Latvijas valsts praktizētā ārzemnieku naudas nacionalizācija uz aizdomu pamata, ka tā iegūta noziedzīgi, pašlaik tiek vērtēta Satversmes tiesā vairākās lietās.
Savulaik, lai sildītu valsts ekonomiku, valdība ieviesa zelta vīzu programmu. Apmaiņā pret ieguldījumiem bankās, uzņēmumos un nekustamajos īpašumos ārzemniekiem tā ļāva tikt pie Eiropas Savienības termiņuzturēšanās atļaujām. Neviens neinteresējās par šīs naudas izcelsmi. Sāka interesēties tikai pēc Latvijas finanšu sistēmas kapitālā remonta, kad Latvijai saskaņā ar ASV rīkojumu tika noteikts faktisks aizliegums apkalpot trešo valstu pilsoņu naudu. Savukārt jau pieņemtajiem ieguldījumiem tiek pieprasīta izcelsmes pierādīšana. Nevainības prezumpcija šīs kategorijas lietās ir atcelta, un - ja ārzemniekam neizdodas atrast dokumentus piecus, desmit un vairāk gadu senā vēsturē, Latvijas varas iestādes, balstoties uz Finanšu izlūkošanas dienesta sacerēto tipoloģiju, to pasludina par noziedzīgi iegūtu, arestē un finālā nacionalizē. Paradokss ir apstāklī, ka naudas īpašnieks par noziedznieku netiek uzskatīts un viņu cietumā neliek. Noziedzīga ir tikai nauda. Un šobrīd līdz Satversmes tiesai nonākušas vairākas lietas, kurās galvenais jautājums ir - vai Latvijas Republikas Satversme aizsargā iespējami noziedzīgi iegūtu mantu un tās īpašnieku.
Šajās lietās apstrīdētas Kriminālprocesa likuma normas, kas attiecas uz 59. nodaļu. “Process par noziedzīgi iegūtu mantu”. Prasītāju skatījumā tās neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā”; 92. panta pirmajam teikumam “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā” un 105. pantam, kas ikvienam garantē tiesības uz īpašumu. Advokāti, kas strādā šajās lietās, jau daudzkārt norādījuši, ka viņu iespējas apstrīdēt policijas un tiesu lēmumus, kā arī iepazīties ar kriminālprocesu materiāliem tiek būtiski ierobežotas. Piemēram, nesen “Neatkarīgā” aprakstīja “Trīs stāstus par bagātiem ukraiņiem Latvijā arestētu naudu”.
Vienā lietā arestēta vērtspapīru tirgū pelnīta nauda, ko brālis uzdāvināja māsai, kura Ukrainas kara pirmajā gadā zaudēja vīru. Otrajā - digitālo drošības risinājumu izgudrotāja pelnīti līdzekļi. Trešajā - kāda ukraiņu lauksaimniecības uzņēmēja nauda. Visās šajās lietās vienojošais elements ir procesa virzītāja nevēlēšanās saņemt paskaidrojumus, nevēlēšanās pārbaudīt pierādījumus, liegums iepazīties ar izmeklēšanas materiāliem un pieņēmumiem par mantas izcelsmes noziedzīgumu.
Ja apstrīdēt institūciju lēmumus un atbrīvot arestēto naudu neizdosies, šīs trīs ukraiņu lietas nonāks Satversmes tiesā, kur priekšā jau ir vairākas citas līdzīgas. Iesniedzēji ir gan privātpersonas, gan uzņēmumi. Deņs Sjaosju, Dzjiņa Liņa, Baksodirs Boltabajevičs Parpijevs, Artjoms Zujevs, Šveices Konfederācijā reģistrēts komersants “Produktech Engineering AG”, Igaunijā reģistrēts komersants “1Dream OU”. Piemēram, Zujeva gadījumā Ekonomisko lietu tiesa iesniedzēja mantu atzina par tādu, kas nav noziedzīgi iegūta, un process tika izbeigts. Tad prokurors iesniedza protestu, un ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu manta tomēr atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta valsts labā. Pārsūdzēt šo apgabaltiesas lēmumu vairs nav iespējams, un tas, pēc iesniedzēja domām, neatbilst Satversmē nostiprinātajām tiesībām aizstāvēt savas likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Vēl vienā no Satversmes tiesas ierosinātajām lietām saistībā ar ārzemnieku naudas nacionalizāciju 23. maijā pasludināts nolēmums. Tiesa pieteicēju pretenzijas noraidījusi. Apstrīdētie Kriminālprocesa likuma panti atzīti par Satversmei atbilstošiem.
Pieteikuma iesniedzēji ir Lielbritānijā reģistrēta kompānija “ERGO TEC LLP” un likvidējamā akciju sabiedrība “Trasta komercbanka”, kurā minētajai firmai atrodas vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Konkrētajā gadījumā par toksisku atzīta un nacionalizēta ir nevis šī britu komersanta, bet citu noguldītāju nauda. Taču banka ir maksātnespējīga, un nauda, ko paņēmusi valsts, netiek maksāta kreditoriem. Iesniedzēji uzskata, ka ar noguldījuma brīdi kredītiestādē noguldītā nauda kļūst par tās īpašumu. Ja bankai tiek uzlikts pienākums atdot valstij tās īpašumu, tiek samazināts bankai piederošās mantas apjoms, un tas liedz izpildīt saistības pret kreditoru. Tikmēr Saeima kā likuma autors uzskata, ka noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija kriminālprocesa ietvaros esot sabiedrības interesēs un tas esot līdzeklis, kas izmantojams, lai atturētu personas no iesaistīšanās noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā. Tādā veidā tiekot nodrošināta demokrātiskas valsts iekārtas un sabiedrības drošības aizsardzība. Galvenais ir pēc iespējas ātrāk izvākt noziedzīgo naudu no civiltiesiskās aprites. Papildu intrigu šajā lietā radīja fakts, ka “ERGO TEC LLP” figurēja “Trasta komercbankas” krimināllietā kā cietusī. Taču nauda, ko no uzņēmuma kaut kad ap 2017. gadu neizdevās izspiest nekrietniem maksātnespējas administratoriem, tāpat ir iestrēgusi nespējīgajā bankā.
Uzraugošās institūcijas trijos likvidējamās “Trasta komercbankas” kontos uzgājušas noziedzīgu naudu un to nacionalizējušas. Attiecīgi no bankas izņemta nauda, ko citādi varētu atmaksāt noguldītājiem. Valsts faktiski ir apgājusi pārējos rindā pēc naudas gaidošos kreditorus, tostarp “ERGO TEC LLP”. Satversmes tiesa atzinusi, ka tas ir pareizi un Satversmei atbilstoši. Attiecībā uz banku tiesa konstatēja, ka tai vispār nekādu negatīvu seku nav, jo tāda summa, ko paņem valsts, bankai vairs nav jāatdod noguldītājiem. Konfiscētais īpašums nepieder nedz bankai, nedz arī kreditoram. Tālab tiesvedība attiecībā uz “Trasta komercbankas” prasījumu izbeidzama. Un tāpat izbeidzama tiesvedība kreditora “ERGO TEC LLP” prasījumā. Kā izriet no Satversmes tiesas nolēmuma, visiem noguldītājiem jārēķinās, ka bankas pakalpojumu izmantošana jau pēc būtības ir riska uzņemšanās. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācija ir pareiza un vajadzīga arī tad, ja banka ir maksātnespējīga. Banku noguldītāju aizstāšana izmaksu sarakstos ar Latvijas valsti atbilst Satversmei. Kas riskē, tas zaudē. Ar Satversmes tiesas nolēmumu var iepazīties ŠEIT.
