Bērnu zobārstu pieprasa visos reģionos

ZOBĀRSTS. Pētījums apliecinājis, ka 80 procenti iedzīvotāju kā būtiskāko iemeslu zobārsta neapmeklēšanai norādīja, ka nevar to atļauties, un lai arī bērniem zobārsta pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta, uz to jāgaida garās rindās © Ilze Zvēra/F64

Saeimas deputātiem būs jāpieņem lēmums, vai un kā nodrošināt valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus bērniem akūtās situācijās, jo parlamentā nonākusi iedzīvotāju parakstīta iniciatīva par visos Latvijas reģionos pieejamu un valsts apmaksātu zobārstu bērniem.

Akūtā situācijā, īpaši pēc darba laika brīvdienās un svētku dienās, bērniem nav iespējams saņemt valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus, norāda iniciatīvas iesniedzēja Inga Vanaga. Atbildīgās valsts iestādes gan uz šo iniciatīvu raugās skeptiski, pamācoši norādot uz profilakses nozīmi bērnu zobu veselībā un to, ka akūtas situācijas varot risināt ar pretsāpju medikamentiem.

Prasa zobārstu visai diennaktij

Par iniciatīvu, lai katrā Latvijas reģionā ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi visu diennakti bērniem līdz 18 gadu vecumam, parakstījušies vairāk nekā desmit tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Iniciatīva iesniegta Saeimā un nu ir nodota izskatīšanai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai. “Saskaroties ar akūtu situāciju, īpaši pēc darba laika, brīvdienās un svētku dienās, bērni nevar saņemt valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus,” skaidro Inga Vanaga, kas portālā “manabalss.lv” sāka vākt parakstus. Viņa atzīst, ka privātā sektora zobārstniecības prakses piedāvā pakalpojumus visu diennakti, septiņas dienas nedēļā, taču ne visām ģimenēm ir pietiekami finanšu līdzekļu, lai to atļautos. “Zobārstniecības pakalpojumam ir jābūt pieejamam visu diennakti, lai nepieļautu situāciju, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība netiek sniegta kādā noteiktā jomā, īpaši bērniem,” uzskata I. Vanaga.

Viņa atsaucas uz Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumu, kurā 79,2 procenti respondentu kā būtiskāko iemeslu zobārsta neapmeklēšanai norādīja, ka nevar to atļauties. “Daudzas ģimenes saskārušās ar garajām rindām, lai saņemtu valsts apmaksātos zobārstniecības pakalpojumus. Jāgaida vairāki mēneši, nereti pat vairāk nekā gads, līdz ar to daudzi nevar laicīgi saņemt nepieciešamo pakalpojumu, un zobu veselības stāvoklis pasliktinās, kas savukārt var izraisīt jau akūtas problēmas,” situāciju, kas pazīstama lielai daļai Latvijas bērnu vecāku, raksturo I. Vanaga. Pat Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā nav pieejami zobārsta pakalpojumi visu diennakti akūtu situāciju risināšanai.

Zobārsta pieejamība traģiska

Iniciatīvas autori iezīmē vēl vienu ar bērnu zobārstniecību saistītu problēmu - lai arī pēdējos gados finansējums bērnu zobārstniecības pakalpojumiem ir palielinājies, kā arī šo pakalpojumu sniedz vairāk ārstniecības iestāžu, tomēr ar to ir par maz, un gandrīz visās iestādēs, kas sniedz pakalpojumus bērniem, veidojas rindas.

“Tas ir traģiski, ja valsts nevar palīdzēt bērnam, kad ļoti sāp un kad tiek pat apdraudēts citu zobu veselības stāvoklis. Ir jāpanāk, lai bērns zina - ja ļoti sāp, tad viņam palīdzēs. Vecākiem ar raudošiem bērniem nebūtu jāsēž garajās “dzīvajās” rindās pie zobārsta vai profesionālajā, bet noslogotajā Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtā ar cerību, ka speciālists paspēs pieņemt un palīdzēt līdz darba dienas beigām,” uzskata I. Vanaga. “Visu cieņu zobārstniecības speciālistiem, bet arī viņu resursi ir ierobežoti, un nebūtu korekti prasīt veikt darbu par ļoti zemu darba samaksu visas diennakts laikā. Masu medijos pieejama informācija, ka pat Aizsardzības ministrija tērē līdzekļus jauniešu zobu labošanai, jo nav laicīgi iepriekš saņemta nepieciešamā aprūpe. Sliktais zobu veselības stāvoklis ietekmē jauniešu karjeras iespējas aizsardzības jomā. Tāpēc spersim pirmo soli, lai panāktu valsts apmaksātus diennakts zobārstniecības pakalpojumus katrā Latvijas reģionā.

Nākamais solis būtu pietiekama finansējuma piešķiršana savlaicīgai zobārstniecības pakalpojuma saņemšanai, lai mazinātu šīs ārkārtas situācijas.”

Iniciatīvas autori prasa Saeimai, lai jau tuvākajā budžeta gadā pēc iniciatīvas iesniegšanas tam tiktu rasts finansējums, piedāvājot vairākus iespējamos risinājumus. Viens no tiem ir piešķirt finansējumu kārtējā gada valsts budžetā un vidēja termiņa budžetā, lai nodrošinātu darba algas zobārstniecības speciālistiem, kā arī lai nodrošinātu atbilstīgus resursus pakalpojuma sniegšanai - telpas, iekārtas, medikamentus. Bet otrs piedāvājums ir izstrādāt mehānismu, kā simt procentu apmērā kompensēt izdevumus par bērnam līdz 18 gadu vecumam ārkārtas situācijā sniegto zobārstniecības pakalpojumu.

Detalizētāku skaidrojumu Saeimas deputātiem atbildīgās iestādes sniegs šonedēļ, taču līdz šim gan Veselības ministrijas, gan Nacionālā veselības dienesta, kā arī Latvijas Zobārstu asociācijas pārstāvji iesnieguma tālāko virzību neatbalstīja, uzsverot profilakses nozīmi zobu kopšanā un nepieciešamību nodalīt dzīvībai bīstamas situācijas, kad palīdzība ir jāsniedz nekavējoties, no akūtas situācijas, ko sākotnēji var risināt ar medikamentiem.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.