SIF Mucenieku musulmaņiem nesīs Ziemassvētku vēsti

© Ekrānšāviņš

Sabiedrības integrācijas fonds turpina ikgadējo kristīgo kampaņu – Mucenieku ciemā mītošajiem nepilngadīgajiem patvēruma meklētājiem tiek vāktas Ziemassvētku dāvanas. Lielākā daļa no viņiem ir musulmaņi. Musulmaņi Ziemassvētkus nesvin.

Tādus svētkus kā Rietumu kristīgajā pasaulē nav pieņemts atzīmēt islāma pasaulē. Nekādu dzimšanas dienu, nekādu Ziemassvētku, nekādas eglītes. Un vēl jo vairāk svētku to mūsdienu patēriņa kultūras izpratnē un izpausmēs.

Dāvaniņas pravietim

Musulmaņiem ārišķības nav pieņemamas, jo tās zaimo, nevis cildina ticību. Uz šādu apsvērumu fona Sabiedrības integrācijas fonda ikgadējā kristīgās labdarības kampaņa ir ievērības cienīgs solis - vākt Ziemassvētku dāvaniņas mazajam Muhamedam, ko vecāki nosaukuši pravieša vārdā, un vēl desmitiem citu bērnu, kas kopā ar vecākiem mitinās patvēruma meklētāju centrā Muceniekos. Lūk, kas tiek vēstīts kampaņas aprakstā:

“Labdarības akcija “Dāvana patvēruma meklētāju bērniem” norisinās jau sesto gadu un šogad aicina palīdzēt Rabijai (6), Aleksandram (6), Sofijai (3), Medinai (6), Leilai (13), Muhamedam (1,5) un vēl vairākiem desmitiem bērnu, kuri dzīvo Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki” vai ārpus tā. Vairumā gadījumu šie bērni ieradušies no tādām valstīm kā Afganistāna, Baltkrievija, Irāka, Krievija, Sīrija un Kongo, kur viņu ģimenes locekļi tikuši vajāti, notiek konflikti vai karadarbība, tāpēc līdzcilvēku atbalsts ir īpaši svarīgs.” Sabiedrības integrācijas fonda direktore Zaiga Pūce uzsver, ka Ziemassvētki un Jaungads ir gada sirsnīgākie un gaidītākie svētki, tāpēc aicina: “Dalīsimies priekā ar tiem, kuriem tas visvairāk ir nepieciešams!”

Musulmaņiem grūts laiks

Vai arī bērnu vecāki šo kristīgo priecāšanos vērtēs pozitīvi, tā, protams, ir viņu pašu darīšana, taču musulmaņu kopiena kā tāda pret Ziemassvētku prieku ir noskaņota noraidoši. Šādi to skaidro Latvijas Islāma kultūras centrs: “Rietumu valstīs dzīvojošiem muslimiem Ziemassvētki ir viens no grūtākajiem laikiem gadā, jo mūsu attieksme pret šiem svētkiem un svinēšanu kā tādu atšķiras no sabiedrībā vispārpieņemtajām normām (..) Diemžēl liela daļa rietumnieku uzskata, ka mums, muslimiem, ir jāsvin Ziemassvētki. Kā piemēru viņi min citus nekristiešus, kas arī piedalās šo svētku priekos - ebrejus, hinduistus utt. Viņi nespēj pieņemt to, ka daudz muslimu atsakās paļauties šim sociālajam spiedienam. Nožēlojami ir tas, ka viņi atsakās piemērot šos pašus noteikums sev, lai svinētu muslimu svētkus(..) Ir cilvēki, kuri uzskata par savu pienākumu uzspiest mums savus svētkus.”

Ziemassvētku gaismas nešanā musulmaņu bērniem Sabiedrības integrācijas fonds sadarbojas ar citiem atvērto durvju politikas un migrācijas atbalstītājiem - biedrību “Gribu palīdzēt bēgļiem”, kā arī Latvijas Sarkano Krustu.

Latvijas viesmīlība nenovērtēta

Labdarības kampaņas kā tādas tiek organizētas, lai novērstu kādu trūkumu, aizpildītu tukšumu. Taču nevar teikt, ka Latvijas valsts nerūpētos par patvēruma meklētājiem. Nokļūstot Muceniekos, viņi tiek pabaroti, aprūpēti, viss ir pieejams bez maksas. Pat sporta zāle un internets. Turklāt viņiem arī tiek piešķirta kabatasnauda. Kā informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, šogad patvēruma meklētāju uztura un dienasnaudai kopumā plānots izlietot 151 430 eiro. Nule valdība lēmusi piešķirt papildu finansējumu 25 000 eiro apmērā. Cita lieta, ka šo Latvijas valsts viesmīlību migranti īpaši lielā vērtē netur un pie pirmās izdevības dodas Rietumeiropas virzienā pakaļ lielākiem labumiem vai sasniegt kādus viņiem vien zināmus mērķus. Ceļa grūtības un sadarbība ar cilvēku kontrabandistiem viņus nebiedē. Bērni apzināti tiek pakļauti riskam, jo sekmīgi iedarbina Eiropas dienestiem obligāto humāno apsvērumu mehānismu. Tagad ārā ziema, tāds bariņš migrētāju Muceniekos aizkavējies. Vai viņi savās grupās svinēs kristiešu Ziemassvētkus, maz ticams. Bet par Sabiedrības integrācijas fonda sarūpētajām mantiņām bērni gan jau priecāsies. Protams, ja pieaugušie atļaus.

Izpēte

Zviedrija un Norvēģija, kura pirms pāris gadiem plānoja atteikties no skaidras naudas un pilnībā pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem, tagad iedzīvotājus mudina ikdienā lietot un mājās turēt arī skaidru naudu, jo bažījas, ka pilnībā digitālas maksājumu sistēmas padarīs tās neaizsargātas pret Krievijas radītajiem drošības apdraudējumiem. Turpretī Latvija veic pasākumus, lai ierobežotu skaidras naudas apriti.

Svarīgākais