Scenārijs Latvijai ar Krievijas algotņu piedalīšanos

© Publicitātes foto

Ar Krievijas privāto militāro kompāniju “Vagner” saistīti cilvēki jau ir snaikstījušies ap Baltijas valstīm. Nule Kremļa propagandas kanāli laiduši klajā šiem algotņiem veltītu komplimentāru mākslas filmu, par ko aplaudē arī mūsu vietējie – tā dēvētie antifašisti, ignorējot faktu, ka vagneriešu iedvesmotāji tie paši nacisti vien ir. Potenciālo interešu zonās, Latviju ieskaitot, Kremlis testē vietējo aborigēnu atsaucību, un “Vagner” ir viņu darbarīks – profesionāli zaļie cilvēciņi, pilna servisa kara aģentūra.

Pati propagandas filma nav ne pirmā, ne pēdējā, kas kalpo plašas publikas smadzeņu skalošanai. Tādas tapa pēc Ukrainas notikumiem, pēc Sīrijas, un tagad arī par krievu varoņdarbiem Centrālāfrikas Republikā. Sižets vienkāršs kā cirvis - lai ar pietu pa pieri pat dumjākajam nēģerim būtu skaidrs, kurš te ir labais. Tāpēc filmas izskaņā no nemierniekiem atbrīvoto melno ļaužu koris skandē “spasibo, Rossija” un skandē, un skandē, un neapstājas.

Spasibo, Rossija!

Tātad sižets. No Krievijas ir ieradusies grupa “instruktoru” apmācīt vietējās valdības bruņotos spēkus, lai tiktu nodrošināta mierīga vēlēšanu norise. Sliktie nemiernieki to nevēlas, viņi vēlas slepkavot, laupīt un izvarot. Turklāt sliktajiem taisīt apvērsumu palīdz balts franču kundziņš. Saasinoties situācijai, valsts prezidents lūdz palīdzību Krievijai. Jo Apvienotās Nācijas nespēj palīdzēt, bet Francija tikai ļauni noskatās afrikāņu bēdās. Tad nu 200 Krievijas instruktori, beidzot saņēmuši atļauju oficiāli iesaistīties, varonīgi izcīna visas cīņas un nemierniekus patriec. Gluži kā vecās padomju filmās, ienaidnieku vienību pārvietošanās bultas strauji dziest no Centrālāfrikas kartes, atbrīvojot vietu saulainajai nākotnei. Spasibo, Rossija! Filmas beigas. Zīmīgi, ka filmā tā arī netiek paskaidrots, kas ir šie mistiskie instruktori - no darba atlaisti labie policisti un izbijuši karavīri, bez zīmotnēm, bet ik pa brīdim ar plīvojošu Krievijas karogu fonā. Taču pēc nelielas izpētes to var paskaidrot Neatkarīgā. Filma ir veltījums privātam bruņotam formējumam “Vagner”, krieviski ЧВК “Вагнер”.

Kaujinieki bez likumiem

Kāpēc Latvijā ir vērts par tādas privātas krievu armijas pastāvēšanu raizēties? Jo tie ir viszaļākie no visiem zaļajiem cilvēciņiem, vislabāk apmācītie un apbruņotie. Nežēlīgu kaujinieku elite, kurai nav saistoši likumi, kaut kādi ierobežojumi, - ir tikai izpildāmais kaujas uzdevums. Lai kurā pasaules malā tas arī būtu - Gruzijā, Sīrijā, Ukrainā vai Centrālāfrikā. Un šobrīd viņiem Krievijas propagandas mašinērija veido pozitīvu tēlu.

“Pelēkās zonas karavīri”, tā vagneriešus dēvē neformālā militārā portāla “Vara bungas” veidotājs Mārtiņš Vērdiņš. Viņš skaidro, ka privātas militāras kompānijas nav nekas jauns. Tādas ir ne tikai Krievijai. Arī ASV, aizejot no Afganistānas, tur atstāj privātos algotņus. Formāli norīkotus dažādu objektu apsardzē, bet nepieciešamības gadījumā tā ir acumirklī iedarbināma kaujasspējīga vienība. Tas pats ar vagneriešiem - formāli tā ir apsardzes kompānija, kas turklāt reģistrēta ārpus Krievijas. Pieder uzņēmējam Jevgēņijam Prigožinam, bet patiesībā pilda Kremļa rīkojumus, un ir pilnīgi vienalga, kā juridiski šī kompānija noformēta. Tiklab vagnerieši varētu būt zemeņu novācēji, norīkoti zemeņu lauku apsardzē.

Krievija mazgā rokas nevainībā

Būtiskā nianse tā, ka formāli “Vagner” grupa nepārstāv Krievijas Federāciju. Ja nomirst, paši vainīgi. Kā Sīrijā, kur 2018. gada februārī ASV uzlidojumā tika nogalināti simt “Vagner” kaujinieki, jo Krievijas bruņotie spēki pateica - mūsu tur nav. Oficiāli arī nebija - un pēc uzlidojuma - arī neoficiāli. Savukārt, ja vagnerieši izdzīvo, viņus ieaicina Kremlī un arī ordeni iedod. 2017. gada janvārī Krievijas sociālajos tīklos un medijos parādījās bilde, kurā prezidents Putins pozē kopā ar “Vagner” komandieri Dmitriju Utkinu un vēl dažiem neatpazītiem vīriem. Visiem pie krūts acīmredzami svaigi ordeņi - “Par varonību” un “Krievijas varoņu zelta zvaigzne”. Par kādiem varoņdarbiem ordeņu birums, ļauj minēt laika grafiks. Sīrijā vagnerieši strādā kopš 2015. gada, bet no 2014. līdz 2016. gadam viņi karoja pret Ukrainas armiju Luhanskas un Doņeckas apgabalā. Pērn vagnerieši ieradās Centrālāfrikas Republikā. Krievija cenšas ielēkt aizejošā vilcienā, pilnā ar derīgajiem izrakteņiem, dimantus ieskaitot. Bet tur priekšā jau ir Ķīna, ASV un Rietumu sabiedrotie. Nekāda formāla pamata iet un kādu atbrīvot. Tāpēc lietā tiek likti pelēkās zonas kaujinieki, kas Krievijai ļauj mazgāt rokas nevainībā.

Tausta sabiedrības noskaņojumu

Vai Latvija varētu kļūt par vietu vagneriešu potenciālo dalībnieku vervēšanai? “Vara bungas” saka - nē. Latvijas vīriešu militārā sagatavotība ir pārāk zemā līmenī, lai šo elitāro vienību spētu ieinteresēt vietējais materiāls. Drīzāk, taustīšanās ap Baltijas valstīm notiek nolūkā patestēt sabiedrības noskaņojumu, apzināt potenciālos atbalstītājus un interesentus, kas konfliktā būtu gatavi nostāties Krievijas pusē. Tādā konfliktā, kas neatbilstu NATO līguma 5. panta kritērijiem - un neiedarbinātu principu visi par vienu. Ja uzbrukums nav klasisks, nav saprotams, nav skaidrs ārējs izcelsmes avots - jātiek galā pašiem.

Zīmīgi, ka šī gada martā ar publisku brīdinājumu Latvijas politiķiem klajā nāca Satversmes aizsardzības birojs - neiesaistīties šaubīgās sabiedriski politiskās aktivitātēs, kas tiek organizētas Eiropas politiķiem. Runa bija par “ekspertu konferenci”, ko organizēja tam pašam “Vagner” formālajam īpašniekam Jevgēņijam Prigožinam piederošas struktūras. Nacionāļu vadītā Saeimas Ārlietu komisija par piedalīšanos šai pasākumā nokaunējās, teicās ņemt šo gadījumu vērā kā mācību priekšdienām. Taču drīz jau atkal uzkāpa uz grābekļa citā Kremļa izcelsmes provokācijā un biedrojās ar neīstu Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija pārstāvi.

