Latvijas Restorānu biedrība, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija un Latvijas Tirgotāju asociācija aicina valdību ļaut ēdināšanas uzņēmumiem brīvi uzņemt viesus arī iekštelpās, pretējā gadījumā viesmīlības nozarei pieprasot arī turpmāk nodrošināt valsts atbalsta sniegšanu Covid-19 pandēmijas dēļ grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja vietniece Iveta Benhena-Bēkena norāda, ka šāds risinājums nav ilgtspējīgs un sabiedrībai jāapzinās, ka atgriešanos pie normālas dzīves garantē vienīgi vakcinācija.
Viesmīlības biznesa organizācijas pauž, ka tās kategoriski iestājas pret “uzņēmējdarbības vides kropļošanu un iedzīvotāju diskrimināciju”. Nozare aicina valdību sekot citu Eiropas valstu piemēram un atgriezties pie iepriekš apstiprinātā “luksofora” principa, ļaujot ēdināšanas uzņēmumiem brīvi uzņemt viesus arī iekštelpās.
Viesmīlības nozare aicina ļaut ēdinātājiem uzņemt visus brīvi arī iekštelpās vai turpināt saņemt valsts atbalstu. Cik reāla ir nozares pārstāvju prasība - vai valsts to finansiāli var pacelt?
Atslēga uz ierobežojumu atcelšanu un atgriešanos pie iepriekšējās dzīves ir vakcinācija, kura šobrīd visiem ir bezmaksas. Terases var apmeklēt ikviens, iekštelpās piesardzības dēļ var tikai ar kovida sertifikātiem. Šobrīd tie, kuri saņēmuši vakcīnu, var lēnām atgriezties ikdienā. Tiem, kas to vēl nav paspējuši izdarīt, būtu vēlams izdarīt to savas veselības un galu galā visas sabiedrības interesēs.
Sabiedrības līdzdalība vakcinācijas procesā ir svarīga gan no veselības un drošības, kā arī ikvienas nozares spējas pilnvērtīgi atsākt darboties, tajā skaitā arī ēdināšanas.
Kam, jūsuprāt vajadzētu saglabāt atbalstu, un kam būtu laiks atsākt rēķināties tikai pašam ar savām iespējām?
Pēc makro ekspertu viedokļa, tas būtu tiešā mērā attiecināms uz tūrisma nozari, kuras ienākumus tieši ietekmē ārvalstu tūrisms. Šobrīd valdības pārstāvji darbojas, lai veicinātu ierobežojumu mazināšanu tiem, kuriem ir citu Eiropas Savienības valstu izsniegtie vakcinācijas sertifikāti. Vakcinācija ir kļuvusi par prioritāti, jo finanšu atbalsta mehānismi nav ilgtspējīgi. Finansiāls atbalsts krīzē ir noderīgs, lai mazinātu ekonomisko šoku un pilnībā nesagrautu klātienes pakalpojumu sektoru. Pirmais šoks ir pārvarēts un jāskatās uz risinājumiem, kuri Covid-19 gadījumā ir vakcinēts sabiedrības vairākums, vismaz 70%.
Valsts jau līdz šim ir iztērējusi ievērojamus līdzekļus, sniedzot atbalstu sērgas ietekmētajiem uzņēmējiem, kā tas ietekmēs nākamā gada budžeta veidošanu, kurš vairs nav aiz kalniem?
Covid-19 izraisīto seku mazināšanas atbalsta risinājumi uzņēmumiem un iedzīvotājiem ir vienreizējs atbalsts uz pandēmijas laiku. Šobrīd budžeta deficīts netiek ierobežots, jo ir ārkārtēja situācija. Fiskālā disciplīna nav prioritāte, tomēr nedrīkst aizmirst, ka atbalstam jābūt arī šajos apstākļos ļoti mērķtiecīgam. Līdz šim ir atbalstīti uzņēmumi un iedzīvotāju grupas, kuriem ir nepieciešams atbalsts krīzes “pārziemošanai”. Tieši tāpēc ir tik būtiski nodrošināt vakcinēšanos, lai varētu atsākties pilnvērtīga pakalpojumu sniegšana klātienē. Bez vakcinācijas tas nebūs iespējams.
Budžeta sastādīšana noteikti būs izaicinājums, kur būs jārod iespēja turpināt šī brīža pasākumu finansēšana un pirms Covid-19 pieņemto lēmumu izpilde, piemēram, medicīnas personāla atalgojuma pieauguma nodrošināšana un medicīnas pakalpojumu pieejamība.
Jāatzīst, ka budžeta sastādīšanas process būs kompromiss un vienošanās par vajadzībām, kuras spētu nest sev līdzi lielāko atdevi, skatoties no ilgtermiņa perspektīvas.
