Vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību pēdējā gada laikā ir samazinājušies ienākumi. Iedzīvotāji kā iemeslus ienākumu kritumam min samazinātu atalgojumu, saīsinātu darba laiku, darba zaudēšanu vai uzņēmuma bankrotēšanu.
Runājot par prognozēm, kādi būs ģimeņu ienākumi turpmāk, lielākā daļa cilvēku prognozē, ka ienākumi nemainīsies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par dzīves apstākļiem. No vienas puses, tā ir laba ziņa, jo naudas nebūs mazāk, bet, no otras puses - cilvēki necer uz labāku dzīvi.
Lai arī piektajai daļai jeb 21,7 procentiem Latvijas mājsaimniecību pēdējā gada laikā ir samazinājušies ienākumi, lielākajai daļai - gandrīz 60 procentiem - ienākumi nav mainījušies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2021. gada iedzīvotāju aptaujas par ienākumiem un dzīves apstākļiem dati. 18,5 procentiem ģimeņu ienākumi ir palielinājušies. Izteiktākas pārmaiņas ienākumos - gan pozitīvās, gan negatīvās - konstatētas pilsētās. Uz ienākumu samazinājumu norādīja 23,2 procenti pilsētu mājsaimniecību. Salīdzinoši vairāk uz ienākumu samazinājumu norādīja tieši Rīgas mājsaimniecības - 28 procenti.
Runājot par ienākumiem nākamajos 12 mēnešos, vairākums (76,6 procenti) mājsaimniecību prognozē, ka viņu kopējie ienākumi nemainīsies, bet 16,7 procenti uzskata, ka ienākumi pieaugs, un tikai 6,8 procenti gaida ienākumu samazināšanos. Starp pilsētās un laukos dzīvojošo mājsaimniecību prognozēm ir nelielas atšķirības.
Vairāk nekā puse (56,1 procents) mājsaimniecību, kas norādīja uz ienākumu samazinājumu pēdējo 12 mēnešu laikā, kā galveno iemeslu min saīsinātu darbalaiku, samazinātu atalgojumu (paliekot tajā pašā darbavietā), arī pašnodarbinātības samazinājumu ne pēc savas gribas. Savukārt vairāk nekā ceturtdaļa (29 procenti) kā mājsaimniecību ienākumu samazinājuma iemeslu min darba zaudēšanu, bezdarbu, sava uzņēmuma bankrotēšanu.
Mājsaimniecību ienākumu palielināšanos vairāk nekā pusē gadījumu (55,3 procenti), pēc aptaujāto domām, izraisīja sociālo pabalstu kāpums, kas var būt skaidrojams ar valsts atbalsta pasākumiem bērniem un senioriem Covid-19 pandēmijas laikā. Kā otro un trešo izplatītāko ienākumu palielināšanās iemeslu mājsaimniecības min algas indeksāciju un pagarinātu darba laiku, un līdz ar to lielāku atalgojumu.
Lai arī tā ir neliela daļa iedzīvotāju, tomēr vairāk nekā pieci procenti mājsaimniecību pagājušajā gadā bija pakļauti dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai. Labā ziņa ir tāda, ka šo iedzīvotāju īpatsvars ir nedaudz samazinājies. Centrālās statistikas pārvaldes speciālists Viktors Veretjanovs skaidro, ka tie ir iedzīvotāji, kuri nevarēja atļauties vismaz septiņas no 13 pamatnepieciešamībām, piemēram, segt komunālos maksājumus, finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu, segt pēkšņus neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem, ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu vai savas novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām, nevis lietotām.
Visvairāk materiālai un sociālai nenodrošinātībai bija pakļauti iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem. Starp iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars 2021. gadā sasniedza 16,2 procentus. Dati liecina, ka vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām pērn nevarēja atļauties nodrošināt 60 procenti iedzīvotāju. Segt pēkšņus neparedzētus izdevumus nevarēja atļauties 42,5 procenti iedzīvotāj. Neparedzēti izdevumi tiek rēķināti katru gadu atbilstoši nabadzības riska slieksnim - 2021. un 2020. gadā neparedzēto izdevumu summa bija 365 eiro. Katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām nevarēja atļauties 34 procenti, bet savā mājoklī nolietotās mēbeles nomainīt pret jaunām - 21,8 procenti mājsaimniecību.
