Latvijā pērn reģistrēti 32 800 noziedzīgu nodarījumu, to vidū 60 slepkavību, 88 izvarošanas, 257 laupīšanas, 1 persona novesta līdz pašnāvībai un citi noziegumi, liecina Centrālās statistikas pārvades (CSP) apkopotā informācija.
Trīs gadu laikā, no 2019. gada līdz 2021. gadam, noziedzīgo nodarījumu skaits ir samazinājies, to skaitā slepkavības, zādzības, laupīšanas. Savukārt reģistrēto izvarošanas gadījumu skaits ir pieaudzis. 2019. gadā reģistrētas 75 slepkavības un to mēģinājumi, 2021. gadā - 60. Savukārt reģistrēto izvarošanu (un to mēģinājumu) skaits pieaudzis no 85 (2019. gadā) līdz 88 (2021. gadā). 2020. gadā reģistrēts vairāk nekā 100 šādu gadījumu.
Pagājušajā gadā par dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem apsūdzētas 8811 personas, to vidū lielākoties vīrieši (7800). Pērn par noziegumu izdarīšanu apsūdzētas arī personas, kas ir jaunākas par 18 gadiem, un sievietes.
Pērn kopumā apsūdzētas 376 personas, kas tobrīd bija jaunākas par 18 gadiem, tajā skaitā 10 personas apsūdzētas par smagiem miesas bojājumiem, 4 personas par izvarošanu (vai tās mēģinājumu), 31 persona par laupīšanu.
Starp apsūdzētajām personām 2021. gadā bija arī 1011 daiļā dzimuma pārstāves. Sešas no viņām apsūdzētas par slepkavību, 12 - par smagu miesas bojājumu izdarīšanu, 9 - par laupīšanu, 207 - par zādzību, viena - par izvarošanu. 34 no šīm personām pērn bija jaunākas par 18 gadiem.
Alsungas novadā 2020. gadā nebija reģistrēts neviens smags vai sevišķi smags noziegums. Visa gada laikā šajā vietā tika reģistrēti vien pieci noziedzīgi nodarījumi. (Dati par 2021. gadu pagaidām nav pieejami.)
Maz smagu un sevišķi smagu noziegumu, rēķinot pēc iedzīvotāju skaita, 2020. gadā bijis arī Jaunpils, Skrīveru, Mālpils, Cesvaines, Ciblas, Rugāju, Nīcas, Vecpiebalgas, Aizputes novadā. Savukārt visvairāk smagu noziegumu, rēķinot pret iedzīvotāju skaita, reģistrēts Mārupes, Ķeguma, Olaines, Aizkraukles, Daugavpils, Krāslavas, Ogres, Babītes novadā, Rīgas reģionā un Rīgā.
2022. gada 11. martā ap plkst. 14.43 Rīgā, Pļavniekos, Andreja Saharova ielas un Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielas krustojumā, pie grilbāra “Ugolok”, tika nošauts vīrietis, kurš tobrīd atradās automašīnā. Portāls “Kompromat.lv” vēstīja, ka nogalinātais ir kādreizējās kriminālās autoritātes Haritonova grupējuma lietā savulaik notiesātais Genādijs Vaļagins.
Saņemot informāciju par notikušo, nekavējoties visā Latvijas teritorijā tika izsludināts plāns “Slazdi” un piesaistīti plaši policijas spēki, tostarp no Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes un Rīgas reģiona pārvaldes, kā arī pašvaldību policijas, lai vainīgās personas aizturētu. Rīgas rajonā, Dreiliņos, tajā pašā dienā tika atrasta jau aizdedzināta automašīna “Chrysler Voyager”, kura, iespējams saistīta ar noziegumu.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks nedēļu pēc notikušās slepkavības LTV raidījumam “Rīta panorāma” atzina, ka slepkavība, iespējams, saistīta ar sava veida rēķinu kārtošanu. Saistībā ar notikušo ir apcietinātas vairākas personas.
Gandrīz tieši pirms gada - 2021. gada 14. aprīlī - Purvciemā gaišā dienas laikā tika noslepkavots futbola aģents Romāns Bezzubovs. Izbraucot uz Gunāra Astras ielas, R. Bezzubova vadītajai automašīnai tika aizšķērsots ceļš un futbola aģenta virzienā no automātiskā ieroča tika raidīti vairāki šāvieni. Nākamajā naktī Mežaparkā tika atrasta sadedzināta uzbrukumā izmantotā automašīna BMW X5.
Šā gada martā prokuratūra pieņēma lēmumu par šīs slepkavības izdarīšanu saukt pie kriminālatbildības sešas personas. Tā kā notiek pirmstiesas kriminālprocess, prokuratūra nesniedz plašākus komentārus. Zināms vien, ka četrām personām ir izdalīts atsevišķs kriminālprocess par noziedzīga nodarījuma pēdu slēpšanu un neziņošanu par noziegumu. Savukārt februārī Krievijas Iekšlietu ministrijas darbinieki pēc Valsts policijas pieprasījuma Maskavā aizdomās par futbola aģenta R. Bezzubova slepkavību aizturēja starptautiskajā meklēšanā izsludinātos Ivanu Agapitovu un Denisu Koņaškinu. Personas nolemts saukt pie atbildības par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa. Par šādu noziegumu var piemērot soda mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu no 15 līdz 20 gadiem. Joprojām nav darīti zināmi slepkavības motīvi.
