Slimnīcām ļauj sniegt plānveida veselības aprūpi

PLĀNVEIDA palīdzību ļauj paplašināt visām slimnīcām, Covid-19 pacientu ārstēšanu koncentrējot reģionālajās slimnīcās un klīniskajās universitātes slimnīcās © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Lai arī epidemioloģiskā situācija valstī kopumā tiek vērtēta kā neskaidra, Valsts operatīvā medicīniskā komisija tomēr nolēmusi ļaut paplašināt plānveida medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanu slimnīcās.

Par situāciju medicīnas jomā atbildīgie eksperti ir piesardzīgi tāpēc, ka nav zināms, kā izplatīsies koronavīrusa paveids omikrons un cik smagi varētu noritēt saslimšana, inficējoties ar šo vīrusa paveidu, kā arī šogad eksperti tomēr prognozē plašāku gripas vīrusa izplatību, kas raizes mediķiem sagādājis ne vienu reizi vien. Tieši gripas sezonas laikā būtiski aug pacientu skaits slimnīcās, kuriem gripas ietekmē saasinās hroniskas slimības.

Situāciju vērtē kā neskaidru

Lai arī slimnīcām ļauts pakāpeniski paplašināt plānveida palīdzības sniegšanu, epidemioloģiskā situācija tiek vērtēta kā neskaidra. Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas ar Covid-19 stabilizēšanos, Valsts operatīvā medicīniskā komisija nolēmusi turpināt paplašināt plānveida stacionāro un dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, vienlaikus slimnīcās saglabājot gatavību nepieciešamības gadījumā atgriezties pie lielāka gultu skaita Covid-19 pacientu ārstēšanai.

Vērtējot epidemioloģiskās situācijas perspektīvu, Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi uzsver, ka

pašlaik nav iespējams prognozēt turpmāko notikumu attīstību vairāku iemeslu dēļ, bet galvenokārt Covid-19 omikrona paveida dēļ, par kuru šobrīd vēl zināms ļoti maz.

Tāpat eksperti prognozē, ka pēc divu sezonu salīdzinoši nelielas izplatības šogad varētu būtiski palielināties gripas vīrusa izplatīšanās riski. “Abi minētie faktori var strauji ietekmēt epidemioloģisko situāciju un palielināt slimnīcu slodzi, tādēļ Valsts operatīvajā medicīniskajā komisijā pieņemts lēmums saglabāt izsludināto ārkārtas medicīnisko situāciju valstī,” Neatkarīgajai pastāstīja Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders.

Pacientu skaits slimnīcās svārstīgs

Epidemioloģiskie dati liecina, ka pēdējo 14 dienu laikā ir samazinājies gan jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits, gan arī hospitalizācijas rādītāji. Pēdējo septiņu dienu laikā slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits samazinājies par 24 procentiem. Vidēji dienā tiek stacionēti 52 Covid-19 pacienti. Brīdī, kad komisija pieņēma lēmumu pagājušās nedēļas beigās, kopējais slimnieku skaits, kuri ārstējas no Covid-19, slimnīcās bija samazinājies līdz 570 pacientiem, un, lai arī svētdien tas bija vēl mazāks - 527 pacienti slimnīcās, tomēr diennakts laikā tas atkal bija pieaudzis par gandrīz diviem procentiem. Proti, ilgākā laikā pacientu ar Covid-19 skaits slimnīcās samazinās, bet, vērtējot pa dienām, tas var uzrādīt kāpumu. Tāpat saglabājas tendence, ka no slimnīcās ievietotajiem pacientiem lielākā daļa ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet aptuveni piektajai daļai pacientu slimība norit smagā formā.

Pacientu skaita samazināšanās slimnīcās ļauj Veselības ministrijai secināt, ka slimnīcas var turpināt palielināt pieejamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, paplašinot plānveida pakalpojumu sniegšanu. Tāpat komisija, lai racionāli izmantotu resursus, pieņēmusi lēmumu veikt izmaiņas hospitalizācijas plānā un Covid-19 pacientus stacionēt universitātes un reģionālā līmeņa slimnīcās.

Medicīnā saglabā ārkārtas situāciju

Neraugoties uz Covid-19 pacientu skaita samazināšanos slimnīcās, Valsts operatīvā medicīniskā komisija saglabājusi nosacījumu, ka, epidemioloģiskajai situācijai pasliktinoties, slimnīcām 48 stundu laikā jāizveido līgumā ar Nacionālo veselības dienestu minētais gultu skaits atbilstoši nepieciešamībai. Tāpat veselības aprūpē saglabāta ārkārtas situācija.

Ārkārtas situācija veselības aprūpē nozīmē to, ka ārstniecības iestādēm ir plašākas iespējas rīkoties ar resursiem, un pirmām kārtām tas attiecas uz mediķiem. Slimnīcas Covid-19 pacientu aprūpē var iesaistīt medicīnas personālu, kas ierastos apstākļos nestrādā ar infekcijas slimību pacientiem, piesaistīt citu specialitāšu ārstus. Slimnīcas drīkst pārplānot darba un atvaļinājuma grafiku, lai nerodas situācija, ka krīzes apstākļos liela daļa personāla nav pieejama. Līdz šim veselības aprūpes pakalpojumu organizācija citiem pacientiem bija katras slimnīcas atbildība, proti, tā varēja lemt, vai kādu pakalpojumu ierobežot, ja nepieciešamas telpas Covid-19 pacientiem vai mediķi. Ārkārtas situācijas juridisks statuss paātrina lēmumu pieņemšanu, un Valsts operatīvajai medicīniskajai komisijai ir plašākas pilnvaras uzdot ārstniecības iestādēm pārvirzīt noteiktus veselības aprūpes pakalpojumus un pacientu plūsmu.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais