Uz mirstības lēciena un un citu traku notikumu un ziņu fona dzimstības samazināšanās Latvijā 2021. gadā pret iepriekšējo gadu tikai par 437 bērniem jeb 2,5% izskatās jūtami mazāka, nekā to varēja gaidīt.
Dzimstības samazinājums par 437 bērniem ir lēnākais kopš 2016. gada, kad jaundzimušo skaits katrā nākamajā gadā sāka kļūt mazāks nekā iepriekšējā gadā. Tajā gadā piedzimušo skaits samazinājās kaut tikai par 11 bērniem. -437 salīdzinājumā ar -11 nozīmē strauju dzimstības kritumu, bet tie paši -437 izskatās mierinoši pret 218. gada -1514 un aizpagājušā gada -1234.
Galvenais ir tas, ka 2021. gads dzimstības ziņā dalās uz pusēm ar 2020. gadā uzņemtā dzimstības samazinājuma tempa turpināšanos 2021. gada pirmajos sešos mēnešos un pavērsienu uz jaundzimušo skaita pieaugumu otrajos sešos mēnešos:
Pārvēliens no dzimstības samazinājuma uz pieaugumu tik tiešām notika pašā gada vidū. 2021. gads sākās ar graujošiem datiem par jaundzimušo skaita samazināšanos no 1508 jaundzimušajiem 2020. gada janvārī līdz 1298 jaundzimušajiem 2021. gada janvārī. Šā gada jūnija jaundzimušo skaits atpalika no pagājušā gada jaundzimušo skaita par desmit, bet jūlijs deva par 58 jaundzimušajiem vairāk nekā 2020. gada jūlijs. Pagājušā gada decembris šo attiecību noturēja kaut tikai ar +12 jaundzimušajiem.
Tīri aritmētiski pagājušā gada janvāris pieteica dzimstības samazinājumu vismaz par diviem tūkstošiem bērnu 2021. gadā kopā un dzimstības pietuvošanos nullei viegli saskaitāmu un pārskatāmu gadu laikā. Tomēr demogrāfija nav aritmētika. Demogrāfiskie procesi virzās līgani, kopumā līdzsvarojot novirzes uz vienu vai otru pusi īsākos laika periodos.
Šobrīd Latvijā turpinās jaundzimušo skaita samazināšanās uz pusi - no nepilna 21 tūkstoša 2016. gadā uz apmēram 10 tūkstošiem ap 2030. gadu. Tādējādi atbalsojas dzimstības samazinājums uz pusi no 37,9 tūkstošiem jaundzimušo 1990. gadā līdz 18,4 tūkstošiem 1998. gadā. Ja potenciālo vecāku divreiz mazāk, tad arī bērnu būs divreiz mazāk, jo atgriešanās pie 1990. gadam līdzīga bērnu daudzuma ģimenēs (mājsaimniecībās) nav iedomājama. Tieši otrādi, no tā laika paradumiem Latvijas iedzīvotāji attālinās gadu no gada, ko skaitliski vispārliecinošāk parāda mātes vidējā vecuma palielināšanās tagad jau līdz robežai, cik ilgi daba vispār ļauj sievietēm radīt bērnus. Latvijas Republikas atjaunošanas gadā pirmais bērns dzima mātēm vidēji 23 gadu vecumā un vidējais mātes vecums bija 25,7 gadi, bet 2020. gadā (par 2021. gadu tik detalizētu aprēķinu vēl nav) pirmie bērni dzimuši mātēm vidēji 27,3 gadu vecumā un vidējais mātes vecums bijis 30 gadi.
Pat pārsteidzoši, cik precīzi līdzšinējais dzimstības apsīkums kopē iepriekšējo apsīkumu ar 30 gadu nobīdi.
Tagad Latvijā dzīvojošo paaudžu laikā dzimstības maksimums bija ne jau minētajā 1990. gadā, bet mazliet agrāk - 1987. gadā ar 42,1 tūkstoti jaundzimušo. Un, lūk, - dzimstība jūtami samazinās kopš 1987.+30=2017. gada. Ja tāda atbilstība saglabāsies, tad līdz 10 tūkstošiem jaundzimušo gadā Latvija nonāks jau 2028. gadā. Valsts var šo procesu palēnināt vai paātrināt ar dzimstību stimulējošiem vai bremzējošiem pasākumiem, neizslēdzot arī imigrantu masu ielaišanu.
Vēlāk to varēs gudri izskaidrot, bet šobrīd nevar paredzēt, cik ilgi vēl turpināsies dzimstības pieaugums vismaz pret to zemo bāzi, kāda tika radīta 2020. gadā un 2021. gada pirmajā pusē. Dzimstības pieaugums pagājuša gada otrajā pusē atklāj bērnu vecāku lēmumus par bērnu dzimšanu deviņus mēnešus iepriekš, sākot no 2020. gada rudens. Šāda lēmuma izpildi akceptē vai noraida daba, nevis notāri, tāpēc pilnīga precizitāte lēmumu datējumā nav iespējama.
Vēl jo grūtāk nosakāma ir vecāku motivācija lēmumam par bērnu radīšanu. Dzimstības pacēlums 2021. gada otrajā pusē sakrīt ar divām pilnīgi atšķirīgām situācijām. Vispirms bija kovidatelpa starp diviem ārkārtas situācijas periodiem. 2020. gada rudenī sakrita dažu kovidierobežojumu atcelšana, pabalstu izmaksas par iepriekšējām piespiedu dīkstāvēm un vienkārši silts laiks. Tie der kā argumenti par labu bērniem. Bet pēc tam nāca pretējais - ārkārtas situācija otrā izsludināšana 2020. gada 9. novembrī un mājsēdes uzturēšana no 2020. gada 30. decembra līdz 2021. gada 11. februārim, daudzu ierobežojumu saglabāšana līdz ārkārtas situācijas formālajām beigām 4. jūlijā un neatgriešanās normālā dzīvē līdz šai dienai.
Kas dzimstība virzienā tiek darīts pašreiz, to uzzināsim pēc deviņiem mēnešiem. Savukārt jau iegūtie dati par dzimstību apstiprina aizpagājušās gadu mijas jociņus, ka cilvēku piespiedu uzturēšanās mājās kļūšot par iemeslu dzimstības pieaugumam, jo tas, no kā dzimst bērni, ir labākais brīvā laika pavadīšanas veids. To pašu var pateikt savādāk, ka bērni vajadzīgi kā pārliecinošākais arguments, lai prasītu no valsts palīdzību, kas pašreizējos saimnieciskās darbības dezorganizācijas apstākļos daudziem kļūst par izdzīvošanas nosacījumu.
