Zāļu valsts aģentūra neapstiprina pieņēmumus, ka pēc trešās vakcīnas devas ir smagākas blaknes

VAKCINĀCIJA līdz šim laikam veikta vairāk nekā divus miljonus reižu, ietverot vakcināciju ar pirmo, otro un trešo devu, un par blakusparādībām ziņo viens no tūkstoša vakcinēto © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Blakusparādības pēc trešās Covid-19 vakcīnas devas ir līdzīgas kā pēc pirmās vai otrās Covid-19 vakcīnu devas saņemšanas, liecina Zāļu valsts aģentūras apkopotā informācija par vakcinēšanās blaknēm. Kopumā līdz šim saņemti 40 ziņojumu par vakcinācijas blakusparādībām tieši pēc trešās devas jeb balstvakcīnas.

Par blaknēm ziņo viens no tūkstoša

Latvijas iedzīvotāji, tostarp seniori, Neatkarīgajai stāsta, ka pēc trešās vakcīnas devas jeb balstvakcīnas saņemšanas blakusparādības bijušas smagākas nekā pēc iepriekšējās divu vakcīnas devu saņemšanas vai “Janssen” vakcīnas gadījumā - vienas vakcīnas devas saņemšanas. “Pavasarī saņēmu pirmo vakcīnu, tā bija “AstraZeneca”, pēc kuras nebija pilnīgi nekādu blakusparādību, pēc noteikta laika - arī otru “AstraZeneca” vakcīnu, arī blakusparādību nebija nekādu, it kā vispār nebūtu vakcinējusies,” Neatkarīgajai savu stāstu uzticēja pensionāre, 80 gadus vecā Irina. Viņa saņēma elektroniski Veselības ministrijas aicinājumu pieteikties balstvakcīnai, nolēmusi iet vakcinēties, jo ir sabiedriski ļoti aktīvi un vēlas sevi pasargāt no saslimšanas ar Covid-19. “Bez īpašas reģistrācijas aizgāju uz vakcinācijas punktu un saņēmu trešo vakcīnu “Moderna”, tomēr nākamajā dienā un vēl pēc tam divas dienas bija ļoti smagi, paaugstināta temperatūra, smaguma sajūta,” stāsta Irina. Tiesa, pēc trim dienām šīs sajūtas pārgājušas. Pensionāre spriež, ka blakusparādības bijušas tāpēc, ka tā ir trešā vakcinācijas deva. Par it kā smagākām blakusparādībām stāsta arī cilvēki, kuri saņēmuši otro vakcīnas devu pēc vienreizējās “Jannsen” vakcīnas.

Tomēr Zāļu valsts aģentūras dati, kas balstās ziņojumos par blaknēm tieši pēc trešās devas, šādu pieņēmumu neapstiprina. Līdz novembra beigām Zāļu valsts aģentūra ir saņēmusi 40 ziņojumu par iespējamām blakusparādībām pēc Covid-19 vakcīnu trešās devas saņemšanas. Pašreizējie dati liecina, ka

blakusparādības pēc vakcīnas trešās devas, proti, pēc balstdevas vai pastiprinošās devas, ir līdzīgas reakcijām, kuras novērotas pēc vakcīnas pirmās vai otrās devas saņemšanas,

Neatkarīgajai pastāstīja Zāļu valsts aģentūras speciāliste Dita Okmane. Kopumā Latvijā līdz šim ir saņemti 2796 ziņojumi par Covid-19 vakcīnu iespējamām blakusparādībām. Līdz šim laikam vakcinācija veikta vairāk nekā divus miljonus reižu, ietverot vakcināciju ar pirmo, otro un trešo devu. Par Covid-19 vakcīnu iespējamām blakusparādībām ziņo vidēji viens no katra tūkstoša vakcinēto, liecina Zāļu valsts aģentūras dati.

Visbiežāk iedzīvotāji un mediķi ziņo par vakcīnu lietošanas instrukcijās norādītām organisma reakcijām, piemēram, par sāpēm vakcīnas injekcijas vietā, paaugstinātu temperatūru, drebuļiem un nogurumu. No visiem Latvijā saņemtajiem Covid-19 vakcīnu blakusparādību ziņojumiem 619 ziņojumi jeb 22 procenti ir klasificēti kā būtiski. “Tas nozīmē, ka šajos gadījumos ziņots par reakcijām, kuru dēļ veikta, piemēram, pacienta hospitalizācija vai ārsts to uzskatījis par medicīniski būtisku reakciju, bet tas nenozīmē, ka visos gadījumos ziņotie veselības traucējumi ir obligāti saistīti ar zāļu lietošanu, proti, ka ir apstiprināta blakusparādība,” stāsta Dita Okmane. Lai to noteiktu, šie ziņojumi tiek rūpīgi izvērtēti un nepieciešamības gadījumā tiek ievākta papildu informācija.

