Par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpumiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) Vakcinācijas projekta biroja vadītājai Evai Juhņēvičai piemērojis divus sodus. Par vienu no pārkāpumiem uzlikts 150 eiro sods, par otru – 50 eiro sods.
Sodus no VID E. Juhņēviča izpelnījās par valsts amatpersonas deklarāciju neiesniegšanu laikā. Viena no deklarācijām nebija iesniegta par laiku, kad viņa pērn ieņēma Kultūras ministrijas parlamentāras sekretāres amatu, otra - stājoties nodibinājuma “Rīgas tūrisma attīstības birojs”, iepirkumu komisijas priekšsēdētājas amatā. Abus sodus E. Juhņēviča jau ir samaksājusi.
Valsts ieņēmumu dienests par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpumiem šogad ir sodījis 55 amatpersonas. Astoņos gadījumos VID ir aprobežojies ar aizrādījumiem, 35 gadījumos uzlikti sodi no 10 lūdz 100 eiro, 9 gadījumos amatpersonas ir sodītas ar 150 eiro, bet 3 gadījumos - soda apmērs ir pārsniedzis 150 eiro.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka VID administratīvā pārkāpuma procesu ir uzsācis vēl par vienu Vakcinācijas projekta biroja darbinieku - Edgaru Labsvīru. Viņš nebija iesniedzis laikā valsts amatpersonas deklarāciju, pērn atstājot Nacionālā veselības dienesta direktora amatu. Šis process vēl nav beidzies.
Tā kā Vakcinācijas projekta biroja darbinieki, pat neskatoties uz viņiem maksātajām lielajām algām (biroja vadītājas alga pārsniedz pat ministru atalgojumu), nav amatpersonas, viņiem Valsts ieņēmumu dienestam nav jāiesniedz amatpersonu deklarācijas, un sabiedrībai ir liegts uzzināt, kā ir mainījies viņu finansiālais stāvoklis, ieņemot tik labi apmaksātus amatus. Iespējams, situācija mainīsies pēc Vakcinācijas projekta biroja reorganizācijas, kad par šī biroja mājvietu kļūs Nacionālais veselības dienests - iestāde, kuru pirms gada vadīja E. Labsvīrs.
Valsts amatpersonas pienākumu pildīšana iepriekš E. Juhņēvičas finansiālo nodrošinājumu būtiski nav uzlabojusi. E. Juhņēvičas iesniegtās valsts amatpersonas deklarācijas, beidzot pildīt amatus, liecina, ka viņai nebija izveidojušies naudas uzkrājumi. Nebija arī aizdevumu, parādu vai veiktu darījumu, kas pārsniegtu 20 minimālās mēnešalgas. Strādājot par Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāri, viņa kopumā saņēmusi 24 968 eiro (par aptuveni 7 mēnešu darbu). Algā par janvāri no “Rīgas Tūrisma attīstības biroja” E. Juhņēviča saņēmusi 4163 eiro, bet pagājušā gada decembrī viņas nopelnītais vēl nav zināms, jo valsts amatpersonām ienākumu deklarācija par iepriekšējo gadu, kas bija jāiesniedz līdz 1. aprīlim, vēl nav publiskota.
E. Labsvīra valsts amatpersonas deklarācijas liecina, ka NVD direktora amatu viņš atstāja 2020. gada 29. maijā, kļuvis par 11 823 eiro bagātāks. Tieši šādu summu viņš ir norādījis pie bezskaidras naudas uzkrājumiem. Kopš 2018. gada, kad viņš sāka strādāt NVD, uzkrājumi viņa amatpersonu deklarācijās parādījās, tikai atstājot amatu. Tāpat divu gadu laikā, kopš E. Labsvīrs strādāja NVD, viņam izdevās samazināt parādsaistības par 15 416 eiro, jo, stājoties amatā, viņa parādsaistības bija 120 230 eiro, bet atstājot amatu - 104 814 eiro.
Pērn piecu mēnešu laikā viņš algā no NVD saņēma 28 204 eiro, 2019. gadā par 12 mēnešu darbu - 30 988 eiro, 2018. gadā par 8,5 mēnešu darbu - 17 879 eiro. Darbu NVD viņš sāka kā direktora vietnieks, beidza - kā direktors.
