Saeimas pieņemtais Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums paredz terminēta pabalsta izmaksu pensionāriem, cilvēkiem ar invaliditāti un apgādnieku zaudējušām personām.
“Neatkarīgā” noskaidrojusi, cik liels būs pabalsts un kā to izmaksās. Pabalstu nevarēs saņemt tie seniori, kuri reāli nedzīvo Latvijā, pat ja deklarētā dzīves vieta ir Latvija. Pieņemot lēmumu, šādos gadījumos Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmantos informāciju, kas ir tās rīcībā, par personas dzīves vietu.
Likums stājās spēkā tikai pirms dažām dienām, un tā mērķis ir mazināt negatīvu sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību saistībā ar energoresursu cenu ārkārtēju pieaugumu. Saskaņā ar to vecuma pensionāriem, cilvēkiem ar invaliditāti, tostarp cilvēkiem ar ļoti smagu invaliditāti, un apgādnieku zaudējušām personām tuvākajos četros mēnešos izmaksās materiālu atbalstu.
Likumā ir paredzēts laikā terminēts atbalsts 20 eiro mēnesī, tas nozīmē - tikai četrus mēnešus. Labklājības ministrija sagatavojusi atbildes uz jautājumiem par to, kā šo pabalstu izmaksās un vai tam ir īpaši jāpiesakās. Pabalstu 20 eiro mēnesī izmaksās par laika posmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim. Kopumā pabalsta apmērs būs 80 eiro.
Pabalstu saņems Latvijā dzīvojoši cilvēki, kuri šajos četros mēnešos ir Latvijā piešķirtās pensijas vai pabalsta saņēmēji.
Tā kā pabalstu izmaksās, izmantojot valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu, tad svarīgi zināt, kādas pensijas ņems vērā un kurām piesaistīs 80 eiro pabalsta izmaksu. Pabalstu saņems vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji, tajā skaitā arī tie pensionāri, kuri saņem pensiju priekšlaicīgi. Pabalstu izmaksās arī speciālās valsts pensijas saņēmējiem un izdienas pensijas saņēmējiem, kuri ir sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kuriem vecuma pensija nav piešķirta. Arī tie izdienas pensijas saņēmēji, kuri nav sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kuriem ir noteikta invaliditāte, varēs saņemt šo pabalstu. Pabalstu izmaksās arī dažādu atlīdzību saņēmējiem - tiem, kuri saņem ikmēneša atbalstu par darbspēju zaudējumu vai atlīdzību par apgādnieka zaudējumu.
Krīzes pabalstu izmaksās valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, kā arī šo pabalstu saņems ģimenes vai personas, kas kopj bērnu ar invaliditāti, vai personas, kuras saņem pabalstu personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana.
Labklājības ministrija apzinājusi, ka krīzes pabalstu kopumā saņems aptuveni 553 000 pensiju, pabalstu saņēmēju.
Atbalstu 20 eiro mēnesī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksās bez personas iesnieguma visām tām personām, kurām pašlaik tiek izmaksāts kāds no iepriekš minētajiem pabalstiem. Krīzes pabalsts tiks pārskaitīts uz Latvijas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontu vai to piegādās pensionāra dzīvesvietā (protams, ja arī līdz šim pensija saņemta mājās).
Pabalsta izmaksu sāks divos dažādos laikos, un tas ir atkarīgs no tā, vai pensionāra pensija tiek pārskaitīta uz bankas kontu vai to piegādā mājās. 2022. gada februārī pabalstu sāks maksāt tām personām, kurām pensiju pārskaita uz bankas kontu - šie cilvēki februārī saņems vienā maksājumā pabalstu par janvāri un februāri (40 eiro) un pēc tam par katru mēnesi atsevišķi (20 eiro par martu un 20 eiro par aprīli). Tomēr likumā ir precizēts: ja 2022. gada februārī atbalsts par janvāri un februāri nav izmaksāts, to izmaksās 2022. gada martā papildus atbalstam par martu.
2022. gada martā krīzes pabalstu sāks maksāt tām personām, kuras pensiju saņem dzīvesvietā, un tas notiks, pabalstu par janvāri, februāri un martu (60 eiro) izmaksājot vienā reizē. Aprīlī izmaksās atlikušos 20 eiro.
Labklājības ministrija skaidro, ka krīzes atbalstu 20 eiro mēnesī varēs saņemt tikai tie cilvēki, kuri dzīvo Latvijā. “Ar to ir saprotama tāda persona, kura reāli dzīvo Latvijā. Ja personas deklarētā dzīvesvietas adrese ir Latvijā, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras rīcībā ir informācija, ka tās dzīvesvieta ir citā valstī, tad tiek uzskatīts, ka šī persona nedzīvo Latvijā,” “Neatkarīgajai” skaidroja Labklājības ministrijā.
Taču krīzes pabalstu saņems personas ar trešās grupas invaliditāti, kuras strādā. Arī galvenais nosacījums ir tas, vai cilvēks dzīvo Latvijā un vai saņem jau sistēmā reģistrētu pensiju, šajā gadījumā, visticamāk, invaliditātes pensiju, atlīdzību par darbspēju zaudējumu vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invaliditātes gadījumā.
Labklājības ministrijā skaidro, ka var būt situācija, ka 22 gadus vecam studējošam jaunietim pašlaik izmaksā apgādnieka zaudējuma pensiju. Saskaņā ar šo jauno likumu viņam teorētiski ir tiesības arī uz atbalstu 50 eiro mēnesī, ko izmaksā par bērnu, un pabalstu 20 eiro mēnesī kā apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējam. Labklājības ministrijā norāda, ka abus pabalstus saņemt nevarēs, šajā gadījumā jaunietim ir tiesības uz lielāko - pabalstu 50 eiro mēnesī. Lai to saņemtu, jaunietim ir jāraksta iesniegums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Iesniegumā jānorāda iesniedzēja vārds, uzvārds un personas kods, iesniedzēja tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese, kā arī bankas vai pasta norēķinu sistēmas konta numurs.