Miruši ne vakcīnas, bet slimības dēļ

Latvijā līdz šim nav apstiprināts neviens letāls gadījums, kas būtu ticami saistīts ar vakcīnas pret Covid-19 saņemšanu, uzsver Zāļu valsts aģentūras speciālisti. No saņemtajiem ziņojumiem par letāliem gadījumiem, kas notikuši vairāku dienu vai vairāku mēnešu laikā pēc vakcinācijas, 22 gadījumu vērtēšana ir noslēgta. Pēc šo gadījumu izvērtēšanas ir konstatēts, ka lielākajā daļā gadījumu nāve iestājusies nopietnu hronisku slimību dēļ. Dažos ziņotajos gadījumos letāla gadījuma iemesls bijis Covid-19 izraisīts abpusējs plaušu karsonis jeb pneimonija, citos - citas lietotās zāles.

Zāļu valsts aģentūra aicina iedzīvotājus vispirms vērsties pie sava ārsta, ja pēc vakcīnas vai jebkuru citu zāļu saņemšanas rodas bažas par novērotajām blakusparādībām. Ārsta pienākums ir ziņot par konstatētām zāļu, arī vakcīnu, izraisītām blakusparādībām aģentūrai. Vienlaikus eksperti atkārtoti uzsver, ka Covid-19 vakcīnu ieguvumi joprojām ir krietni lielāki nekā to radītie riski. Dati apliecina, ka blakusparādības, ko rada vakcīnas pret Covid-19, kopumā ir nesalīdzināmi vieglākas un retākas nekā Covid-19 simptomi un pati slimība, no kuras šīs vakcīnas pasargā.

Izsmeļoši aprakstīti ziņojumi par vakcīnu blaknēm palīdz ekspertiem

Lai iedzīvotājiem veidotu izpratni par vakcīnu blakusparādību ziņojumu izpēti, Zāļu valsts aģentūra izveidojusi informatīvu materiālu, skaidrojot, kas notiek tālāk ar Latvijā saņemtajiem zāļu un arī vakcīnu iespējamu blakusparādību ziņojumiem un kā notiek šo ziņojumu vērtēšana Eiropas Zāļu aģentūrā. Latvijā un ikvienā Eiropas Savienības dalībvalstī saņemtie blakusparādību ziņojumi tiek ievadīti kopējā blakusparādību ziņojumu datubāzē “Eudravigilance”.

Kad šajā datubāzē uzkrājas virkne ziņojumu no visas Eiropas Savienības par vienu un to pašu iespējamu reakciju uz zālēm, ar Eiropas Zāļu aģentūras speciāli izstrādātu programmu tiek identificēts statistisks drošuma signāls. Šo signālu, ņemot vērā arī visus citus pieejamos datus no neklīniskiem un no klīniskiem pētījumiem, kā arī pētījumiem pēc reģistrācijas un zinātniski medicīniskām publikācijām, tālāk zinātniski izvērtē Drošuma komiteja. “Eksperti vērtēšanas procedūrās kopīgi noskaidro blakusparādību ziņojumos ietverto reakciju iespējamo cēloņsaistību ar zālēm, šajā gadījumā - vakcīnām. Ne vienmēr tā apstiprinās. Bet, ja apstiprinās, reakcija tiek atzīta par blakni jeb blakusparādību un ar to tiek papildinātas lietošanas instrukcijas un zāļu apraksti visā Eiropas Savienībā,” situāciju skaidro Dita Okmane.

Svarīgi, lai arī Latvijā no ziņotājiem, kas visbiežāk ir ārsti, iegūtu pilnīgu un izsmeļošu informāciju par iespējamas blakusparādības gadījumu, jo tad šajā Drošuma komitejā iespējams veikt kvalitatīvu gadījuma izvērtēšanu un ziņojums sniedz būtisku papildinājumu kopējā drošuma datu izvērtēšanā. “Jo vairāk saņemam labi aprakstītus ziņojumus, jo ātrāk iespējams atklāt jaunu blakni un identificēt jaunu drošuma problēmu, kas savukārt ļauj laikus ieviest lietošanas instrukcijā un zāļu aprakstā jaunas rekomendācijas drošākai zāļu lietošanai pacientam,” turpina D. Okmane. Tas ļauj arī ātri informēt veselības aprūpes speciālistus ar vēstules starpniecību.

Latvijā piegādātas vakcīnas bērniem

Latvija saņēmusi pirmās 54 000 “Comirnaty” bērnu vakcīnas devas, un jau šonedēļ tiks sākta piecu līdz 11 gadu bērnu vakcinācija. Bērnu vakcināciju Latvijā plānots uzsākt ceturtdien, kad ģimenes ārstu praksēs un ārstniecības iestādēs šīs vakcīnas tiks piegādātas. Piegādes uz iestādēm plānotas otrdien un trešdien. Bērnu līdz 11 gadu vecumam vakcināciju nodrošinās ģimenes ārstu prakses un ārstniecības iestādes - slimnīcas, poliklīnikas, veselības centri, vēsta Nacionālais veselības dienests. Izsmeļošāku informāciju, kā tiks organizēta bērnu vakcinācija, Veselības ministrija plānojusi sniegt šīs nedēļas trešdienā.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais