Māsu palīgu un sanitāru algas būtiski palielinātas jau šajā gadā, un tās jau tagad pārsniedz ieplānoto darba samaksas kāpumu veselības nozarē, Neatkarīgajai norāda Veselības ministrijā. Tāpēc šiem mediķiem atalgojuma kāpums turpmākajos divos gados nav paredzēts. Gan ārstiem, gan māsām 2022. gadā ir plānots algu palielinājums par desmit procentiem, tomēr Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība pieprasa palielināt arī jaunākā medicīniskā personāla atalgojumu. Ja ne – arodbiedrība sāks pirmsstreika sarunas.
Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa sarunā ar Neatkarīgo apliecināja, ka nākamā gada budžeta pieprasījumā Veselības ministrija nav iekļāvusi atalgojuma pieaugumu jaunākajām medicīniskajām personām, savukārt ārstiem un māsām tas ir plānots 10 līdz 12 procentu apmērā. Mediķu arodbiedrības prasība ir nākamgad palielināt algu ne tikai ārstiem un māsām, bet arī ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personālam - māsu palīgiem un sanitāriem - par vismaz pieciem procentiem. “Tā sauktais jaunākais medicīniskais personāls veselības nozarē ir viszemāk atalgotais, proti, māsu palīgiem un sanitāriem, kā arī citiem darbiniekiem, kuri strādā medicīnā,” stāsta Līga Bāriņa. Un nākamo divu gadu laikā šiem medicīnas darbiniekiem atalgojuma palielinājums vispār nav paredzēts.
Veselības ministrija plāno pakāpenisku ārstniecības personu atalgojuma pieaugumu, lai sasniegtu mērķa algu, kas ir vēlamā darba alga, kādu būtu jāsaņem mediķim. No ministrijas sniegtās informācijas izriet, ka 2021. gadā visiem mediķiem ir palielināts atalgojums. Ārstiem tas kāpis par 17 procentiem, sasniedzot 2556 eiro (vidējā alga atbilstoši 2021. gada budžeta likumam un Veselības ministrijas prioritārajam pasākumam par darba samaksas pieaugumu ārstniecības personām). Ārstu faktiskā vidējā alga gan pagaidām atpaliek no mērķa algas, kas 2021. gadam ir noteikta 3151 eiro apmērā. Nākamgad ārstiem plānots desmit procentu atalgojuma pieaugums un vidējai algai būtu jāsasniedz 2821 eiro. Vienlaikus gan palielinās arī mērķa alga - no 3151 līdz 3261 eiro.
Atalgojums māsām šogad pieaudzis par 18 procentiem, un vidējā alga sasniegusi 1443 eiro, bet arī māsu vidējā alga būtiski atpaliek no mērķa algas, kas jau šogad noteikta 1858 eiro. Nākamgad māsu algām jākāpj par 12 procentiem, sasniedzot 1616 eiro. Mērķa algu, tātad vēlamo apmēru, abas šīs strādājošo grupas varētu sasniegt 2025. gadā, kad gan mērķa alga, gan faktiskā alga sakritīs. Tā ir plānota ārstiem 3615 eiro, māsām - 2132 eiro.
Ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personāla (māsu palīgu, sanitāru) atalgojums arī palielināts un šogad tas kāpis par 18 procentiem. Vidējā alga 2021. gadā šiem medicīnas darbiniekiem ir sasniegusi 988 eiro. Taču šajā sistēmā ir atšķirības starp algu kāpumu ārstiem, māsām un atbalsta personālam. Ja ārstiem un māsām vidējā darba alga nesasniedz un nākamajos divos gados nesasniegs mērķa algu, tad atbalsta personālam, kā skaidro Veselības ministrijā, mērķa alga ir sasniegta jau šogad.
“Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc turpmākajos gados atbalsta personālam nav plānots atalgojuma kāpums,” Neatkarīgajai skaidro Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins. Mērķa alga atbalsta personālam 2021. gadā ir 902 eiro, bet pašlaik šie mediķi jau saņem lielāku algu - 988 eiro. 2022. gadā mērķa alga atbalsta personālam ir noteikta 934 eiro un arī tā ir mazāka, nekā atbalsta personāls jau saņem. Faktiski tuvākais gads, kad atbalsta personālam ir paredzēts algu palielinājums, ir 2024. gads, kad algu plānots palielināt līdz 1001 eiro. “Varam teikt tā, ka šāgada atalgojuma palielinājums atbalsta personālam bija būtisks un zināmā mērā izlīdzināja atšķirību starp reālo algu un mērķa algu, to sasniedzot jau 2021. gadā,” skaidro B. Kņigins.
Varētu būt jautājums, kāpēc jāpieturas pie mērķa algas un vai nav iespējams arī atbalsta personālam vienkārši palielināt algas arī nākamgad?
B. Kņigins norāda, ka šīs mērķa algas - to, cik kuram speciālistam jāsaņem - tika izdiskutētas ekspertu darba grupās, pusotru gadu domnīcās sprieda par mediķu darba samaksu kontekstā ar izglītību, veicamajiem pienākumiem un vienas mediķu grupas darba algas proporcionālu lielumu attiecībā pret citu. Atbilstoši šīm diskusijām Veselības ministrija arī izstrādājusi atalgojuma palielinājuma plānu. Veselības ministrija nenoliedz, ka varētu par šo jautājumu būs sarunas, tomēr tad tiek sagaidīti priekšlikumi no nozares, kā atbalsta personālam noteikt algas apmēru kontekstā ar nepieciešamo izglītību un pienākumiem.
Nākamajam gadam Veselības ministrija jaunā mediķu algu modeļa ieviešanai kā vienai no prioritātēm prasa papildu finansējumu - 80 miljonus eiro. B. Kņigins apstiprina, ka mediķu darba samaksas palielinājums ir saistīts ar jauno modeli, jo ir jāpamato, “kāpēc mēs prasām palielināt algas, bez reformas vienkārši prasīt papildu naudu nevar”. Šie 80 miljoni eiro paredzēti atalgojuma palielinājumam, tomēr viss būs atkarīgs no tā, kāda būs fiskālā telpa, cik daudz naudas papildus veselības nozarei vispār tiks piešķirts. Ja piešķirs visu prasīto finansējumu mediķu algām, tad Veselības ministrija veiks grozījumus noteikumos, lai palielinātu algas. Ja ne - tad, pēc B. Kņigina domām, būs diskusijas par turpmāko rīcību.
Vēl jāņem vērā, ka mediķu algas nav vienīgā Veselības ministrijas prioritāte, un, kā sarunā atzīst Veselības ministrijas speciālists, “lai veselības nozare stabili stāvētu uz kājām, ir būtiski celt nozarē strādājošo algas, bet nedrīkst bez finansējuma palikt veselības aprūpes pakalpojumi”.