Kas ir pašmāju “antifašisti”

Viss liecina, ka Ārlietu komisija abos negadījumos tika piemuļķota. Līdzīgi uz Krievijas izcelsmes provokācijām iekrita arī vairāku citu valstu parlamenti. Taču Latvijā ir arī tādi cilvēki un organizācijas, kas apzināti nevairās no šaubīgiem kontaktiem. Gluži kā tai filmā - viņi labprāt vicinātu puķes un skandētu “Spasibo, Rossija”. Viņi sevi dēvē par antifašistiem vai antinacistiem un aplaudē Kremļa politikai. Atšķirība faktiski nekāda. Viena šo organizāciju grupa ir “Latvijas Krievu savienības” satelīti, kas barojas no eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas algas un labvēlības. Antifašistu idejām simpatizē politikā organizācija “Protests”. Un ir vēl arī citi, kas darbojas no atšķirīgiem ziedojumiem un iedvesmas avotiem. Piemēram, biedrības “Apvienība pret nacismu” vadītājs Jānis Kuzins esot nacisma izpausmju oficiālais UEFA un FIFA pilnvarotais uzraugs futbolā. Skatās, lai stadionos, ja Latvijā notiek kāda svarīga spēle, visādi neonacisti neienestu aizliegtu simboliku. Viņa biedrība arī iesniegusi Eiropas Parlamentā petīciju par ekonomisko sankciju uzlikšanu personām, kas finansē un atbalsta nacistiski un fašistiski orientētas politiskās organizācijas. Starp citu, fakts, ka “Vagner” grupas iedvesmas avots lielā mērā ir nacisti un tās komandieris Utkins it kā esot aptetovēts ar politnekorektiem simboliem, Kuzinu nemaz nemulsina. Iedvesmoties drīkstot no visa kā, kaut vai no monarhijas. Galvenais taču labā griba.

Apvērsuma scenārijs Latvijai

Jānis Kuzins ar Neatkarīgo labprāt padalījās pārdomās par filmu un vagneriešiem. Viņi karadarbībā iesaistoties tikai tad, ja oficiālā vara caur diplomātiskajiem kanāliem lūdz šādu palīdzību no Krievijas. Un tieši šādu hipotētisku scenāriju antinacists Kuzins uzzīmē attiecībā uz Latviju: “Mūsu gadījumā provokācija var tikt izspēlēta šādi. Iedomājamies 1934. gada Kārļa Ulmaņa apvērsumu mūsdienās. Ja radikālie nacionālisti, Rietumeiropas iedrošināti, nāktu pie varas. Vienā pusē ir “ulmanis”, otrā paliek likumīgā vara. Un šādā gadījumā Latvijas likumīgā vara varētu lūgt Krievijai “Vagnera” palīdzību. Tāpat kā tas notika Sīrijā vai Centrālāfrikas Republikā.”

Šis ir ļoti bīstams scenārijs. Sabiedrības politiskais noskaņojums Latvijā ir neviendabīgs, un gadu no gada pētījumi uzrāda ievērojamu grupu Latvijai nelojālu iedzīvotāju, kas tā vietā, lai aizstāvētu savu zemi hipotētiskā X stundā ar ieročiem rokās, censtos bēgt. Uz kurieni? Droši vien uz pretējo pusi. Un tas, ko viņi aptaujā nepasaka - varbūt ne tikai bēgtu, bet arī nostātos pretējā pusē. Tajā, no kuras atnāktu palīgā pasauktie “instruktori”.

Izmantotie avoti:

https://wagnera.ru/

https://respublica.lt/en/signs-of-neo-nazi-ideology-amongst-russian-mercenaries/

https://www.fontanka.ru/

https://thebell.io/neopoznannaya-armiya-chto-takoe-chvk-vagnera

https://www.aa.com.tr/en/world/russias-wagner-group-reportedly-deployed-in-africa/2165414#

http://chechenews.com

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.