmērā no preces vērtības. “Turklāt mēs jau esam samaksājuši 2,85 eiro nodevu par pašu datoru. Ja to saliekam kopā ar IT jomas peļņas rādītājiem, tāda nodeva faktiski daļu spēlētāju izslēdz no tirgus. Šādi tiek būtiski kropļots IT un elektronikas tirgus. Tukšs jau tas nepaliek - ņemot vērā, ka tirgus ir vienots visā Eiropā, sistēma pārkārtosies, un zaudētāji būs Latvijas uzņēmēji, bet ieguvēji - tie, kuri strādā ārzemēs. Latvijas zaudējumi no IT uzņēmumu nesamaksātajiem nodokļiem būs krietni lielāki nekā AKKA/LAA ieņēmumi no šīs nodevas,” Neatkarīgajai iepriekš sacīja “SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs.

Valdības sēdē, kurā tika spriests par izmaiņām šajos noteikumos, izskanēja ideja šo nodevu vēl paaugstināt.

“Ja es būtu bijis klāt šajā gadiem garajā diskusijā, es droši vien būtu cīnījies par lielāku atlīdzības apmēru no viedtālruņiem,” sacīja N. Puntulis. Pēc komponista Zigmāra Liepiņa aplēsēm, atlīdzības tarifam vajadzēja būt pat divas vai trīs reizes augstākam.

Teju puse naudas aizplūst uz ārzemēm

Šo atlīdzību apsaimnieko AKKA/LAA. Tās mājaslapā ir teikts, ka atlīdzību saņem gan pašmāju, gan ārvalstu autori, kurus biedrība pārstāv, pamatojoties uz starporganizāciju pilnvarojuma līgumiem. Aptuveni 30% visas iekasētās atlīdzības tiek ārvalstu autoru biedrībām, jo ārvalstu autoru darbu lietojums, īpaši mūzikas jomā, kur tas svārstās ap 60-70%, Latvijā ir visai ievērojams, teikts AKKA/LAA informācijā. Savukārt 2020. gada AKKA/LAA pārskats liecina, ka 2020. gadā visa veida atlīdzībās (ne tikai datu nesēju atlīdzībās) ieņemti 7,2 miljoni eiro, savukārt autoriem izmaksāti 5,7 miljoni eiro, tai skaitā 2,8 miljoni eiro (49%) ārvalstu izpildītājiem.

AKKA/LAA izdevumi gadā svārstās ap 1,4 miljoniem eiro. Tajā skaitā 2020. gadā algās izmaksāti 667 139 eiro. AKKA/LAA 2020. gadu beigusi ar 17 993 eiro lielu ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem.

Vāc parakstus par nodevas atcelšanu

Portālā “Mana balss” ir iesniegta iniciatīva “Par datu nesēju nodevas atcelšanu”.

Tās iesniedzējs Māris Antons norāda, ka datu nesēju nodeva vienmēr ir bijusi absurda. “Visu datu nesēju aplikšana ar nodokli, kas paredz, ka datu nesējs tiek izmantots mūzikas failu kopiju veidošanai, nav taisnīgs. Ja kādreiz cilvēki vēl tiešām izmantoja mp3 failus un veidoja savas izlases mūzikas atskaņošanai auto vai citās skaņu sistēmās un šis apsvērums kaut daļēji atbilda īstenībai, tad mūsdienās, kad cilvēki izmanto straumēšanas servisus (Spotify u.c), tas vienkārši neatbilst realitātei. Arī šīs nodevas piemērošanas kārtība nav taisnīga, jo datu nesējus visvairāk iegādājas tieši profesionālām vajadzībām, kuros drošības, arhivēšanas u.c. iemeslu dēļ pārsvarā glabā sevis pašu veidotus failus. Arī cilvēki, kas biežāk maina tehniku, šai nodoklī samaksā vairāk par citiem. Bet nav tā, ka biežāka telefona mainīšana nozīmē, ka cilvēks veidos vairāk mūzikas ierakstu kopiju. Tas neatbilst īstenībai, tāpēc arī šī nodeva strauji zaudē savu daļējo pamatotību un ir atceļama,” uzsver iniciatīvas iesniedzējs.

Izpēte

Tieslietu ministrija atteikusi “Neatkarīgo” iepazīstināt ar vairāk nekā pirms 20 gadiem – 2004. gadā pavasarī – veikto “Lattelekom” mierizlīguma izvērtējumu, kas bija noslepenots vispirms uz 10 gadiem un pēc tam vēl uz pieciem gadiem. Turklāt TM norāda, ka atteikumu tiesā pārsūdzēt nevar.