2020. gadā, naktī no 19. uz 20. septembri, savā dzīvesvietā, privātmājā Langstiņos, zvērīgi tika noslepkavots advokāts Pāvels Rebenoks. Trīs maskās tērpti noziedznieki advokāta Rebenoka mājā iebruka, uzlaužot durvis no pagalma puses, visticamāk šādā veidā pārsteidzot P. Rebenoku un I. Balandinu. Īpašumā nebija videonovērošanas kameru, savukārt signalizācija nedarbojās jau divas nedēļas. Noziedznieki savus upurus situši ar rokām, kājām un turpat atrastiem dēļiem, bet no notikuma vietas aiznesuši līdzi dārgus rokaspulksteņus un juvelierizstrādājumus. P. Rebenoks no gūtajām traumām un ievainojumiem gāja bojā. Policija notikuma vietā ieradusies pēc tam, kad noziegumā cietušais Ingus Balandins vērsies pēc palīdzības pie kaimiņiem, jo viņam pašam telefons ticis atņemts. Līdz šim vismaz publiski nav zināms, ka kāda persona būtu apsūdzēta par P. Rebenoka slepkavību. Apritot vienam gadam kopš advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības, pērn septembrī policija skaidroja, ka turpina izmeklēt divas nozieguma versijas - joprojām tiek pieļauts gan tas, ka slepkavība varētu būt pastrādāta saistībā ar laupīšanu (nolaupīto mantu kopējā vērtība ir aptuveni 150 000 eiro), gan arī tas, ka brutālais noziegums saistīts ar P. Rebenoka profesionālo darbību.
2018. gada 30. maija rītā pie Rīgas Meža kapiem tika nošauts maksātnespējas administrators un advokāts Mārtiņš Bunkus. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna, kura visticamāk bija saistīta ar slepkavību. Pagājušajā gadā Ukrainā saistībā ar kādu citu noziegumu apcietināts viens no iespējamajiem maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības izpildītājiem, vēstīja LTV7. Aizdomās turētais Ukrainā ticis aizturēts par citu noziegumu, kas nav saistīts ar Latviju, taču izmeklēšanas laikā viņš esot sācis liecināt arī saistībā ar P. Bunkus slepkavību. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks pērn rudenī LTV paziņoja, ka policijai esot skaidrs P. Bunkus slepkavības motīvs un tas ir saistīts ar Bunkus profesionālo darbību. Atsevišķām personām ir piemēroti procesuāli statusi.
2010. gada 24. maijs bija pēdējā diena, kad tika redzēts advokāts Ainārs Platacis. Viņš vakarā ap pulksten 19 pēc darba izgāja no sava biroja Duntes ielā un vairs netika redzēts. Kaimiņa - Jūlija Krūmiņa - mājā esošās videonovērošanas kameras ieraksts liecināja, ka Platača automašīna liktenīgajā vakarā bija piebraukusi pie Platača mājas Baltezerā un pēc 10 minūtēm atkal aizbraukusi. 25. maijā Garkalnes novada Mucenieku apkaimē, aptuveni puskilometra attālumā no atpūtas kompleksa “Ezerkrasts”, tika atrasta Platača automašīna “Mercedes-Benz 500”, kurā bez aizdedzes atslēgas bija divas žaketes, portfelis un telefons, kuru advokāts ikdienā izmantoja. Sākumā tika izvirzīta versija, ka A. Platacis aizbēdzis un slēpjas, bet vēlāk saņemts apstiprinājums, ka ir notikusi slepkavība un motīvs varētu būt saistīts ar viņa profesionālo darbību. 2014. gadā advokāta pazušanas kriminālprocess tika kvalificēts pēc Krimināllikuma panta par slepkavību, pagājušā gada vidū vēstīja “Nekā personīga”.
Līdz tam brīdim šajā lietā nopratinātas vairāk nekā 150 personas un veiktas desmit kompleksās ekspertīzes. Izanalizējot pēdējās advokāta lietas, policija nonākusi pie vairākiem potenciāli aizdomās turētajiem. Pērn gada vidū šajā lietā gan apsūdzētā statuss nevienam vēl nebija uzrādīts, un nav arī dzirdēts, ka tas būtu noticis šogad. Policija raidījumam “Nekā personīga” uzsvēra, ka izpildītāji nav meklējami tikai Latvijā.
Platača lietā pēc trim gadiem iestāsies noilgums, kad kriminālprocess būtu vai nu jāizbeidz, vai jāsūta uz prokuratūru apsūdzību celšanai. Izmeklētāji plānoja lietu pārkvalificēt uz smagāko Krimināllikuma pantu - par slepkavību, ja tā izdarīta grupā un ar nolūku slēpt citu noziedzīgu nodarījumu vai atvieglot tā izdarīšanu. Tādā gadījumā lietu nekad neslēgtu.
