Par spīti tam, ka šis Saeimas lēmums tika saukts par “neuzticības dunci” vai “parlamentāro negadījumu”, no šodienas āra terases ir vaļā. Tiesa, jaunās epidemioloģiskās prasības bāru, kafejnīcu un restorānu īpašnieki uzzināja vien vakar pēcpusdienā.
Valdība 27. aprīļa sēdē vienojās, ka nepārskatīs valstī noteiktos ierobežojumus līdz 11. maijam. Līdz ar to valdības lēmums nozīmēja, ka joprojām būtu liegta ēšana un dzeršana uz vietas kafejnīcās, restorānos un bāros. Ēdienu drīkstētu pārdot tikai līdzņemšanai. Realitātē tas izskatītos tāpat kā līdz šim, proti, izsalkušākie nopirkto ēdienu notiesātu, sēžot parkā uz soliņa vai uz trotuāra. Taču divas dienas vēlāk - 29. aprīlī - Saeima pretēji valdības viedoklim nolēma atļaut ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu āra terasēs, sākot jau ar 7. maiju. Vienlaikus nosakot, ka Ministru kabinetam ir tiesības noteikt ēdināšanas ārtelpās epidemioloģiskās drošības prasības, kā arī tiesības atkarībā no epidemioloģiskās situācijas uz noteiktu laiku apturēt šo pakalpojumu sniegšanu.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits trešdienas vakarā mikroblogošnas vietnē “Twitter” pauda izbrīnu: “Ja kāds ierosina pieņemt valdības lēmumu 6. maija pēcpusdienā, kuram jāstājas spēkā 7. maija rītā - vai tā ir laba pārvaldība un paredzamības nodrošināšana?”
Valdība tiešām tikai vakar lēma par ārtelpu ēdināšanas epidemioloģiskajām prasībām, turklāt nevis valdības sēdē, bet ar e-pasta starpniecību. Sākotnēji nepieciešamās izmaiņas noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” bija iecerēts skatīt trešdienas valdības sēdē, tomēr tas nenotika, jo līdz valdības sēdei šīs izmaiņas nebija saskaņotas. Vakar ministriem ar e-pasta starpniecību izdevās saskaņot noteikumus un pieņemt kopēju lēmumu, ka, sākot ar šo dienu, restorānu terasēs var apkalpot klientus no plkst. 6 līdz 21, bet pārējā laikā ēdienu drīkst izsniegt tikai līdzņemšanai. Pie viena galdiņa var atrasties ne vairāk kā desmit personas no kopumā divām mājsaimniecībām. Restorānu terasēs starp galdiņiem ir jānodrošina vismaz divu metru attālums, ja starp galdiņiem nav izveidota norobežojoša siena. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas vietā darbiniekiem un apmeklētājiem ir jālieto mutes un deguna aizsegi uzturēšanās laikā, izņemot laikā, kad sēž pie galda.
Tā kā valdības atbalstu neguva Veselības ministrijas (VM) priekšlikums liegt terasēs tirgot alkoholiskos dzērienus, tad āra terasēs drīkst pasūtīt un arī lietot alkoholu.
Ekonomikas ministrija (EM) skaidroja, ka, ņemot vērā pašreizējo Covid-19 izplatības līmeni valstī, darba laika ierobežojums līdz plkst. 21 noteikts ar mērķi ierobežot pārāk ilgu socializēšanos un iespējamu alkoholisko dzērienu lietošanu, tādējādi radot riskus iespējamai epidemioloģisko noteikumu nepilnīgai ievērošanai. EM norāda, ka ēdināšanas pakalpojumu ir atļauts sniegt ārā un terasēs, nodrošinot līdz 50% slēgtu sienu laukumu. Nav atļauts pakalpojumu sniegt slēgta tipa paviljonos un teltīs.
Papildus noteikts, ka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem ir jānozīmē atbildīgā persona, kas organizē un uzrauga epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma vietā. Šai personai ir jāatrodas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas vietā tā darbības laikā.
Valsts prezidents Egils Levits Saeimas lēmumu, kas paredz atļauju strādāt kafejnīcu terasēm, ignorējot valdībā lemto, iepriekš nosauca par parlamentāru negadījumu. “Tā tas nedrīkstētu parlamentārā demokrātijā būt. Ceru, ka tas paliek viens no retajiem gadījumiem. Valdošajai koalīcijai jāstrādā kopā gan valdībā, gan parlamentā,” Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja E. Levits. Viņaprāt, no Saeimas puses tas bijis spontāns balojums.
