Migrantus Muceniekos notur vienīgi kovids

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Karantīna ir vienīgais iemesls, kādēļ Latvijā noziedzīgi iekļuvušie un aizturētie migranti nav pametuši patvēruma centru Mucenieku ciemā. Pašlaik viņus legāli var turēt ieslodzījumā vismaz līdz 22. septembrim, bet, ja saslims vēl kāds – karantīnu pagarināt.

Šobrīd Mucenieku ciems ir pilnībā pārvērties. Tas izskatās drīzāk pēc karabāzes nekā patvēruma lūdzēju mītnesvietas. Policija, armija, robežsardze, valsts drošības dienests - šķiet, Muceniekos, ir sapulcētas visas iespējamās spēka struktūras. Notiek patruļas diennakts režīmā. Ik pēc 50 metriem posteņi. Apsargāts tiek gan iekšējais, gan ārējais perimetrs, un teritorijas vārti ir slēgti. Neviens netiek laists ārā. Formāli - lai sabiedrību sargātu no Covid-19 briesmām, patiesībā - lai Latvijas sabiedrību sargātu no islāma fanātiķiem un iespējamā terorisma.

Patvērums ieslodzījumā

2017. gadā, kad aktualizējās jautājums par Vidusjūru šķērsojušo migrantu pārdali pa Eiropas Savienības valstīm, uz Muceniekiem vakara pastaigā atnāca vīri no militārās tuvcīņas organizācijas “Tēvijas sargi”, demonstrējot savu noraidošo nostāju. Latvijai nav jāuzņem migranti! Tas izraisīja lielu skandālu un tā dēvēto velkamistu sašutumu. Tagad situācija ir radikāli mainījusies, migranti ir klāt, un velkamisti klusē. Šogad Latvijas teritorijā aizturētas jau aptuveni 400 robežu noziedzīgā ceļā šķērsojušas personas. Pārsvarā tie irākieši. Vīrieši spēka gados, kas ieradušies caur Baltkrieviju. Zaļie cilvēciņi. Nenotverto robežpārkāpēju skaits, protams, nav zināms, taču nav arī nekāda pamata uzskatīt, ka robežsardzei un armijai izdodas notvert visus, jo Latvijas robeža ar Baltkrieviju Iekšlietu ministrijas ilgstošas bezdarbības dēļ nav pienācīgi ierīkota. Tā ir caura kā siets.

Pārtvertā noziedznieku daļa tiek nogādāta izmitināšanai Mucenieku ciemā - vienā vai otrā Jaunceltnes ielas pusē, atkarībā no tā, vai viņi ir pateikuši burvju vārdus “pieprasu patvērumu” un nav pastrādājuši vēl kādus citus noziegumus bez robežas neatļautas šķērsošanas.

Lērums izmukušo

Šobrīd starp Valsts robežsardzes Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru “Mucenieki” un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma meklētāju izmitināšanas centru “Mucenieki” nav lielas atšķirības, jo pamest teritoriju aizliegts gan aizturētajiem, gan patvēruma pieprasītājiem - karantīnas dēļ. Visi tur pēc būtības ir cietumnieki. Atšķiras tikai žogi un apsardzes daudzums. Ap cietumu betona sēta un dzeloņdrātis, ap patvēruma centru parasts žogs un dzelteni marķēta policijas lente, ko šķērsot ir aizliegts. Dižu respektu migrantos tā acīmredzot neizraisa, jo kopš 12. augusta patvēruma centru patvaļīgi atstājuši 85 aizturētie. 45 no viņiem vēlāk pārtverti Polijā un Lietuvā. Pēc tam nogādāti jau aizturēšanas centros. Pāri ielai aiz betona sētas un dzeloņdrātīm nogādāti arī tie migranti, kas pagājušajā nedēļā aizturēšanas centrā rīkoja kautiņus un dumpi. Viens no drošības vīriem Neatkarīgajai stāsta, ka konflikti izcēlušies starp diviem savstarpēji naidīgiem klaniem. Iespējams, kautiņi sarīkoti speciāli, lai musinātu pārējos patvēruma centra iemītniekus un provocētu policiju.

Dumpīgos vajadzēja deportēt

Tagad nemiernieki ir nošķirti un situācija normalizējusies. Vismaz žogi vairs netiek lauzti, un masīvā apsardze šķiet respektēta. Arī izmukt no rūpīgi apsargātajām ēkām ir tikpat kā neiespējami. Taču uzrunātais policists vienalga nesaprot, kādēļ dumpja rīkotāji netika nekavējoties deportēti no valsts. Tā vietā Latvija tagad viņus mēnešiem ilgi izmitinās, baros, vēl kabatas naudu dos. “Ja mēs aizbrauktu uz Irāku, mums tur neviens neko nedotu!” spriež policists. Bet Latvija dod. Migranti ir paēdināti, apģērbti, acīmredzami labā garastāvoklī. Nedaudzās sievietes pastaigājas pa teritoriju ar bērniem atsevišķi, daudzie vīrieši pārvietojas bariņos, aktīvi žestikulē, sarunājas, klausās arābu mūziku, visiem rokās telefoni. Kāds pa logu izgāž spaini ūdens. Daudzi smēķē. Policijas un armijas amatpersonām, šķiet, neviens vairs nepievērš uzmanību. Šis skudrupūznis pieklust tikai ap pusnakti. Parasta ikdiena Muceniekos.

Jāatceras par Ziemassvētku tirdziņiem

Kas notiks, kad karantīna patvēruma centrā beigsies, kad visi iemītnieki būs veseli vai izslimojuši, pašlaik nav skaidrs.

Teorētiski no tā brīža viņiem atkal būs tiesības atstāt centru, un tas ir bīstami Latvijas sabiedrībai.

Valsts robežsardze atzīst, ka vairums Latvijā iekļuvušo ārzemnieku ļaunprātīgi izmanto patvēruma procedūru un ir uzskatāmi par ekonomiskā labuma meklētājiem. Valsts drošības dienests vērsis uzmanību, ka migrantu vidū var būt islāma radikāļi, un atsevišķas personas ar dienesta ziņu jau ir pārvietotas uz vietu ar augstāku drošības līmeni. Aizsardzības ministrs atzinis, ka, lai arī cik cilvēkiem Latvija piešķirtu patvērumu, Baltkrievijas režīms nosūtīšanai uz Latviju organizēs arvien jaunus migrantu pūļus. Tāda ir šī šī hibrīduzbrukuma jēga. Tāda ir šo migrantu jēga. Tāpēc Latvijai šim Baltkrievijas diktātam nav jāpakļaujas. Ekonomiskie migranti un vēl jo vairāk viņu vidū esošie radikālie islāmisti jāsūta uz turieni, no kurienes viņi nākuši. Nevis jāsilda, jābaro un jābruģē viņiem ceļš uz Rietumeiropas Ziemassvētku tirdziņiem.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.