Pirmajā Covid-19 pandēmijas gadā Latvijā būtiski palielinājies nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits. 2020. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 439 000 jeb 23,4 procenti iedzīvotāju, un tas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pēdējā gada laikā palielinājies arī nabadzības riska slieksnis, proti, mēneša ienākumi uz mājsaimniecību, kurus ņem vērā, nosakot, vai ģimene ir virs vai zem nabadzības riska. Viena cilvēka mājsaimniecībai šis slieksnis ir 472 eiro mēnesī, savukārt ģimenei ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem - gandrīz tūkstoš eiro.
Pagājušajā gadā gandrīz pusmiljona iedzīvotāju ienākumi mēnesī bija zem nabadzības riska sliekšņa. Centrālās statistikas pārvaldes eksperti skaidro, ka šis rādītājs ataino iedzīvotāju īpatsvaru procentos, kuru rīcībā esošie ienākumi ir zem nabadzības riska sliekšņa. Pagājušajā gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis, sasniedzot 472 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2019. gadā tas bija 441 eiro mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2020. gadā sasniedza 991 eiro mēnesī (2019. gadā - 972 eiro mēnesī). Nabadzības riska slieksnis kopš 2012. gada ir dubultojies, jo 2012. gadā tas viena cilvēka mājsaimniecībai bija 233 eiro, bet ģimenei ar diviem bērniem - 490 eiro.
Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits kopš 2012. gada ir svārstījies. 2017. gadā tas sasniedza pēdējos gados augstāko līmeni - nabadzības riskam bija pakļauti 446 000 iedzīvotāju. 2018. un 2019. gadā nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits samazinājās, taču 2020. gadā atkal palielinājies.
Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars pērn bija Latgalē (36 procenti) un vismazākais - Pierīgā (16,1 procents) un Rīgā (17,8 procenti). Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 32 procenti iedzīvotāju, Kurzemē - 29,5 procenti un Zemgalē - 24,1 procents iedzīvotāju.
Pagājušajā gadā visstraujāk nabadzības risks palielinājās starp vecākā gadagājuma iedzīvotājiem vecumā virs 65 gadiem.
2020. gadā nabadzības riskam pakļauto vecākā gadagājuma iedzīvotāju īpatsvars sasniedza 44,6 procentus (kopš 2019. gada pieaugums par 3,7 procentpunktiem). 50 līdz 64 gadus vecu iedzīvotāju vidū nabadzības riskam pakļauto īpatsvars pērn sasniedza 24 procentus (kopš 2019. gada pieaugums par 2 procentpunktiem). Ievērojami lēnāk nabadzības risks palielinājās starp 25 līdz 49 gadu vecuma iedzīvotājiem un bērniem vecumā līdz 17 gadiem (kopš 2019. gada kāpums par 1,1 procentpunktu). 2020. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 14,7 procenti iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 49 gadiem un 16,9 procenti bērnu vecumā līdz 17 gadiem.
Visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti pensionāri (50,9 procenti) un bezdarbnieki (46,8 procenti). Savukārt vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū - aptuveni desmitā daļa, kas tomēr, ņemot vērā, ka tie ir cilvēki, kuri strādā un saņem atalgojumu, ir liels iedzīvotāju skaits.
Būtiska nozīme nabadzības riska mazināšanā ir sociālajiem transfertiem, kas ietver gan valsts un pašvaldību mērķētu atbalstu (pabalsti), gan pensijas, kas veidojas no iedzīvotāju mūža laikā veiktajām sociālā nodokļa iemaksām. Pēdējo gadu laikā nedaudz palielinājās sociālā atbalsta ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem. 2020. gadā sociālo pabalstu sniegtais atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 17,1 procentpunktu. Nepastāvot sociālajiem pabalstiem, nenodrošinot valsts un pašvaldības atbalstu, tajā skaitā neizmaksājot vecuma pensijas, nabadzības riskam būtu pakļauti 40,5 procenti iedzīvotāju.
