Aizmāršības, laika trūkuma vai attiecīga kuluāru lēmuma dēļ koalīcija nav laikus virzījusi apstiprināšanai Saeimā otrajam pilnvaru termiņam Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieci Ilzi Znotiņu, un iestāde šobrīd ir palikusi bez vadītāja. Vietas izpildītājs uz nezināmu laiku ir priekšnieka vietnieks Toms Platacis.
Jau ziemā bija skaidrs, ka Ilzes Znotiņas ceļš uz otro kadenci valsts galvenās finanšu izlūces amatā nebūs rozēm kaisīts. Tika izteikta “Kuluāru prognoze: Znotiņai pietrūks balsu otrajam termiņam”. Tobrīd ne tikai “Konservatīvie” bija nemierā ar Znotiņas vētraino rosību valsts finanšu nozares pārkārtošanā. Arī “Vienotība” un “Attīstībai/Par!” ne tikai pa kaktiem, bet arī koalīcijas sadarbības padomes sēdēs sūdzējās premjeram, ka nu jau ar to kapitālo remontu iebraukts kapitālā grāvī. Ne bankas, ne investori nevarot normāli pastrādāt, un pat labajiem amerikāņiem esot sarežģījumi.
Tomēr pagaldē apspriestā Znotiņas atlaišana nenotika ne 2021. gadā, ne arī šoziem. Notika tagad, sagaidot viņas pēdējo oficiālo darbadienu. Šāda lietu secība vērtējama vismaz kā neparasta. Pareizā kārtība aprakstīta Saeimas lēmumprojekta anotācijā:
“Valsts kancelejas amata konkursa rezultātā par atbilstošāko pretendentu FID priekšnieka amatam atzīta pašreizējā Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa. Saskaņā ar NILLTPFNL 50.2. pantu I. Znotiņa zaudē savas amata pilnvaras 2022. gada 31. maijā. Lai nodrošinātu FID nepārtrauktu darbu un ievērojot, ka Saeimas sēdes tiek organizētas ceturtdienās, Saeimā lēmums pieņemams 2022. gada 26. maijā.”
Taču Saeima pat teorētiski nevarēja izskatīt Znotiņas kandidatūru šajā datumā, jo valdība tikai vakar, 31. maijā, apstiprināja Znotiņu otrajam pilnvaru termiņam. Ministri izteicās lielākoties pozitīvi, vienīgi Gatis Eglītis Znotiņu kritizēja par šaušanu ar lielgabalu pa zvirbuļiem un balsojumā atturējās.
Tā kā laika grafiks nav ievērots, Ilze Znotiņa vakar bija spiesta rīkot preses konferenci nevis saistībā ar nākamo termiņu amatā, bet gan savu pēdējo darbadienu. Kādēļ tā ir noticis, viņa pati sakās nezinām - iespējams, ka valdībai Ukrainas - Krievijas kara apstākļos aktuālāki ir citi jautājumi. Maz gan ticams, ka par vienu no ietekmīgākajiem un valstī vislabāk atalgotajiem amatiem tika vienkārši aizmirsts. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Ilze Znotiņa ļoti agri sāka pašreklāmas kampaņu un arī amata konkursa norise un rezultāts nevienam nebija noslēpums. Līdz ar to ticamāka ir versija, ka valdība bijusi nevis briesmīgi aizņemta vai pavirša, bet gan koalīcija nolēmusi likt nu jau bijušajai FID vadītājai vēl nedaudz panervozēt. Vai arī pat ļoti daudz. Znotiņai jau darīts zināms, ka atsevišķas frakcijas ar viņu gribot tikties. Savā līdzšinējā praksē Ilze Znotiņa politiķu uzaicinājumus ir atļāvusies arī ignorēt, bet šis nebūs tas gadījums. Neraugoties uz komplimentāro atlases komisijas vērtējumu un augsto pašnovērtējumu, par amatu vēl nāksies pacīnīties.
Kas viņai Saeimā būs sakāms par iepriekšējiem četriem darba gadiem, Ilze Znotiņa darīja zināmu preses konferencē. Vispirms viņa apstāstīja, kāpēc nokļuva amatā 2018. gadā un cik slikti strādājis Finanšu izlūkošanas dienesta priekštecis - Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests jeb tā dēvētais Burkāna kantoris. Vājš un nespējīgs. Togad ASV dienesta FINCEN ziņojuma dēļ tika apturēta bankas “ABLV Bank” darbība, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tika aizturēts. Un kopumā Latvijai bija naudas atmazgātājas lielvalsts reputācija. Pēc Znotiņas stāšanās amatā viss mainījies tikai uz labu. 2022. gadā Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kas pilnībā izpildījusi noziedzīgas naudas apkarošanas organizācijas FATF standartus. FID darbinieku skaits ir dubultots, IT jomā ieguldīti divi miljoni eiro, iestāde ievākusies ekskluzīvās telpās pašā Vecrīgā, ieviesta aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēma, izveidots inovāciju un apmācību centrs netīrās naudas apkarošanai. FID esot modernākā šāda profila iestāde pasaulē. Ne velti jūlija beigās Latvijā notiks visu pasaules valstu finanšu izlūku plenārsesija. Tikai Krievija un Baltkrievija nav aicinātas. Taujāta, ko tomēr šajā četrgadē nav izdevies sasniegt, Znotiņa atbild, ka nekā kritizējama nav. FID esot izdarījis un sasniedzis visus mērķus. Cita lieta, ka Latvija kā valsts neesot mācējusi izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas reformu, lai sekmētu ekonomiku.
Ilze Znotiņa arī ieskicēja, kas ir nākamie darāmie uzdevumi. Jāizstrādā finanšu noziegumu apkarošanas stratēģija, jāaudzē kibermuskuļi, jo arī noziedzīgā pasaule digitalizējas, jāpabeidz darbs pie likvidējamajām kredītiestādēm. Šobrīd lauvas tiesa FID rosinātu lietu saistītas ar banku “ABLV Bank”, taču arī pēc tās likvidācijas iestādei būšot ar ko nodarboties - finanšu noziegumi notiekot visdažādākajās jomās un saistīti, piemēram, ar kontrabandu, neatļautu preču kustību, krāpšanu, korupciju. Attiecīgi FID palīdzēs citām iestādēm šo noziegumu apkarošanā.
Abstrahējoties no pārmērīgās jūsmošanas, par FID darba sasniegumiem vairāk liecina iesaldētas un arestētas naudas statistika. Uz banku ziņojumu pamata 2021. gadā vismaz uz piecām dienām ar FID lēmumu iesaldēti aptuveni 600 miljoni eiro. Tālāk no tiem puse ziņojumu par 300 miljoniem aizsūtīti policijai, un tikai attiecībā uz 150 miljoniem turpinās iesaldēšana. Tātad tikai viena ceturtdaļa naudas reāli tiek arestēta, bet trīs ceturtdaļas atbrīvotas. “Neatkarīgā” vaicāja pašreizējam FID vadītājam Tomam Platacim, vai šāda proporcija ir adekvāta. Varbūt uzraugošajām iestādēm aizdomīguma līmenis jāpazemina, ja jau tik liels naudas īpatsvars tiek aizturēts nepamatoti. Tomēr Toms Platacis tā nedomā: “Proporcija ir okei!” Cik ilgi Toms Platacis turpinās vadīt FID un kad atpakaļ atnāks Ilze Znotiņa, pašlaik nav zināms.
FID UZZIŅA
No 2018. gada sākuma līdz 2022. gada 1. ceturkšņa beigām tiesībaizsardzības iestādēm kopumā nosūtīti 883 materiāli, kuros fiksētas pamatotas aizdomas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (kopš 2020. gada kompetentās iestādes atzinumi), 582 t.s. informācija zināšanai materiāli, kā arī 295 papildu ziņas jau iepriekš nosūtītiem materiāliem, kas kopskaitā veido 1760 dažādu veidu tiesībaizsardzības iestādēm nosūtītu materiālu. No tiem 1259 jeb 72% nosūtīti Valsts policijai.
