OIK aizvieto ar atkritumu savākšanas tarifiem

AUG AUGUMĀ sašķiroto atkritumu īpatsvars un šķirošanas izmaksas © Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Tarifu dubultošana valsts lielākajā atkritumu apstrādes uzņēmumā “Getliņi eko” un līdzīgas izmaiņas visā Latvijā ir saistītas ar obligātās iepirkuma komponentes (OIK) izmaksu samazināšanu biogāzes ražotājiem.

SIA “Getliņi eko” ir iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai pamatojumu, kāpēc atkritumu apglabāšanas cena no nākamā gada 1. janvāra būtu jāpalielina no 78,04 eiro par tonnu līdz 148,1 eiro par tonnu (+89,8%). Šāda cena būs jāmaksā Rīgas pilsētas, kā arī Ādažu, Mārupes, Ķekavas, Ropažu, Ogres, Siguldas, Olaines, Salaspils, Saulkrastu un Bauskas novadu iedzīvotājiem (dažos novados ir atsevišķi pagasti, no kuriem atkritumus ved uz citām izgāztuvēm).

SIA “Getliņi EKO” valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns nosauca Neatkarīgajai vairākus iemeslus nepieredzēti straujai tarifu celšanai, kas grozās ap tagad pasludināto “zaļo kursu”. Ar cēlo mērķi piespiest cilvēkus samazināt savu atkritumu daudzumu, valsts nolēmusi celt dabas resursu nodokļa likmi no 60 eiro līdz 95 eiro par katru atkritumu tonnu un piedevām pievienotās vērtības nodokļa maksājumu proporcionāli tam, kā atkritumi kļūst vērtīgāki (nodokļa maksāšana pati tiek aplikta ar nodokli). Tālāk, atkritumus nedrīkst vienkārši bērt kaudzē. Tie ir jāšķiro un jāpārstrādā, tai skaitā pūstošie jāsapūdē. Šāda darbošanās ir energoietilpīga, bet visu enerģija veidu cenas tiecas dubultoties. OIK līdz šim bremzēja atkritumu vākšanas tarifus tāpēc, ka “Getliņi eko” saņēma OIK par pūšanas gāzu dedzināšanu koģenerācijas režīmā, iegūstot elektrību un siltumu. Elektrību “Getliņi eko” ar “Latvenergo” starpniecību pārdod, bet siltumu izlieto savās siltumnīcās, audzējot slavenos (jā, arī dārgos) tomātus.

BRĪNIŠĶĪGS ir Getliņu tagadējais izskats salīdzinājumā ar izgāztuves pirmsākumiem padomju laikos / Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Līdz ar šo gadu OIK maksājumi “Getliņiem eko” atņemti, jo uzņēmums nespēj izpildīt tagadējās normas siltuma izmantošanas īpatsvaram pret visu iegūto siltumu. Pavisam vienkārši sakot, siltumnīcas vasarās nav jāapsilda, bet gāze jādedzina ir. Šādu normu uzdevums ir, pirmkārt, mazināt valdības vainu, ka tā nepilda savā deklarācijā ierakstīto OIK atcelšanu, un, otrkārt, ierobežot ļaunprātības, kādas Neatkarīgā jau ir detalizēti aprakstījusi ar piemēru Preiļos.

