Dzēš deficītu kompensējamo zāļu sistēmā

DEFICĪTS. Veselības ministrija lūdz segt deficītu gan kompensējamo zāļu sistēmā, gan laboratorisko izmeklējumu apmaksā © Oksana Džadana/ F64

Teju gada pēdējā darba dienā valdība pieņēmusi lēmumu piešķirt papildu naudu – astoņus miljonus eiro – kompensējamo medikamentu un laboratorisko izmeklējumu apmaksai.

Tomēr šo finansējumu nevar gluži uzskatīt par tādu, kas pēkšņi papildinājis naudas maku un ko varētu izmantot, apmaksājot pacientiem kādus jaunus medikamentus. Ar šo naudu paredzēts segt deficītu kompensējamo zāļu sistēmā.

Lāpa kompensējamo zāļu budžetu

Politiķi lepojas ar nākamā gada veselības nozares budžetā panākto papildu finansējumu dažādu slimību, tostarp smagu un ilgstošu, ārstēšanai. Piemēram, onkoloģisku slimību ārstēšanai nepieciešamajām zālēm papildus piešķirti 20 miljoni eiro 2022. gadā, tomēr, kā rakstīja Neatkarīgā, daļa šīs naudas tiks izlietota, lai segtu parādus kompensējamo zāļu sistēmā. To apliecina Nacionālā veselības dienesta amatpersonas: ja runājam par onkoloģiskajiem medikamentiem, par kuriem mums ir līgums, tur ir jau pārtēriņš, un, lai mēs varētu turpināt terapiju jau esošiem pacientiem, mums ir nepieciešama papildu nauda. Kopējais parāds kompensējamo zāļu sistēmā, kas izveidojies no iepriekšējiem gadiem, ir 17 miljoni eiro. Deficītu daļēji segs no nākamajam gadam piešķirtās naudas, kā arī tabakas nodokļu ieņēmumiem un naudas ietaupījuma, kas izveidojies Saeimā un ko parlaments nolēmis novirzīt veselības aprūpes vajadzību segšanai, tostarp zālēm. Taču arī ar šo papildus piešķirto finansējumu ir par maz, lai segtu visu deficītu.

Īsi pirms Ziemassvētkiem valdība vienojās piešķirt vēl papildu līdzekļus - astoņus miljonus eiro, lai nodrošinātu ne tikai kompensējamo medikamentu, bet arī laboratorisko izmeklējumu apmaksu. No šīs naudas 5,2 miljoni eiro paredzēti kompensējamo medikamentu apmaksai, daļēji sedzot deficītu, savukārt 2,8 miljoni eiro - laboratorisko izmeklējumu apmaksai, arī daļēji sedzot deficītu. “Papildu finansējums nepieciešams, lai norēķinātos par šogad iedzīvotājiem nodrošinātajiem valsts apmaksātajiem medikamentiem un laboratoriskajiem izmeklējumiem,” skaidro Veselības ministrijā.

Gada sākumā atdod parādu, gada beigās vairs nav naudas

Ambulatorai ārstniecībai paredzēto zāļu izdevumu kompensācijai 2021. gadam pieejamie resursi ir 191 726 603 eiro, liecina Nacionālā veselības dienesta informācija. Analizējot pa diagnožu grupām, vislielākie izdevumi 2021. gadā tiek prognozēti audzēju diagnožu grupā - 45,43 miljoni eiro, kā arī sirds un asinsrites slimību grupā 32,28 miljoni eiro un endokrīno slimību grupā 33,46 miljoni eiro. Šajās slimību grupās ir lielākais pacientu skaits. 2021. gada 11 mēnešu izdevumu prognoze ambulatorai ārstēšanai paredzēto zāļu izdevumu kompensācijai ir 178 miljoni, bet vienā mēnesī vidējais izsniegtais kompensējamo zāļu apjoms ir vairāk nekā 16 miljoni eiro.

Veselības ministrijas valdībai sniegtā informācija liecina, ka jau 2021. gada sākumā tika veikts norēķins par 2020. gada saistībām - 17 881 210 eiro apmērā, principā jau šā gada sākumā iezīmējot problēmsituāciju, kas veidosies gada beigās un par ko valdībai decembra pēdējās nedēļās ziņo Veselības ministrija.

Proti, ka naudas kompensējamo zāļu apmaksai valstij faktiski pietiek tikai desmit mēnešiem.

Pēc desmit mēnešu izpildes rezultātiem arī šogad nepieciešamais finansējums gadam ir lielāks, nekā sākotnēji ieplānots, proti, 195 768 357 eiro, tātad vismaz par četriem miljoniem vairāk, nekā pašlaik budžetā ir pieejami finanšu resursi. Ziņojumā valdībai Veselības ministrija raksta: “(..) pieejamo resursu pietiek samaksai par aptiekās izsniegtajām kompensējamām zālēm tikai desmit mēnešiem un daļēji par novembri, veidojot kritisku situāciju norēķiniem par novembri (deficīts par novembri ir četri miljoni eiro).” Veselības ministrija sarēķinājusi, ka no līdzekļiem neparedzētiem (!) gadījumiem zāļu apmaksai nepieciešami 5,2 miljoni eiro (četri miljoni par novembri un 1,2 miljoni eiro daļēja priekšapmaksa par decembri).

Arī laboratorisko izmeklējumu budžetā deficīts

Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšanai ambulatorajā aprūpē šajā gadā pieejamie resursi ir 42,7 miljoni eiro, bet, līdzīgi kā zāļu apmaksā, arī izmeklējumu apmaksā veikto laboratorisko analīžu apjoms desmit mēnešos jau ir sasniedzis 97,4 procentus no gadam plānotā finansējuma. Veselības ministrija secina, ka par veiktajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem samaksāts vairāk, nekā tam ir atvēlēts finansējums. Desmit mēnešos par šiem izmeklējumiem iztērēti 5,2 miljoni eiro vairāk, un līdz ar to arī te veidojas deficīts aptuveni 6,2 miljonu apmērā.

Kāpēc arī šajā budžetā veidojas deficīts? Veselības ministrija norāda, ka viens no faktoriem, kas ietekmē laboratorisko izmeklējumu pieaugumu, ir veikto manipulāciju skaita pieaugums arī vasaras mēnešos. Līdz 2019. gadam laboratorisko izmeklējumu skaitam bija lejupejoša tendence pavasara mēnešos, ar mērenu pieaugumu maijā un jūnijā, savukārt kopš 2020. gada visos mēnešos ir vienlīdz liels izmeklējumu skaits, tam nav tendences samazināties kādā no mēnešiem. Vēl Veselības ministrija norāda, ka, salīdzinot 2020. gada deviņus mēnešus un 2021. gada deviņus mēnešus, izmeklējumu skaits ir gandrīz nemainīgs, taču veikto izmeklējumu izmaksas šā gada deviņos mēnešos ir lielākas par 6,9 miljoniem eiro. Neatkarīgajai neizdevās noskaidrot, kas izraisījis tik lielu izmaksu pieaugumu, tikmēr Veselības ministrija valdībai skaidro, ka manipulāciju skaita pieaugumu uz vienu pacientu ietekmē iedzīvotāju sastāva novecošana, hronisku slimību pacientu īpatsvars.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais