Vides konsultatīvā padome, kas apvieno Latvijas nozīmīgākās nevaldības sektora vides organizācijas, nākusi klajā ar trauksmes vēstījumu sabiedrībai. Saprātīgu kompromisu ar vides ministriju nav izdevies panākt. Valdošās koalīcijas iecere atcelt jebkādus ierobežojumus vēja enerģētikai Latvijas dabai nodarīs būtiskus zaudējumus.
Problēmas būtība ir šāda. Pēc atkārtota iebrukuma Ukrainā Krievijas Federācija šantažē Ukrainas atbalstītājus un Latviju to vidū ar savām gāzes piegādēm. Cenas uzlidojušas kosmosā, Kremlis pieprasa norēķināšanos rubļos. Un pastāv arī iespēja, ka gāzes vārsts kādu dienu vienkārši tiks aizgriezts ciet. Piemēram, šodien. Tāpēc Eiropas Savienība apsver citus enerģijas ieguves avotus - gāzi no citām valstīm, kodolenerģiju, koksni, sauli, vēju. Un Latvijas valdība koncentrējas tieši uz vēja enerģiju kā alternatīvu Krievijas gāzei. Vienlaikus tāds ilgtermiņa risinājums kā mazo modulāro kodolreaktoru tehnoloģija tiek atstāts bez virzības. Vēja nozares lobijs šobrīd strādā ļoti aktīvi, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kurai šajā diskusijā teorētiski vajadzētu pārstāvēt vides un iedzīvotāju intereses, nostājas biznesa pusē. Principā identiski kā stāstā par azartspēlēm. VARAM koalīcijai piedāvā vēja enerģētikas nozari pilnībā atbrīvot no vides aizsardzības apgrūtinājumiem, pienākumiem, un koalīcija šādu plānu informatīvā ziņojuma veidā ir atbalstījusi. Kā “Neatkarīgā” jau vēstīja, “Koalīcija vēja biznesam ņem nost visus ierobežojumus”. Nepieciešamība mazināt enerģētisko atkarību ir universāls arguments, lai anulētu vietējo kopienu iebildes, atteiktos no ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras, kā arī izņemtu traucējošās normas Aizsargjoslu likumā. Principā viena bīstama nozare, kurai piemīt ārkārtīgi liela ietekme uz vidi, tiks izņemta laukā no vides regulējuma. Vēja turbīnas varēs izvietot pilnīgi jebkur, tajā skaitā atmežojot plašas teritorijas - koku vietā ielejot tūkstošiem tonnu betona.
Vēl tikko Latvija bija viena no zaļākajām valstīm Eiropas Savienībā tieši savas stingrās vides politikas dēļ. Meži tika apsaimniekoti ar vislielāko rūpību, katrs biotops tiek uzskaitīts, katram ērgļu pārim un katrai sīpoliņu gundegu atradnei tiek piešķirts savs mikroliegums. Bet tagad šī gadu gaitā izkoptā pietāte pret dabu tiks nošķūrēta ar buldozeru. Vides organizācijām šāda pieeja nav pieņemama, jo var taču citādi - var būvēt vēja turbīnas vietās, kas nav tās izcilākās un vērtīgākās no dabas viedokļa. Var vienkāršot vides prasības industriālajai būvniecībai, taču ne pilnībā atteikties no tām. Pārejai no gāzes uz vēju jānotiek videi un cilvēkiem draudzīgi. “Vides konsultatīvā padome uzskata - nav pieļaujams, ka Latvijas atkarības no Krievijas energoresursiem problēmas risināšanas steidzamība tiek izmantota par iemeslu ignorēt Latvijas uzņemtās starptautiskās un nacionālās saistības pret dabu un vidi.” Konsultatīvā institūcija ir mēģinājusi rast saprātīgu kompromisu sarunās ar VARAM, tomēr informatīvais ziņojums “VES parku virs 50 MW īstenošanas procedūru optimizēšana” uz valdību aizceļoja faktiski bez izmaiņām. Lai gan padome nāca klajā ar ļoti saprātīgu priekšlikumu, kas videi nodarītu mazāku kaitējumu - likt mierā mežus un izvietot turbīnas intensīvās lauksaimniecības zemēs. Respektīvi, nevis neļaut būvēt jaunas vēja fermas, bet izvietot tās pēc iespējas videi draudzīgi. Arī ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, kas ir obligāta saskaņā ar ES direktīvu, nevis pilnībā jāatceļ, bet jāvienkāršo. Šādi varētu arī izvairīties no Eiropas Komisijas rosinātas pārkāpuma procedūras.
Ikviens, kurš šobrīd atļaujas iebilst vēja enerģētikas lobijam, riskē tikt pasludināts par Kremļa līdzskrējēju. Ilgu laiku vides organizācijas par vēja nozares izlobētajiem plāniem klusēja, tomēr VARAM virzītā vides kaitējuma mērogs ir pārāk liels. Lai veicinātu Latvijas energoneatkarību, valstī ir paredzēts uzbūvēt aptuveni 200 vēja elektrostaciju ar 1000 MW kopējo jaudu. Tas jādara gudri, nevis kā pagadās, un plānošanā jāiesaista vides eksperti. Viņi labāk par politiķiem un ierēdņiem zinās, kur un kā vēja stabi jābūvē, lai kaitējums būtu pēc iespējas mazāks.
