Brīdina par krīzi skolu ēdināšanā: drīz vairs nespēs pabarot visus skolēnus

PUSDIENAS. Skolu pusdienu izmaksas ir būtiski kāpušas, turklāt jau vairākus gadus neatrisināts jautājums ir par ēdienkartes uzlabošanu atbilstoši veselīgas ēdienreizes pamatnostādnēm, kas arī pusdienas varētu sadārdzināt © Ģirts Ozoliņš/F64

Inflācijas dēļ Latvijas skolu ēdinātāji vairs nespēj iekļauties skolu pusdienām atvēlētajā finansējumā uz vienu skolēnu, tāpēc pašvaldības aicina valdību palielināt valsts mērķdotāciju ēdināšanai skolās.

Atklātu vēstuli valdībai iesnieguši Rīgas un Pierīgas pašvaldību vadītāji, kuri pašreizējo situāciju nodēvējuši par krīzi. Valsts mērķdotācijas apmērs nav grozīts kopš 2014. gada 1. septembra, lai gan ēdināšanas izmaksas ir pieaugušas par 50 procentiem.

Pašvaldības: apdraudēta ēdināšana skolās

Kopš 2021. gada otrā pusgada ir noticis straujš pārtikas produktu cenu kāpums, un pārtikas produktu cenu kāpuma dinamika vēl straujāk turpinās arī 2022. gadā. Pašvaldību vadītāji norāda, ka situāciju ietekmējuši daudzi faktori - straujš energoresursu izmaksu pieaugums, ģeopolitikās situācijas Ukrainā un Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas.

Savukārt valsts mērķdotācijas apmērs nav grozīts kopš 2014. gada, lai gan ēdināšanas izmaksas šodien ir būtiski pieaugušas. Rīgas un Pierīgas pašvaldības atklātā vēstulē valdībai notiekošo sauc par krīzes situāciju izglītības iestāžu ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā un uzver:

ja nekavējoties netiks veikti atbilstoši pasākumi valsts mērķdotācijas apmēra palielināšanai, ir apdraudēta ēdināšanas pakalpojuma sniegšana pašvaldību izglītības iestādēs.

Vēstuli ar lūgumu no nākamā mācību gada līdz vienam eiro palielināt līdzfinansējumu skolas brīvpusdienām 1. līdz 4. klašu skolēniem valdībai jau iesniegusi Rīgas dome. Valsts maksā līdzfinansējumu par mazāko klašu skolēnu ēdināšanu, tātad daļu maksā pašvaldība, daļu - valsts, lai skolēni varētu pusdienot skolā bez maksas. Savukārt skolēniem no piektās līdz devītajai klasei Rīgas dome apmaksā pusdienas no pašvaldības līdzekļiem. Izskanējis arī brīdinājums, ka par pusdienām nāksies piemaksāt vecākiem, ja valdība neradīs risinājumu.

Pēc “Neatkarīgās” rīcībā esošās informācijas, vairākās Rīgas skolās palielināta cena skolas pusdienām, kuras var ieturēt skolotāji vai skolas darbinieki. Cenas kāpušas no 1,42 eiro līdz 1,72-1,80 eiro. To, protams, skolēni nemaksā, jo pusdienas joprojām ir bez maksas. Taču no tā var secināt, ka izmaksas ir palielinājušās vismaz par 20 procentiem.

Kurš maksā par cenu kāpumu?

“Pašlaik izmaksu sadārdzinājums ir pārlikts uz pašvaldību pleciem, bet pašvaldību iespējas segt šo izmaksu pieaugumu ir ierobežotas,” saka Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns. “Pašlaik Ukrainas bēgļu un energoresursu ietekmē pašvaldību iespējas ir praktiski izsmeltas, kaut arī ir tikai noslēdzies gada pirmais ceturksnis.”

“Rīgas un Pierīgas pašvaldības šo gadu uzsākušas ar “apcirptiem budžetiem”, ko izraisīja pašvaldību 2022. gada budžetu niecīgais pieaugums un valsts līdzdalības samazinājums pašvaldību finanšu izlīdzināšanā, tādēļ pašvaldībām nav rezervju no kā segt vienlaicīgu energoresursu sadārdzinājumu skolu apsildīšanai un sadārdzinājumu bērnu brīvpusdienu nodrošināšanai,” piekrīt arī Māris Sprindžuks, Ādažu novada domes priekšsēdētājs. Pašvaldību vadītāji aicina Ministru kabinetu steidzamības kārtā pārskatīt un palielināt ēdināšanas cenu par vienu izglītojamo jau no 2022./2023. mācību gada. Atklāto vēstuli parakstījuši Rīgas, Ādažu novada, Salaspils novada, Ķekavas novada, Mārupes novada, Saulkrastu novada, Siguldas novada, Olaines novada un Ropažu novada pašvaldību vadītāji.

Astoņus gadus nav pārskatīts līdzfinansējums

Gan Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija, gan ēdinātāji vairākkārt vērsuši uzmanību par steidzamu nepieciešamību pārskatīt valsts mērķdotācijas apmēru, kas nav grozīts no 2014. gada.

Arī Veselības ministrija kopš 2018. gada ir vairākkārt sniegusi valdībā informatīvo ziņojumu par kvalitatīva un uzturvielām bagāta ēdiena nodrošināšanu bērniem izglītības iestādēs, uzsverot, ka Izglītības un zinātnes ministrijai jāizvērtē finansējuma atbilstība aktuālajām ēdināšanas izmaksām. Šajā ziņojumā arī norādīts, ka pakāpeniski valsts mērķdotācija izglītojamo ēdināšanai ir jāpalielina, tomēr risinājuma turpmāka virzība nav notikusi. Pēc Rīgas un Pierīgas pašvaldību izveidotās organizācijas “Rīgas Metropole” rīcībā esošās informācijas, informatīvais ziņojums 2021. gada 27. jūnijā ir iesniegts Valsts kancelejā, tomēr joprojām Ministru kabineta sēdes darba kārtībā tas nav ticis iekļauts.

Lai nodrošinātu kvalitatīvas un uzturvielām bagātas brīvpusdienas vispārējās izglītības iestāžu un pirmsskolu izglītojamajiem, ir nepieciešams veikt grozījumus valdības noteikumos, paredzot, ka jau no 2022./2023. mācību gada valsts budžeta līdzekļu apmērs vienam izglītojamajam valsts un pašvaldību izglītības iestādēs ir palielināms atbilstoši esošajai situācijai. Pašvaldības arī uzskata, ka noteikumos jāiestrādā uz nākotni vērsts un inflācijas statistiku balstīts indeksācijas mehānisms.

UZZIŅAI

Skolas pusdienas

Visi Latvijas skolēni no 1. līdz 4. klasei saņem brīvpusdienas, kas ir valsts un pašvaldību finansētas

Katra pašvaldība pēc savas iniciatīvas var noteikt atbalstu pusdienu apmaksā skolēniem no 5. līdz 9. klasei

Atbalstu var noteikt visiem skolēniem, nevērtējot ģimenes materiālo situāciju, vai arī - tikai trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm

Piemēram, Rīgā un Jūrmalā brīvpusdienas ir pilnīgi visiem skolēniem līdz pat 9. klasei

Avots: “Neatkarīgā”

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.