Tas, ka Preiļos dedzina šķeldu, nevis biogāzi, nemaina jautājumu par siltuma izlietošanu. Ar elektrību viss skaidrs, ka valsts piespiedusi savu uzņēmumu “Latvenergo” uzpirkt elektrību no valsts norādītiem elektrības ražotājiem par neizdevīgu cenu. Turpretī ar siltumu problēma tāda, ka valsts nevienu nevar piespiest pirkt siltumu ne par kādu cenu, jo tādu pircēju vispār vai vismaz vasarās nav tur, kur saceltas it kā koģenerācijas stacijas. Tātad tādas elektrostacijas, kas ražo arī siltumu. Bet vai var saukt par ražošanu tādu darbību, ar kuru siltumu izkūpina gaisā, vēdinot elektrības ražošanas iekārtas, lai tās nepārkarstu un neizkustu? Jā, gandrīz desmit gadus tā tas tika saukts un - galvenais - par to tika samaksāts, iekļaujot elektrības cenā izkūpinātā siltuma izmaksas. Sabiedrības sašutumu par tādu blēdību politiķi centās izmantot, 2018. gada Saeimas vēlēšanās iešļūcot Saeimā un tālāk valdībā ar solījumiem atcelt OIK. Tas nav izdarīts, tomēr OIK maksājumu summa tiek samazināta, ierobežojot siltuma izkūpināšanu gaisā. Tāpēc divas pēdējās vasaras Preiļu koģenerācijas stacija vairs nestrādāja un saņem OIK tikai par to laiku, kad ieplūdina siltumu (vismaz daļu siltuma) pilsētas siltumapgādes tīklā. Toties Getliņos OIK maksājumi jau tagad ir nulle, jo uzņēmums nespēj izpildīt valsts noteikto siltuma lietderīgās izmantošanas normu gada garumā. Proti, Getliņos nav iespējams nededzināt gāzi vasarās. Atkritumi nepārtraukti pūst un puvuma gāze plūst. Teorētiski būtu iespējami varianti biogāzi ieplūdināt dabasgāzes pārvades sistēmā vai saspiest un transportēt uz patēriņa vietām tvertnēs (balonos), bet šobrīd nav ne tehnikas, ne juridisko normu, ne gluži vienkārši naudas, lai šādus variantus piekoptu. Citiem vārdiem sakot, vēl viena kapitālieguldījumu virziena uzsākšana palielinātu atkritumu tarifus vēl augstāk nekā 148 eiro par tonnu.

Līdz ar OIK “Getliņi eko” ir zaudējuši 400 tūkstošus eiro šā gada pirmajā pusē, kas spieda uzņēmumu vēl jo ātrāk steigties ar tarifu celšanu. Arī ar saglabātu OIK tie būtu celti, bet ne dubultoti.

Tarifu kāpuma straujumu noteikusi Latvijas politiķu un ierēdņu nevēlēšanās pārņemt Rietumeiropas valstu piemēru biogāzes un poligonu gāzes nošķiršanu. Tas nekas, ka ķīmiskais sastāvs gandrīz vienāds šīm gāzēm un vēl arī dabasgāzei. No sabiedrības viedokļa svarīgāk ir nošķirt šo gāzu iegūšanas un izlietošanas veidus. Ar poligonu gāzi tiek apzīmēta tāda gāze, kas jāiegūst un jāizlieto pēc likuma, nevis pēc saimnieciskā izdevīguma.

MĒNESI ILGS UGUNSGRĒKS GETLIŅOS noticis 1982. gadā. Tas sācies 25. septembrī un piekvēpinājis Rīgu tīk ļoti, ka komunistu varai nācies to atzīt. Toreizējiem “Literatūras un Mākslas”, vēlāk Neatkarīgās žurnālistiem Andrim Jakubānam un Viktoram Avotiņam, kā arī fotogrāfam Gunāram Janaitim tika atļauts pētīt un avīzes 22. oktobra numurā parādīt Getliņos notiekošo / Arhīvs

Poligonu gāzes vākšanu un dedzināšanu diktē priekšraksts, ka metāns esot vēl aktīvāks globālās sasilšanas veicinātājs nekā oglekļa dioksīds. Tāpēc metānam nedrīkst ļaut izplūst gaisā pirms tā sadedzināšanas (oksidēšanas). Padomju laikā atkritumu kalns Getliņos jau bija, metāns tajā radās un oksidēts tas tika ar stihiski notiekošiem ugunsgrēkiem ne tikai tāpēc, ka atkritumu kalnā bija sabērti papīri, plastmasa, riepas u.tml. Galvenais degmateriāls bija no atkritumiem izplūstošais metāns, kas dega pats un dedzināja jebko, kas vispār bija spējīgs degt. Šādā vēsturiskā salīdzinājumā tagadējā Getliņu apsaimniekošana ir lieliska, taču izrādās, ka metāna vākšana un dedzināšana elektrības un tomātu iegūšanai izmaksā dārgāk, nekā ļaušana metānam izplūst gaisā vai sadegt savā vaļā.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais