Aivars Lembergs: Krievija karu jau ir zaudējusi, jo tas nav taisnīgs

Aivars Lembergs uzskata, ka karu Ukrainā var izbeigt četrpusējas sarunas, kurās piedalās ne tikai karojošās puses, bet arī NATO un Eiropas Savienība © F64

Aivars Lembergs bija viens no tiem, kurš jau pirmajās dienās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pauda viedokli, ka karš nekavējoties jāaptur; karojošajām pusēm jāsēžas pie sarunu galda. Par šāda viedokļa paušanu viņš izpelnījās bargu kritiku no oponentiem politikā.

Vārdā nenosauktas personas pat aicināja viņu izslēgt no biedrības “4. maija deklarācijas klubs”. Oponenti pārcentās, jo izrādījās, ka viņš nekad nav bijis šīs biedrības biedrs - balsošana par Latvijas neatkarību 1990. gada 4. maijā nenozīmē automātisku iestāšanos nevalstiskā organizācijā, kuras nosaukumā ietverts šis vēsturiskais notikums. Kā zināms, A. Lembergs bija viens no tiem, kurš minētajā datumā balsoja par Latvijas neatkarību.

Krievijai karš zaudēts

“Neatkarīgās” jautāts, vai kritikas iespaidā nav mainījis savu viedokli par karu Ukrainā un tagad pieslējies tiem, kuri uzskata, ka karš jāturpina līdz Krievijas sagrāvei, A. Lembergs teica: “Krievijas invāzija Ukrainā man joprojām ir pārsteigums. Pārsteigums, ka kaut kas tāds tik lielā mērogā var notikt mūsu valsts tuvumā. Nekas sliktāks par karu nevar būt. Esmu kategoriski pret šādu invāziju. Krievija šo karu jau ir zaudējusi, sperot pirmo soli Ukrainas zemē. Krievija šo karu nevar uzvarēt. Nav jau runa par tehnisku uzvaru, ko varbūt arī var sasniegt. Pēc būtības Krievijai šis karš ir zaudēts, jo tas ir netaisnīgs karš.”

Sarunām jāturpinās augstākā līmenī

“Ukraiņu tauta godīgās vēlēšanās pati izvēlējās savu prezidentu. Mēģināt mainīt kaimiņvalsts politiku ar ieročiem rokās - tas ir nepieņemami. Tādēļ mana pozīcija joprojām ir, ka pats galvenais ir pārtraukt karu un sēsties pie sarunu galda. Pilnībā atbalstu prezidenta Volodimira Zelenska pirms aptuveni divām nedēļām pausto iniciatīvu par sarunām. Es biju pirmais no Latvijas politiķiem, kurš šādu iniciatīvu atbalstīja. Pēc tam šādu iniciatīvu pauda Francijas prezidents, tad arī Vācijas kanclers, Turcijas prezidents, Izraēlas premjers un pirms pāris dienām arī ASV prezidents. Nesaprotu tos bļāvējus Latvijā, kuri berzē rokas, cerot, ka Krievija karu zaudēs, bet Ukraina karu vinnēs. Karš jāpārtrauc nekavējoties. Kara vietā - sarunas. Ar to mana pieeja radikāli atšķiras arī no mūsu sadarbības partneriem, kuri uzskata, ka Putinu vajag sakaut. Pareizākais ceļš ir pārtraukt karu. Par šādu viedokli pret mani tika vērsts milzīgs uzbrukums. Lai kā mani te daudzi nosodītu, vienalga esmu par to, lai karš tiktu pārtraukts un turpinātos sarunas, īpaši visaugstākajā līmenī. Kā zināms, tās šobrīd arī notiek, taču pagaidām vien piekto personu līmenī. Loģiski, līdz augstākam līmenim vēl daudz jāstrādā. Mēs, Latvija, tur nevaram aizstāt nedz Zelenski, nedz Putinu, nedz NATO, nedz Eiropas Savienību. Uzskatu, ka sarunām jābūt četrpusējām - Zelenskis, Putins, NATO un Eiropas Savienība,” teica A. Lembergs.

Tikmēr Latvija ir apdraudēta

“Ja karš tiks turpināts ar cerībām uz Krievijas sakāvi, kāds ir uzstādījums arī no Latvijas politiskās vadības, tad notikumu attīstība var izvērsties ļoti bēdīga. Mani uztrauc, ka kara nākamajā posmā var tikt ierauta arī Latvija. No šī viedokļa būtu ļoti svarīgi paskatīties, vai Latvija precīzi pilda visas noslēgtās vienošanās saistībā ar līgumiem par Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas. No Latvijas valdības izdzirdēju viedokli, ka šos līgumus var nepildīt. Ja ir tāda pozīcija, ka var šos līgumus nepildīt, tas nozīmē dot iemeslu līgumus pārkāpt arī otrai pusei. Tam var būt ārkārtīgi smagas sekas. Līgumi ir jāpilda. Es, piemēram, nesaprotu, kā Putins domā panākt sava ultimāta par NATO atspiešanu 1997. gada robežās izpildi. Neredzu, kā to var izdarīt. Šo jautājumu karš Ukrainā, vismaz pagaidām, nerisina. Kamēr šis jautājums no Krievijas puses nav noņemts no darba kārtības, ko var izdarīt gan skaļi, gan klusi, tikmēr Latvija ir ļoti apdraudēta. Šis ultimāts Latviju skar vistiešākajā veidā. Diemžēl mēs šajā procesā maz ko varam ietekmēt. Loģiski, mēs esam NATO un tur paliekam, jo šajos apstākļos mums nav nekādu citu alternatīvu. Bet mums arī neder jebkāds risinājums no spēka pozīcijām. Uzsaukums “Urrā, uzvarēsim Krieviju” man izklausās neperspektīvs,” teica A. Lembergs.

Nedrīkst aizmirst atomieroču pogas

Vaicāts, vai viņa politiskā oponenta Jura Juraša iekļaušanās Ukrainas zemessardzē var tuvināt kara beigas, A. Lembergs, teica: ”Viņam ir oža uz naudu. Kāds viņš karotājs? Viņu interesē bizness un kā naudu pelnīt.”

Vaicāts, vai karš Ukrainā būtiski ietekmēs gaidāmo Saeimas vēlēšanu rezultātus, A. Lembergs teica: “Nē, nedomāju. Bet mēs jau nezinām, kas līdz oktobrim var notikt. Lieta tāda, ka Krievijai ir dažāda kalibra atomieroču pogas.”

Izpēte

Tieslietu ministrija atteikusi “Neatkarīgo” iepazīstināt ar vairāk nekā pirms 20 gadiem – 2004. gadā pavasarī – veikto “Lattelekom” mierizlīguma izvērtējumu, kas bija noslepenots vispirms uz 10 gadiem un pēc tam vēl uz pieciem gadiem. Turklāt TM norāda, ka atteikumu tiesā pārsūdzēt nevar.

Svarīgākais