Lūk, citāts no Vides konsultatīvās padomes paziņojuma:
“Ņemot vērā potenciālos vides riskus, Vides konsultatīvā padome vērsusies pie VARAM un Ekonomikas ministrijas, akcentējot nepieciešamību pēc konstruktīvas un pārdomātas starpnozaru ekspertu diskusijas par VES parku ar jaudu virs 50 MW būvniecību steidzamības kārtā. Vides ekspertus izbrīna, ka vairums VES plānots būvēt mežos! Lauksaimniecības zemēs tos varētu uzbūvēt ātrāk un lētāk, turklāt zemi pēc būvdarbiem var turpināt izmantot lauksaimniecībai. Vides risku šajā gadījumā būtu ievērojami mazāk un tos varētu novērtēt īsākā laika periodā.” Pēc zināma laika, kad tiks rasti par vēja fermām ilgtspējīgāki un draudzīgāki risinājumi enerģijas ieguvei, vēja stabus lauksaimniecības zemēs būs vieglāk demontēt.
Iecerētā atteikšanās no IVN procedūras piemērošanas vēja parkiem nonāks pretrunā ES prasībām:
“Vides konsultatīvā padome, izvērtējot VARAM informatīvo ziņojumu par VES parku virs 50 MW īstenošanas procedūru optimizāciju, izsaka bažas par ierosināto IVN procesa aizstāšanu ar tehnisko noteikumu izsniegšanu 30 dienu laikā. Ziņojumā nav pateikts, kā, tik būtiski saīsinot laiku, tiks nodrošināta izvērtējuma kvalitāte un citi atlases kritēriji, lai novērstu būtiski negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēkiem, kā arī putniem un sikspārņiem. Tāpat Ziņojumam būtu pievienojams konkrēts plāns un laika grafiks, kā tiks izbeigta Krievijas gāzes izmantošana enerģijas ražošanai un samazināta fosilā kurināmā izmantošana kopumā. VKP eksperti uzskata, ka ātrāk un vienkāršāk VES parku ietekmes uz vidi izvērtēšana varētu notikt intensīvas lauksaimniecības zemēs, kas neatrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, putnu un sikspārņu migrācijas ceļos, apdzīvotu vietu tuvumā, kultūras pieminekļu redzamības zonās u.tml., un ar konkrētiem atlases kritērijiem būtu iespējams ievērot IVN Direktīvas, kā arī Putnu un Biotopu direktīvu prasības.”
“Neatkarīgā” aprunājās ar konsultatīvās padomes priekšsēdētāju Juri Jātnieku. Ja padome nāk klajā ar šādu publisku paziņojumu, tas liecina par zināmu izmisumu. Vai vispār pastāv kādas iespējas ietekmēt valdības turpmākos lēmumus? Vismaz teorētiski - jā:
“Mūsu galvenais vēstījums - lieciet vēju laukos, bet mežos mežu audzējiet.”
VARAM informatīvais ziņojums ir pieņemts, taču, lai tajā plānoto vēja enerģētikas visatļautību ieviestu dabā, būs jāgroza virkne normatīvo aktu. Tātad diskusija turpināsies, un svarīgi, lai tajā iesaistās plašāka sabiedrība.
“Neatkarīgā” lūdza arī Vides ministrijas skaidrojumu gaidāmajām izmaiņām vides regulējumā attiecībā uz vēja enerģētikas nozari. Te plašāks citāts no atbildes:
“Nepieciešamību pēc ražošanas jaudu palielinājuma un steidzamas rīcības būtiski ir ietekmējusi arī Krievijas Federācijas īstenotā karadarbība Ukrainā, kas prasa neatliekamus risinājumus Latvijā, lai stiprinātu mūsu valsts enerģētisko neatkarību.
(..) Vērtējot līdz šim Latvijā paveikto enerģijas ražošanā atjaunojamo energoresursu jomā, secināms, ka vēja un saules potenciāls Latvijā izmantots minimāli. Viens no iemesliem, kādēļ Latvijā ir šāda situācija, ir grūtības, ar kurām saskaras uzņēmēji, kas vēlas attīstīt vēja elektrostacijas (VES) vairākās pašvaldībās. Šī brīža progress Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam mērķu atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanas jomā ir nepietiekami dinamisks. Sagatavotais priekšlikums neparedz VES ieceres iesniedzēju atbrīvot no pienākuma ievērot vides aizsardzības prasības paredzētajai darbībai tās norises vietā. Paredzēts, ka Valsts vides dienests veiks izvērtējamu un izstrādās tehniskos noteikumus, kas jāņem vērā tālākā projekta izstrādē, lai novērtētu riskus un radītu nosacījumus gan projekta realizācijai, gan dabas aizsardzībai, kā arī informētu sabiedrību un uzklausītu tās viedokli. Tāpat tiktu noteikti kompensējošie pasākumi negatīvo ietekmju līdzsvarošanai, to izmaksas segtu paredzētās darbības veicējs. Kā arī vēja parku būvniecībai saglabāsies Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju normatīvajā regulējamā jau noteiktie ierobežojumi, kā arī citas normatīvajos aktos noteiktās prasības (aizsargjoslas ap vēja elektrostacijām).”
No vides ministrijas pozīcijas izriet atziņa, ka, būtiski samazinot vēja fermām izvirzāmās prasības, vide un sabiedrības intereses tāpat tiks ļoti labi aizsargātas. Vides organizācijas un dabas eksperti ir pretējās domās.
