Plānoto digitalizācijas tīģerlēcienu tiesu varas un soda izpildes institūcijās pagaidām aizēno neskaidrība par projekta īstenotāju atrastajiem risinājumiem un lietotāju spēju tikt līdzi tehnoloģiju izaicinājumiem, secina “Neatkarīgā”, iepazīstoties ar dokumentiem un uzklausot atbildīgās amatpersonas par e-lietas ieviešanu.
Saskaņā ar e-lietas ieviešanas plāniem, sākot no 2023. gada 1. decembra, lietas tiesās tiks iztiesātas, caurskatot digitālā formātā ievadīto lietas materiālu kopu, nevis šķirstot daudzos papīra sējumus.
2026. gadā ar digitālā formātā apkopoto lietu varēs iepazīties pat ieslodzījuma vietās esošas personas - atkarībā no ieslodzījuma režīma, sēžot cietumu bibliotēkās vai citās speciāli pielāgotās telpās pie datora. Tur uz vietas ieslodzītie savu lietu digitāli varēs apskatīt un pārsūdzēt nākamajās tiesu instancēs.
Jau ap 2030. gadu sadarbība ar Eiropas Komisijas tehniskajiem risinājumiem būs attīstīta tādā līmenī, ka būs iespējams sadarboties starp dažādām dalībvalstu kompetentajām iestādēm, elektroniski nosūtot un saņemot tiesiskās palīdzības lūgumus, izmeklēšanas rīkojumus un izdodot Eiropas aresta orderus.
Šādu rožainu ainu par tiesu sistēmas dzīvi digitālajā pasaulē iezīmē Latvijā pieņemtie normatīvie akti un Tieslietu ministrijas amatpersonu skaidrojumi “Neatkarīgajai”.
Dzīvē e-lietas ieviešana notiek, bet ne tik rožaini, kā paredzēts normatīvajos aktos un saklausāms amatpersonu izteikumos.
2021. gada decembrī Latvijas tiesās bija jāsāk lietas skatīt digitālā formātā un jāsāk darboties arī e-lietas mājaslapai. Tomēr vēl novembrī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs pauda bažas, ka e-lieta var kļūt nevis par “efektīvu darba rīku” tiesām, bet gan tieši pretēji - var kavēt un apgrūtināt tiesu darbu, it sevišķi nepietiekamās informācijas par gaidāmajām pārmaiņām un tehniskā nodrošinājuma dēļ.
Vēl sliktāka situācija ar digitalizāciju ir Valsts policijā, kur ne visi izmeklētāji nodrošināti ar digitāliem rīkiem darbam e-vidē. Savukārt ieslodzījuma vietās par digitalizāciju var vēl tikai sākt sapņot, jo ir jāgroza vairāki likumdošanas akti, lai, cita starpā, ieslodzītajiem tiktu ļauts datoram kaut vai pietuvoties.
Pretrunīga ir arī informācija par digitalizācijai iztērētajiem naudas līdzekļiem. Amatpersonas norāda, ka Probācijas klientu uzskaites sistēmas, Tiesu informatīvās sistēmas, Prokuratūras informācijas sistēmas, Ieslodzīto informācijas sistēmas un e-lietas portāla izveidei tiks iztērēti aptuveni pieci miljoni eiro, savukārt Tiesu informatīvas sistēmas attīstības projektā, kuru bija paredzēts realizēt līdz 2021. gada 30. novembrim, tikai tiesu informatīvās sistēmas izveidei vien paredzēts tērēt 3 173 000 eiro. No šīs summas 2 697 050 eiro jeb 85% paredzēts ņemt no Eiropas reģionālā attīstības fonda, bet 475 950 eiro jeb 15% plānots valsts budžeta līdzfinansējums. Tieslietu ministrijas nu jau bijušās amatpersonas “Neatkarīgajai” apgalvoja, ka ministrija ar spēju digitalizēt izvirzījusies līderpozīcijās Latvijā. To apliecinot arī tiesu sistēmas spēja kovida apstākļos strauji pāriet uz attālinātām tiesas sēdēm.
Tikmēr Valsts kontrole vēl 2021 gada janvārī ziņoja: “E-lietas programmas pārvaldībai un mērķu sasniegšanai nav noteikta un izveidota organizatoriskā struktūra, lai uzraudzītu e-lietas īstenošanu kopumā. E-lietas programmas tvērums ir neskaidrs, un uzsāktā īstenošana ir sadrumstalota vairākos projektos bez kopējas pārvaldības un uzraudzības. Jautājumi, kas skar kriminālprocesa e-lietas izveidi, tiek skatīti sešās projektu uzraudzības grupās. Tajās piedalās 55 pārstāvji no 16 iestādēm, taču iestāžu pārstāvju dalība šajās organizatoriskajās struktūrās neparedz atbildību par e-lietas programmas īstenošanu kopumā, kas ietvertu e-lietas programmas realizācijas kopējo uzraudzību, vadības līmeņa lēmumu pieņemšanu programmas īstenošanai, vienotu standartu un nosacījumu saskaņošanu un ieviešanu.”
Lai gūtu skaidrību par to, kas notiek ar e-lietas ieviešanu, ar kādām grūtībām un izmaksām sastopas ieviesēji, īsi pirms gadu mijas “Neatkarīgā” tikās ar tā laika TM augstām amatpersonām - valsts sekretāru Raivi Kronbergu (kopš šā gada janvāra ir Zemkopības ministrijas valsts sekretārs), TM projektu departamenta direktoru Agri Batalauski (kopš šā gada janvāra ir Patentu valdes direktors) un Tiesu administrācijas Informatīvo sistēmu un tehnoloģiju departamenta direktores vietnieku Jorenu Liopu.
Amatpersonas apgalvoja, ka e-lietas ieviešanas pirmā posma komponente - koplietošanas risinājumu platforma e-lietas portāls - savu darbību 2021. gada 1. decembrī uzsākusi veiksmīgi. Tas esot sākums domāšanas un tehnoloģiju maiņai. Paredzēts ieviest elektronisku lietu apriti pirmstiesas (sākot no kriminālvajāšanas prokuratūrā), tiesvedības un nolēmumu izpildes procesā, nodrošinot informācijas pieejamību elektroniskajā vidē visiem procesā iesaistītajiem dalībniekiem.
E-lietas īstenošanas 1. posmā iesaistītas Tiesu administrācija, prokuratūra, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Valsts probācijas dienests.
Minētās iestādes, savstarpēji koordinējot darbības, izmantošot jau esošās informācijas sistēmas: Tiesu administrācija - tiesu informatīvo sistēmu TIS; prokuratūra - prokuratūras informācijas sistēmu ProIS, Ieslodzījuma vietu pārvalde - ieslodzīto informācijas sistēmu IIS; Valsts probācijas dienests - probācijas klientu uzskaites sistēmu PLUS.
Nākamajos e-lietas ieviešanas posmos iesaistīšoties Valsts policija, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un citas izmeklēšanas iestādes. Vienlaikus tiekot veidota un pilnveidota koplietošanas platforma, kuras viena no sastāvdaļām ir publisko pakalpojumu portāls - mājaslapa “e-lieta”, kas personām nodrošināšot iespēju iesniegt un saņemt e-lietas datus, vienotus kalendārus; ietveršot ziņas par personu un resursu pieejamību, koplietošanas reģistrus un klasifikatorus, kas kopīgoti elektronisko lietu katalogā un nepieciešami procesu elektroniskajā vidē nodrošināšanai, kā arī e-pakalpojumi, informācija un lietas materiāli pirmstiesas (no kriminālvajāšanas prokuratūrā), tiesvedības un nolēmumu izpildes procesos iesaistītajām personām -
lietas dalībniekiem, procesā iesaistītām trešajām personām, probācijas klientiem,
zvērinātiem advokātiem, tiesu ekspertiem, komersantiem, piespiedu un sabiedriskā darba devējiem, brīvprātīgajiem, tiesu ekspertiem, valsts un pašvaldību iestādēm.
Paredzēts, ka tiesu procesos pilnīga pāreja uz darbu digitālā lietas materiālu formātā notiks pakāpeniski, līdz 2023. gada 1. decembrim.
Šobrīd tiesnešiem un tiesu darbiniekiem paredzētās apmācības ir pārnestas uz e-apmācību platformu, kā arī turpinās darbs pie e-lietas pilnveides jautājumiem.
Runājot par līdz šim paveikto tiesu sistēmas digitalizēšanā, R. Kronbergs teica: “Lepojos ar šo pasākumu. 2014. gadā digitalizācijai tika dalīti Eiropas Savienības fonda līdzekļi, kas Latvijai tika ļoti niecīgā apmērā. Mēs no projekta nenobijāmies - sapratām, ka mums tiesībsargājošo iestāžu procesi ir jādigitalizē. Tādēļ piekritām minimālajai saņemamajai naudas summai. Sadalījām projektu posmos un kārtās un sākām tos realizēt. Eiropas Savienība mums atgādināja, ka visu laiku jau šī palīdzīgā finanšu resursu roka nebūs. Nauda no projektiem digitalizācijai tikšot novirzīta atjaunojamiem resursiem. Uzsākām digitalizāciju četrās iestādēs - prokuratūrā, Ieslodzījuma vietu pārvaldē, Tiesu administrācijā un Probācijas dienestā.”
Kā skaidroja A. Batalauskis, ES “finanšu instruments” sākotnēji sedzis tikai daļu no nepieciešamajām izmaksām. Šī iemelsa dēļ savlaicīgi neesot izdevies ielēkt digitalizācijas ratos Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām. E-lietas darbībā nepieciešams, lai visas ar tiesībsargājošo sfēru saistītās institūcijas e-vidē vienotā sistēmā ne vien apmainītos ar informāciju, bet tajā radītu dokumentus, piemēram, lietas materiālus, lai tie būtu pieejami ikvienam institūcijas pārstāvim, kuram tie darbam ir nepieciešami ar vienotiem sistēmām atpazīstamiem to klasifikācijas parametriem. Pēc A. Batalauska teiktā, “Iekšlietu ministrijā bija uzsākta digitalizācija, bet tajā fāzē netika ietverta izmeklēšanas iestāžu digitalizācija. Tika konstatēts, ka izmeklēšanas struktūras tajā mirklī nebija gatavas projekta apguvei. Turklāt finanšu instrumenta plānošanas ietvaros abas ministrijas - Tieslietu un Iekšlietu - reizē vienā plānošanas periodā nevarēja ielēkt. Šobrīd mēs Tieslietu ministrija esam visdigitālākā ministrija. Tika panākta vienošanās, ka uzsāksim prokuratūras, Probācijas dienesta, Tiesu administrācijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes digitalizāciju. Bija paredzēts, ka Iekšlietu ministrija tiks iekļauta otrajā plānošanas posmā un, saņemot attiecīgo finansējumu, panāks mūs. Pirmais posms mums ir noslēdzies. Tagad to turpina īstenot Iekšlietu ministrija un panāks mūs 2023. gada beigās. Tā nav nepareiza plānošana (kā to norāda Valsts kontrole), bet vienīgais veids, kā vienoties starp institūcijām, lai nodrošinātu finansējumu šai digitalizācijas reformai un panāktu to, ka vispār kaut kas tāds tiek paveikts.”
Viņš arī uzsvēra, ka pirmā posma realizācijā radās nepieciešamība juridiski definēt, kas tā e-lieta tāda ir. Tādēļ 2021. gada 25. novembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja e-lietas koplietošanas risinājumu platformas likumprojektu. Tas izstrādāts, lai noregulētu e-lietas platformas darbību, radītu tiesisku pamatu iestādēm, izmantojot e-lietas platformu, apstrādāt personas datus, kā arī citām procesos iesaistītajām personām piekļūt lietas materiāliem, izmantojot e-lietas portālu.
Runājot par tiesnešu paustajām bažām par darbinieku sagatavotību darbam e-vidē, J. Liopa norādīja, ka satraukums par to, kā veiksies darbs jaunajā digitālajā pasaulē, ir pamatots, taču Tiesu administrācija ieguldot milzu spēkus tiesu sistēmas darbinieku un tiesnešu apmācībai: “Kopumā Latvijā ir vairāk nekā 2000 tiesu darbinieku un tiesnešu. Katra lietotāja vajadzības pirmajā projekta posmā nav un nevarēja būt aptvertas. Pirmajā posmā galvenā uzmanība tika pievērsta tam, lai iepriekšminētās atsevišķās informācijas sistēmas kļūtu savstarpēji savietojamas, lai tās nodrošinātu elektronisko dokumentu radīšanu un to plūsmu; lai vienas sistēmas radītos dokumentus atpazītu cita sistēma. Tāpēc tas saucās pirmais posms, un tā nav absolūtā digitālā vide, kad mēs tiesas zālē sēžam pie skārienjutīgiem ekrāniem un šķirstām lietu, dzīvojoties absolūtā digitālā vidē. Citi saka, ka tas, kas šobrīd ir radīts, ir tikai elektroniskās lietvedības nodrošināšana. Bet tas jau ir tas fundaments, lai attīstītos tālāk. Svarīgi ir mainīt domāšanu un sākt ievietot sistēmā dokumentus elektroniski, nevis tos radīt uz papīra un pēc tam skenēt. Svarīgi, lai tie jau no sākuma tiek radīti elektroniski. Tad arī ar šādiem dokumentiem ir vieglāk strādāt. Tiesneši saka, ka nav nodrošinātas visas tiesas zāles ar digitālo aprīkojumu un apmācīts personāls. Bet šis ārējais finansējums nodrošināja sistēmas, programmatūras izstrādi. Tiesas zāles ar digitālām sistēmām aprīkotas 43% apmērā. Tas ir viens no jautājumiem, kas ir bijis ārpus digitalizācijas projekta finansējuma. Mēs ar projekta īstenotājiem visu laiku esam pat protokolos norādījuši, ka šiem mērķiem nepieciešams papildu finansējums un šāda finansējuma piešķiršana ir politisks lēmums.”
Uz “Neatkarīgās” norādi, ka ar grūtībām saskaras ne tikai tiesneši, bet arī vienkāršie e-lietas portāla lietotāji, jo reizēm nav iespējams izsekot tiesvedības gaitai un tiesas kalendāram, kas bija iespējams iepriekš portālā “tiesas.lv”, J. Liopa skaidroja: “Tas ir jautājums par informācijas kopu migrāciju. Digitālās informācijas migrācija nenozīmē tikai, piemēram, lietu skenēšanu un to ievadīšanu noteiktā serverī, bet arī tās atbilstības noteikšanu visiem reģistriem. Tas ir process, kas aizņem laiku, un mēs to esam iedarbinājuši. Svarīgais apsvērums procesā ir datu drošība, un mēs šim faktoram pievēršam īpašu uzmanību. Turklāt jāsaprot, ka ne visi krimināllietu materiāli tiek radīti prokuratūrā. Tie nāk arī no Valsts policijas, kurai digitalizācijas pakāpe vēl jāceļ. Tā nav vienkārša dokumentu pārsūtīšana starp e-pastiem, bet gan sistēma ar jauno tehnoloģiju, kas ļauj, nenoslogojot resursus, piemēram, piekļūt nepieciešamam dokumentam Ieslodzījuma vietu pārvaldē vai Probācijas dienestā, arī prokuratūrā.
Vissarežģītākais būs pilnīga ieslodzītā lietas digitalizācija, bet nākotnē, atrodoties ieslodzījumā un tur speciāli aprīkotās telpās sēžot pie datora, ieslodzītais varēs iepazīties ar savas lietas materiāliem un to pārsūdzēt nākamajām instancēm. Nosacīti trešais posms, pārrobežu sadarbība elektroniskā formā, būs noslēdzošais. Līdz 2022. gada vasarai jāuzsāk darbs e-pierādījumu platformai. Tā ir Eiropas Komisijas izstrādāta platforma saziņai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm par kriminālprocesiem. Pateicoties šai platformai, Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas varēs apmainīties ar izmeklēšanas materiāliem un tiesiskās palīdzības lūgumiem elektroniskā vidē.”
Uz jautājumu par pašreizējo digitalizācijas izmaksu apjomu A. Batalauskis atbildēja: “Četros minētos projektos, kurus realizē dažādi izpildītāji, tiek tērēti aptuveni pieci miljoni eiro. Būtiski, ka tā nav tikai informācijas sistēmu izstrāde. Aplami būtu teikt, ka pieci miljoni ieguldīti tikai TIS, un sākt tagad pētīt, kas no tā ir sanācis. TIS ir tikai daļa no koplietošanas platformas. Ir veikta arī citu savietojamo informācijas sistēmu pilnveide prokuratūrai, Ieslodzījuma vietu pārvaldei, Probācijas dienestam. Papildus minētajam tapušas arī e-lietas koplietošanas risinājumu platformas, t.sk. viens no tās risinājumiem - portāls “e-lieta”.”
