Ignorējot Latvijas sabiedrības konservatīvā vairākuma viedokli un arī nekonsultējoties ar Saeimu, premjers Krišjānis Kariņš ir izplatījis nosodījumu Ungārijai, kas ar skarbāku nacionālo likumdošanu vēršas pret bērnu pornogrāfiju, pedofiliju un LGBT propagandu. Nacionālā apvienība pēc šī politiskā izlēciena pieprasījusi premjera paskaidrojumus, bet virkne konservatīvu ģimenes vērtības aizstāvošu organizāciju pieprasa Kariņa atkāpšanos.
Piebloķējoties vēl citiem LGBT lobistiem, Latvija dāļā pamācības neatkarīgai demokrātiskai valstij, tādējādi nepieļaujami iejaucoties Ungārijas iekšējās lietās. Katrai ģimenei ir tiesības pašai pieņemt lēmumus, kas uz to attiecas, un tieši tāpat valstij ir tiesības un pienākums sargāt savas ģimenes. Ja Ungārija uzskata, ka pedofilu reģistrs palīdzēs ierobežot pedofilu piekļuvi bērniem un ka bērniem nav jāreklamē dzimuma maiņas pakalpojumi, tā ir Ungārijas darīšana. Un Latvijas premjers nevar vēršanos pret bērnu izmantošanu traktēt kā tolerances trūkumu, neiecietību un cilvēktiesību ierobežošanu. Pedofilija ir noziegums.
Skandalozo vēstuli Latvijas vārdā premjers parakstījis Jāņos, kad Latvijā visi bija aizņemti ar gluži citām lietām. Nacionālā apvienība pamanīja un šonedēļ aicinās premjeru uz izskaidrošanos:
“24. jūnijā premjers Krišjānis Kariņš Latvijas vārdā parakstījis atklātu vēstuli, kas tapusi, reaģējot uz jaunu Ungārijā pieņemtu likumu, kas ļauj vecākiem pašiem izlemt, kādu seksuālo izglītību saņems viņu bērni, kā arī liedz nepilngadīgo vidū popularizēt homoseksualitāti, no bioloģiskā dzimuma atšķirīgu dzimumidentitāti un dzimuma maiņu. Latvijas vārdā parakstītā vēstule nav iepriekš apspriesta koalīcijas partneru vidū, tādēļ partija aicinās premjeru uz Nacionālās apvienības valdes un Saeimas frakcijas kopīgu sēdi.”
Latvijas kopīgā nostāja par citas valsts ģimenes politiku bija vispirms jāizdiskutē. Jo īpaši tādēļ, ka Latvija jau ilgstoši turas pretim LGBT ideoloģijas spiedienam un, piemēram, atsakās ratificēt Stambulas konvenciju, kas paredz piešķirt privilēģijas atsevišķām sabiedrības grupām - tostarp narkomāniem un homoseksuāļiem. Latvija arī atbalsta dabiskās ģimenes, piemēram, maksājot lielākus pabalstus par katru nākamo bērnu, un tā netiek uzskatīta par geju diskrimināciju. Latvijas ģimenes politikā arī nav vietas viendzimuma laulībām ar tiesībām uz bērnu adopciju. Tātad Latvijas ģimenes politika ir uzskatāma par konservatīvu.
Pie šādiem apstākļiem premjera vienpersoniski un patvaļīgi paustā pozīcija ir nepareiza un aplama. Viņš izteicies nevis kā privātpersona, kas atbalsta LGBT ideoloģijas popularizēšanu bērnu vidū, vai vienas superliberālas partijas priekšnieks, bet gan kā valsts vadītājs, un tas ir nepieļaujami.
Tā uzskata vairākas Demogrāfijas lietu padomes dalīborganizācijas un vecāku organizācijas, pieprasot Kariņa demisiju. Biedrības “Asociācija Ģimene”, “Vecāku alianse”, “Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienība”, Latvijas vīru biedrība, Nodibinājums “Ģimenes izglītības un attīstības fonds “Ābeļzieds””.
“Latvijas Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka “bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība”, tāpēc Latvijas politiķiem ir jārāda priekšzīme un jāievēro Latvijas likumi, nevis jāiejaucas citas valsts iekšējos procesos un jāpauž viedoklis, kas ir pretrunā ar Latvijas normatīvajiem aktiem,” tā skaidro biedrības “Vecāku alianse” pārstāve Aira Jēkabsone.
Savukārt “Asociācijas Ģimene” vadītāja Ilona Bremze atzīst: “Varam apskaust Ungārijas ģimenes, jo tur politiķi un valsts vadītāji ar Ministru prezidentu Viktoru Orbānu priekšgalā patiesi rūpējas ne tikai par demogrāfiju un ģimeņu izaugsmi, bet arī par bērnu drošību un labklājību. Ungārija visu iepriekšējo desmitgadi ir bijusi Latvijai par piemēru, kā jārisina demogrāfijas un ģimenes politikas darbs, lai neiestātos demogrāfiskā ziema un tauta neizmirtu. Mūsu pacietības mērs attiecībā uz Kariņa kunga rīcību ir izsmelts.” Starp citu, pats Kariņš, kā Demogrāfisko lietu padomes vadītājs, vēl ne reizi nav sasaucis padomes sēdi, bet, kad to sasauca pārstāvētās organizācijas, viņš rosināja sēdes sasaukt retāk. Esot citas prioritātes.
Protams, pēc šī aicinājuma atkāpties, Kariņš atkāpties negrasās, nav jau pirmā reize. Taču tā vietā, lai automātiski atbalstītu visu, ko priekšā liek LGBT lobisti Briselē, būtu bijis lietderīgi ieklausīties arī pašas Ungārijas argumentos. Skandālu izraisījušais likums oriģinālvalodā ir atrodams ŠEIT.
Kurš māk, var lasīt, kurš nemāk - izmantot tulkošanas robotus.
Taču premjers Viktors Orbāns sava parlamenta argumentus izklāstīja arī ES dalībvalstu līderu sanāksmē, bet netika sadzirdēts. Tāpēc attiecības ar Briseli šobrīd ir ļoti saasinātas.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņojusi: “Ungārijas likumprojekts ir apkaunojums.” Savukārt Orbāns ieteicis nokaunēties viņai pašai:
“Eiropas Komisijas prezidenta paziņojums ir bezkaunīgs, jo balstās uz nepatiesiem apgalvojumiem. Nesen pieņemtais likumprojekts aizsargā bērnu tiesības, garantē vecāku tiesības un neattiecas uz tiesībām, kas saistītas ar to personu seksuālo orientāciju, kuras ir vecākas par 18 gadiem, un kā tādas neietver nevienu diskriminējošu elementu. Komisijas priekšsēdētāja paziņojums ir bezkaunīgs, jo Ungārijas tiesību akti balstās uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14. panta 3. punktu.
Komisijas priekšsēdētājas paziņojums ir bezkaunīgs, jo publicē neobjektīvu politisko viedokli bez objektīvas izpētes.”
Paredzams, ka Ungārijas ģimenes politikas iztirzāšana vēl kādu laiku turpināsies, un tas pats draud arī Latvijai, jo pie tā centīgi strādā mūsu pašmāju LGBT lobisti.