Veselības ministrija: ar vīrusu jāgatavojas sadzīvot

PROGNOZES. Veselības ministrija prognozē rudenī Covid-19 izplatības pacēlumu un piedāvā ieviest stratēģiju, kas balstās gan uz saslimušo skaitu, gan uz datiem, cik plaša būs vakcinācija – jo plašāka, jo mazāk ierobežojumu būs jāievieš © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Veselības ministrija ir izstrādājusi stratēģiju vīrusa izplatības ierobežošanai, paredzot, ka rudenī jebkādas aktivitātes varēs notikt trīs darbības režīmos, kas būs atkarīgs gan no Covid-19 izplatības, gan tā – vai un cik plaši iedzīvotāji vakcinēsies.

Veselības ministrija prognozē rudenī Covid-19 izplatības pacēlumu, un piedāvā ieviest stratēģiju, kas balstās gan uz saslimušo skaitu, gan uz datiem, cik plaša būs vakcinācija - jo plašāka, jo mazāk ierobežojumu būs jāievieš. Valdība arī noformulējusi galvenos uzdevumus, kas jāveic līdz šā gada rudenim, un viens no galvenajiem ir panākt maksimāli plašu vakcināciju.

Trešdaļa Covid jau ir delta variants

Covid-19 Indijas jeb delta variants pietiekami strauji izplatās arī Latvijā. Nacionālās references laboratorijas vadītājs Sergejs Ņikišins pastāstīja, ka nedēļas laikā faktiski dubultojusies šī varianta izplatība. Iepriekšējā nedēļā veikta 200 pozitīvo Covid-19 testu paraugu sekvencēšana, tā ir aptuveni puse no visiem atklātajiem Covid-19 gadījumiem. Latvijas biomedicīnas pētījumu un studiju centrā sekvencētajos paraugos delta variants atklāts 29 procentos gadījumu. Pirms nedēļas delta variants tika atklāts 15 procentos paraugu. Paralēli cirkulē arī citi Covid-19 varianti, piemēram, Lielbritānijas paveids jeb alfa variants un Ēģiptes paveids, taču delta variants tos izspiež.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra prognozes liecina, ka augusta sākumā šis variants Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs būs 70 procentos saslimšanas gadījumu un gada beigās jau pat 90 procentos gadījumu. Par to, kāpēc delta variants dara ekspertus tik bažīgus, stāstīja infektologs Uga Dumpis, norādot, ka cilvēks, kurš inficējies ar šo variantu, inficē daudz lielāku cilvēku skaitu nekā citi. Tas arī nozīmē to, ka palielinās risks saslimt arvien lielākam cilvēku skaitam, tostarp smagā formā un nonākt slimnīcā.

Infografikas avots Veselības ministrija

Vīruss būšot ikdiena

Veselības ministrijas ekspertu prognozes liecina, ka Covid-19 vīruss sabiedrībā visdrīzāk kļūs “pastāvīgi klātesošs ar regulāriem lokāliem uzliesmojumiem”, kas nozīmē, ka ar to un tā ietekmi būs jāsadzīvo. Vīrusa ierobežošanas plānos jāņem vērā ne tikai jaunā Covid-19 delta varianta izplatība, kas nākotnes perspektīvā var būt iemesls jaunam saslimstības vilnim, bet arī pieņēmums, ka šis nav un nebūs vienīgais variants, kā vīruss mutēs. Veselības ministrijas pozīcija līdz ar to ir sadzīvošanas taktika, proti, jāgatavojas dzīvot tādā veidā, lai maksimāli samazinātu iespējas vīrusam izplatīties, vakcinējot iedzīvotājus, aktīvi testējot un ievērojot drošības prasības, kā arī būt gataviem to strauji apstādināt, ja izplatīšanās sākusies.

Veselības ministrijas eksperti nenoliedz, ka rudenī tiek prognozēts Covid-19 saslimstības pieaugums. Stratēģija, ko pati Veselības ministrija nosaukusi “ātri ciet - ātri vaļā”, paredz strauji ieviest vīrusa izplatību apsteidzošus pasākumus, lai nepieļautu ilgstoši augstu saslimstību, jo, sasniedzot nekontrolējami augstu saslimšanas līmeni, saslimstības kritums notiek lēnām, rezultātā novedot pie vēl lielākiem ekonomiskajiem un sociālajiem zaudējumiem, valdības sēdē klāstīja veselības ministra Daniela Pavļuta padomnieks Kaspars Bērziņš.

Rudenī būs trīs režīmi

Zema Covid-19 izplatības riska (līdz 20 gadījumiem) gadījumā, pastāvot zemai saslimšanai, būs spēkā zaļais režīms, kas arī ir valdības mērķis. Šajā režīmā tiek pieņemts, ka visi ir vakcinēti vai pārslimojuši, un tas ir režīms, kas visvairāk pietuvināts periodam pirms Covid-19 un būs ar vismazākajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem.

Ja iedzīvotāji ir vakcinēti vai pārslimojuši, tad arī būtiskas Covid-19 izplatības gadījumā norises klātienē šajā režīmā netiktu pārtrauktas.

Pastāvot zemam riskam, būtu saglabātas tikai pamata epidemioloģiskās drošības prasības - distancēšanās, mutes un deguna aizsegu lietošana iekštelpās vietās, kur uzturas liels skaits cilvēku un kur nav iespējams ievērot divu metru distanci, ventilācijas nodrošināšana un pulcēšanās ierobežojumi.

Ja nevar nodrošināt drošā režīma prasības, tad aktivitātes notiktu vidēji drošajā - dzeltenajā - režīmā, paredzot testēšanu cilvēkiem, kuri nav vakcinēti vai pārslimojuši, ievērojot drošības prasības. Šādā režīmā strādās skolas (tās, kuras nestrādās drošajā režīmā), dažādi pakalpojumi. Regulārs tests būs jāveic mazumtirdzniecības, ēdināšanas, pakalpojumu sniegšanas, sabiedriskās kārtības nodrošināšanas darbiniekiem (kas nav vakcinēti vai pārslimojuši).

Savukārt trešajā - nedrošajā jeb sarkanajā režīmā (augsta Covid-19 izplatība un ļoti augsta vīrusa izplatība virs 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju) tiktu ieviesti pasākumi straujai un plašai sabiedrības mobilitātes mazināšanai, lai savlaicīgi apturētu strauju Covid-19 izplatību. Šajā gadījumā tiktu ieviests jau pavasarī valdības apspriestais “D+ scenārijs”. Šajā režīmā, kad nav iespējams noskaidrot personas Covid-19 statusu, būtu pieļaujami tikai ļoti būtiski pakalpojumi, kurus nav iespējams ierobežot, piemēram, sabiedriskais transports, pārtikas un pirmās nepieciešamības preču iegādes veikali, aptiekas. Tajos būs stingras drošības prasības un iespējami ierobežojumi.

Pieļauj, ka būs nepieciešama revakcinācija

Veselības ministrija ņēmusi vērā līdzšinējo pieredzi, ka pakāpenisku, nelielu ierobežojumu ieviešana nav efektīva un nepanāk sabiedrības mobilizāciju ierobežojumu ievērošanai, tāpēc tagad epidemioloģiskajam regulējumam būs jāveido pieeja “ātri ciet, ātri vaļā”, kas paredz savlaicīgi ieviest visaptverošus, vienkāršus, visās nozarēs vienlīdzīgus drošības pasākumus, apsteidzoši pārtraucot saslimšanas pieaugumu. Taču tad, kad būs infekcijas izplatības kritums, ātri atcelt ierobežojumus, atstājot tikai minimālus ierobežojumus.

Veselības ministrija ir izstrādājusi arī desmit uzdevumus, kas visām nozarēm veicami līdz 2021. gada rudenim. Pirmais no uzdevumiem ir panākt maksimāli plašu vakcinācijas aptveri. Nozarēm ir jāizstrādā un jāpilnveido epidemioloģiskās drošības protokoli un plāni darbam ārkārtējās situācijas gadījumā. Tāpat jānodrošina nepieciešamā testēšanas kapacitāte un jāturpina veikt investīcijas infrastruktūrā un aktivitātēs, kas paaugstina epidemioloģisko drošību. Vēl viens svarīgs uzdevums ir arī saistīts ar vakcināciju - faktiski Veselības ministrija gatavojas situācijai, ka varētu būt jānosaka revakcinācija, visādā ziņā - arī šāds uzdevums - sagatavoties revakcinācijai ir “uzlikts uz papīra”.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais