Latvija nosaukta par grēkāzi, kāpēc Eiropā un arī daudzviet citur pasaulē trūkst cilvēku, kuri spējīgi uzturēt kārtībā ūdensvadus vai elektroapgādes tīklus.
Līdz labākiem laikiem par izglītību Latvijā spēkā bargs spriedums, kādu devusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (tās starptautiskā abreviatūra OECD). Tās ziņojumu par Latviju pārtulkojusi un savā mājaslapā eksponē Ekonomikas ministrija. Uz ministriju nekrīt aizdomas, ka tā pārpratusi transnacionālo organizāciju ierēdņu angļu valodu vai sagrozījusi tulkojumu, lai noniecinātu Latvijas izglītības sistēmu vairāk, nekā tas izdarīts oriģinālā. Tāpēc jāsamierinās, ka spriedums par Latviju Ekonomikas ministrijas pārskatā par OECD dokumentu izskatās šādi:
Kāpēc uz tik asiem formulējumiem pret savu biedru ielaidusies organizācija, ka pasludinājusi sevi par pasaules attīstītāko, tātad arī bagātāko valstu klubu? Un kā šajā klubā iespraukusies Latvija, ja OECD spriedums ir taisnīgs? Tādi formulējumi liecina, ka vismaz daļa no ierēdņiem OECD un viņus nolīgušo lielvalstu pārvaldes aparātā sākusi uztraukties paši par savu nākotni. Lai cik labi šie ierēdņi tiktu algoti, viņu nauda var zaudēt jēgu, ja sabiedrība nespēs uzturēt kārtībā vismaz jau esošos ūdensvadus vai elektroapgādes tīklus.
Pēdējos gadu desmitos reālā atšķirības zīme bagātajām valstīm bija to pilsoņu tiesības principā neuzņemties daudzus no tādiem darbiem, bez kuru izpildes cilvēkiem nāktos dzīvot tā, kā cilvēki dzīvojuši pat pirms gadu simtiem. Šo darbu izpildīšanai ir izveidotas ieceļotāju plūsmas. Tomēr nav tik vienkārši, ka jebkurš ieceļotājs spētu pārņemt jebkurus pienākumus, tiklīdz bagāto valstu pamatiedzīvotāji no tiem atsakās. Vismaz daļa no šādiem darbiem prasa kvalifikāciju profesionālās un pat augstākās izglītības līmenī. To izpildītājus varētu nosaukt par baltajiem vergiem: vergiem tāpēc, ka viņiem jādara tas, ko citi nedara, bet “baltajiem” tāpēc, ka no viņiem prasa labus darba rezultātus un sola augstāku atalgojumu.
Profesiju un amatu sadalījumam bagātajās valstīs indivīdu līmenī vairs nav sakara ar cilvēku ādas krāsu jeb rasi, bet par cilvēku masu OECD mēģina tikt skaidrībā, kādas sabiedrības spējīgas apmierināt bagāto valstu vajadzības. Ja to attīstītas pakāpes pārāk zemas, tad visticamāk, ka no turienes nenāks pārprodukcija ar cilvēkiem, kuri ar savu kvalifikāciju un sadzīves iemaņām atbildīs bagāto valstu vajadzības pēc sarežģītākajiem darbiem. Ja tās pārāk pietuvojušās bagātajām valstīm, tad to iedzīvotāji jau var atļauties atkratīties no neprestižajiem darbiem savās mājās. Ir gan vērojums, ka Latvijas un mums līdzīgu valstu iedzīvotāji svešumā uzņemas darbus, kādi pašu mājās vairs neatbilst statusam, kādu šie cilvēki iedomājas sev un saviem bērniem.
OECD bargo vērtējumu par Latviju iespējams izskaidrot kā prasību palielināt balto vergu producēšanu un piegādi bagātajām valstīm, kur reāli strādāt spējīgu cilvēku katastrofāli trūkst. Latvijas Universitātes prorektors dabas, tehnoloģiju un medicīnas zinātņu jomā Valdis Segliņš Neatkarīgajai apliecināja, ka īstenībā Latvijā - ja ne kura katrā Latvijas augstskolā, tad LU jau nu noteikti - diplomēts cilvēks esot kvalificētāks, saprātīgāks utt., salīdzinot ar vairākumu no tiem cilvēkiem, kas dabūjuši formāli tādus pašus diplomus vecajās ES dalībvalstīs. V. Segliņam ik dienas acu priekšā ir gan Latvijas jaunieši, kas mēģina turpināt studijas Latvijā pēc studijām Rietumeiropā, gan no Eiropas ieradušies viesstudenti. Viņi visi esot pamanāmi vājāk apmācīti, nekā tie, kas tādu pašu laiku studējuši LU. Tieši tas pats attiecoties arī uz Latvijas augstskolu pasniedzējiem, kuri spējot izkonkurēt vidējo Rietumeiropas pasniedzēju, tiklīdz izdomājot atmest Latvijai ar roku.
Taču V. Segliņš atzīst arī pretēju situāciju bagātajās valstīs. Tāda tur izveidota šauros, uz pētniecību bāzētos studiju segmentos ar finansējumu, kas pat 20 līdz 40 reizes augstāks par Latvijā iespējamo finansējumu pēc apmācību nosaukuma it kā tādu pašu specialitāšu studentiem. Vistalantīgākie jaunieši arī no Latvijas ar bagāto valstu atbalstu var pretendēt uz šādām studijām un tālāk uz darbu, kas 5-7 gadu laikā ļauj atdot studiju kredītus un nonākt patiesi “balto” cilvēku sabiedrībā.
Naudas un, kas īstenībā vēl svarīgāk, apmācīšanai derīgu jauniešu koncentrēšana ar mērķi uzturēt pētniecību līdz šim ļāvusi bagātajām valstīm saglabāt savu bagātību ar tehnoloģiskā pārākuma paņēmienu. Proti, milzīgie ieguldījumi izredzēto apmācīšanai atmaksājas arī ar katru automašīnu, lidmašīnu un aviobiļeti, ko nopērk rezidenti tajās valstīs, kuras ne automašīnu, ne lidmašīnu uzbūvēt nevar un vairs nekad nevarēs.
Uz tehnoloģiskā pārākuma rēķina bagātās valstis saglabā tik lielus ienākumus, ka pietiek gan savu pilsoņu diplomēšanai un tālāk uzturēšanai par ierēdņu, psihologu, mākslinieku, profesionālu bezdarbnieku vai seksuālās vardarbības upuru lomu pildīšanu, gan ārzemnieku algošanai par pilsoņu apkalpošanu ar reālu darbu vai apgādāšanu ar šāda darba produktiem.
OECD bargie vārdi par Latvijas “augstākās izglītības iestāžu zemo kvalitāti” nozīmē, ka Latvijas izglītības sistēma neapmierina bagāto valstu pieprasījumu ne pēc kvalificēto profesiju veicēju masas, ne pēc bagāto valstu tehnoloģiskā pārākuma uzturēšanai nepieciešamajiem talantiem.
