Pēta ierīču komunikāciju caur cilvēka ķermeni

© No projekta apraksta

Jebkādas bažas un jautājumus par jauno tehnoloģiju ietekmi uz indivīdu un sabiedrību šo tehnoloģiju ieviesēji traktē par tumsonību – tie, kas par 5G interesējas, ir folijcepurītes, kas par vakcīnām – pamuļķi antivakseri. Tomēr zinātniskā fantastika nav nekādas muļķības, bet gan zinātnes priekšvēstnese. Latvijas Zinātnes padome atbalstījusi 300 000 eiro piešķīrumu pētījumam, kura mērķis ir komunikācija bezvadu tīklā caur cilvēka ķermeni.

Pētījuma veicējs ir Elektronikas un datorzinātņu institūts. Projekts uzsākts šogad 1. janvārī, un tā izpildes laiks ir trīs gadi. Projektu neformāli atbalsta CERT.LV un Tallinas Tehnoloģiju universitāte. Aprakstā skaidrots, ka projekta galvenais mērķis ir pētīt inovatīvu komunikāciju tehnoloģiju zemas jaudas ierīcēm, kuru sauc par BCC. Tas ir saīsinājums no angļu valodas - Body Coupled Communication. Tulkojumā: komunikācija caur ķermeni.

Labāks par bluetooth

Projekta vadošais pētnieks Atis Elsts skaidro, ka ar 5G tīklu šai tehnoloģijai nav nekādas saistības. Taču līdzība ir ar bluetooth tehnoloģiju, kas ļauj sarunāties savā starpā ierīcēm. Būtiskā atšķirība, kādēļ BCC konkrētajam mērķim ir piemērotāka tehnoloģija, ir tā, ka bluetooth izplatās pa gaisu, un to var noklausīties. Otrkārt, signāls netiek cauri cilvēka ķermenim. Turpretim BCC, kas ir elektriskais lauks, tiek. Un te jautājums, kas tādam signālam darāms cilvēka ķermenī. Jēga tā pati, kas radīja jautājumus 5G tehnoloģiju gadījumā. Ja cilvēka asinsritē tiek ielaisti nanoroboti, kas spēj sazināties ar ierīcēm ārpusē - ieguvumi var būt medicīnā, sportā, cilvēka izpētē. Taču tāpat šādu tehnoloģiju var izmantot ļaunprātīgi. Kad Latvijas juristi sāka interesēties par 5G iespēju ētiskajiem un juridiskajiem aspektiem, jo “Bažas par 5G tīklu nav tumsonība”, tehnoloģiju fanātiķi nekavējoties pataisīja viņus par pamuļķiem. Tomēr jautājumi par jauno tehnoloģiju ienākšanu mūsu dzīvē ir diskusijas vērti.

Sacensībā ar Itāliju un Zviedriju

Jaunajā pētījumā par komunikāciju caur cilvēka ķermeni, mērķis nav radīt komerciāli lietojamas ierīces. Tas ir teorētisks fundamentāls pētījums, lai radītu matemātisku modeli, kā BCC signāls izplatās caur cilvēka ķermeni. Taču šī pētījuma rezultāts var pavērt ceļu dažādu ierīču un lietojumu attīstībai. Šobrīd ar līdzīgiem pētījumiem nodarbojas arī zinātnieku grupas Itālijā un Zviedrijā. Ja Latvija būs pirmā, protams, sekos arī komerciālie panākumi.

Kā tādu komunikāciju caur cilvēka ķermeni varēs izmantot? Uz cilvēka ādas tiks ievietoti sensori, kas spēs komunicēt ar viedierīci uz rokas, un tālāk no tās informāciju jau varēs nosūtīt caur parastu bezvadu interneta tīklu uz telefonu, datoru. Teorētiskais lietojums iespējams veselības aprūpē un veselīga dzīvesveida uzturēšanā. Taču tikpat labi šādas tehnoloģijas varētu noderēt arī militārajā jomā, piemēram, lai monitorētu karavīra kondīciju kaujas laukā. Mērīt var visu ko - temperatūru, glikozi, asinsspiedienu, skābekļa saturu asinīs un citus parametrus.

Nākotnē - implantēti sensori

Pētījuma aprakstā minēts, ka nākotnē varētu tikt izmantoti arī implantēti sensori, kas šobrīd vēl atrodas pētniecības stadijās: “.. piemēram, ķirurģijas laikā ievietoti sensori, kuri seko līdzi dzīšanas procesam un brīdina par komplikāciju risku; vai arī implanti, kas ķirurģijas vietā dzīšanas procesa laikā nodrošina lokālu antibiotiku piegādi. Šādi sensori var atvieglot medicīniskā personāla darbu, sniedzot viņiem detalizētu, objektīvu informāciju par pacientiem; palīdzēt pašiem pacientiem novērot cukura līmeni savās asinīs; kā arī palīdzēt sportistiem un aktīvā dzīvesveida entuziastiem labāk organizēt treniņus, uzturu, un novērtēt progresu.” Šī jau vairs nav nekāda zinātniskā fantastika, bet zinātnes rītdiena. Plašāk par pētījumu var lasīt ŠEIT.

Jau drīzumā pētnieki aicinās pieteikties brīvprātīgos - ar elektrodiem mērīt, kā viņu ķermeņos izplatās signāls. Bet pirms tam vēl tiks organizēts seminārs interesentiem. Folijas cepurītes nebūs nepieciešamas.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.