Politologs Filips Rajevskis šo Saeimas lēmumu nosauca par neuzticības dunci, ko valdības mugurā iedūrusi Saeima. KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo savukārt Saeimas balsojumā saskata brīdinājuma signālu valdībai. Bažas par Saeimas lēmumu pauda arī premjers Krišjānis Kariņš, kura ieskatā Saeima attiecībā uz epidemioloģisko situāciju un riskiem “dzīvo savu dzīvi, savā informatīvajā telpā”.
Taču jau pieminētajā valdības sēdē daļa ministru pauda tiešu un netiešu atbalstu āra terašu atvēršanai. Piemēram, aizsardzības ministrs Artis Pabriks kolēģiem stāstīja, ka daudzi iedzīvotāji pēc maltītes iegādāšanās to notiesā tuvējos parkos uz soliņiem. Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits dalījās iespaidos, ko bija redzējis brīvdienās, proti, pie kafejnīcām ir izvietoti galdiņi, kur viesiem ieturēt maltīti, lai gan kafejnīcu pārstāvji apgalvo, ka šie galdiņi nav saistīti ar viņu iestādi. “Tā ir izlikšanās, ka mums ir kaut kādi ierobežojumi,” sacīja T. Linkaits. Āra kafejnīcu atvēršanu atbalstīja arī labklājības ministre Ramona Petraviča.
Savukārt ēdinātāji un potenciālie kafejnīcu apmeklētāji par Saeimas lēmumu līksmoja. Daļa restorānu un kafejnīcu jau laikus sāka gatavoties terašu atvēršanai, lai jau šodien varētu uzņemt pirmos apmeklētājus.
“Grand Hotel Kempinski Riga” sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītāja Līva Laiviņa atzina, ka pieczvaigžņu luksusa viesnīca “Grand Hotel Kempinski Riga” un tās 8. stāva jumta terases restorāns “Stage 22” ir gandarīti par iespēju atkal atvērties plašākai publikai un nomainīt jau tik ierasto līdzņemšanas servisu uz atbilstošu apkalpošanu restorāna āra terasē, ievērojot visus epidemioloģiskos drošības pasākumus.
Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē deputātiem stāstīja, ka inficēšanās ar Covid-19 ārpus telpām notiek tikai atsevišķos gadījumos un šādu iespēju skaits ir minimāls.
Viņš uzsvēra, ka inficēšanās ar Covid-19 pārsvarā notiek iekštelpās. “Ārpus telpām vīrusa izplatība ir minimāla, jo arī vējš neļauj vīrusa daļiņām koncentrēties vienā vietā, kā tas notiek iekštelpās.”
Tomēr J. Perevoščikovs pauda viedokli, ka inficēšanās svaigā gaisā ir iespējama - ja cilvēki kopā pavada ilgu laiku, runājot, neievērojot distancēšanos. Viņš atgādināja, ka, atrodoties ārpus telpām, ir jāizvērtē ārējie apstākļi, proti, vai terase, kura ir pielīdzināma cilvēka būšanai ārpus telpām, ir aprīkota ar jumtu vai pagaidu sienām, kas varētu kavēt gaisa apmaiņu, līdz ar to paaugstinot inficēšanās riskus.
Rīgas domes saistošie noteikumi “Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība” paredz, ka uzņēmēji Rīgā turpmāk varēs izvietot kafejnīcu vasaras terases, neprasot saskaņojumu no Rīgas pilsētas būvvaldes un Rīgas domes Satiksmes departamenta, ja terašu izvietošana tiks veikta pēc pašvaldības izstrādāta tipveida risinājuma.
Saskaņā ar noteikumiem būvvaldes un departamenta saskaņojums vairs nebūs nepieciešams būvvaldes noteiktajam tipveida risinājumam. Šādos gadījumos abu iepriekš minēto iestāžu saskaņojumi vairs nebūs nepieciešami, taču joprojām būs jāsaņem atļauja ielu tirdzniecības veikšanai, ko turpmāk izsniegs Apkaimju iedzīvotāju centrs.
Joprojām ir spēkā nosacījums, ka būvvaldes un departamenta saskaņojums nav nepieciešams, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu vietā plānots izvietot tikai galdus un krēslus, kas ir konkrētai pilsētvides zonai atbilstoša dizaina, krāsu risinājuma, kvalitatīva materiāla un viegli pārvietojami.
Tāpat būvvaldes saskaņojums vairs nav nepieciešams, veicot ielu tirdzniecību reģistrētā ielu tirdzniecības vietā, ja ielu tirdzniecības vieta iekārtota atbilstoši būvvaldes izstrādātajam tipveida risinājumam, kas pieejams šeit. Savukārt Satiksmes departamenta saskaņojums ielu tirdzniecības veikšanai būs saņemams Apkaimju iedzīvotāju centrā vienlaikus ar atļauju ielu tirdzniecības veikšanai.
Šie noteikumi stājušies spēkā 1. maijā.
