Čiekurkalnā nu jau vairākas dienas stāv divi sastāvi ar Krievijas vagoniem graudu pārvadāšanai. Vagoni pastarpināti pieder kompānijai “Деметра-Холдинг”, kuras akcionāru vidū ir sankcionētā Krievijas Federācijai piederošā banka “VTB Bank”.
Kamēr uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” un Finanšu izlūkošanas dienests sacer skaidrojumu, ko šie vagoni dara Čiekurkalnā, “Neatkarīgā” saikni starp šiem vagoniem un Krievijas karu Ukrainā meklēja publiski pieejamajos avotos. Un tāda patiešām pastāv.
Uz dzelzceļa vagoniem vienmēr ir sarakstīta svarīga informācija. Sākot no tehniskās informācijas - kad uzbūvēts, kad pārbaudīts, kā lūkas lietojamas, un beidzot ar piederības norādi. Norādītais īpašnieks ir АО “Русагротранс”. Uzņēmuma mājaslapā lasāms, ka 2021. gadā šis uzņēmums iegājis Krievijas lielākā graudu eksportētāja “Деметра-Холдинг” sastāvā. Šajā holdingā kontrolpakete 50% plus vienas akcijas apmērā piederēja Krievijas Federācijas bankai “ВТБ/Внешторгбанк”, kas sankciju sarakstos ierakstīta ar latīnisko nosaukumu “VTB Bank”.
25. februārī, tas ir, dienu pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, vispirms Krievijas mediji, bet pēc tam arī Rietumu avoti ziņoja, ka, reaģējot uz Lielbritānijas un ASV noteiktajām sankcijām, “VTB Bank” pārstājusi kontrolēt graudu biznesu “Demetra-Holding”. Emitējot papildu akcijas, sankcionētā banka savu daļu samazinājusi līdz 45%. Arī saskaņā ar ES sankciju vadlīniju 55.a punktu juridiska persona tiek uzskatīta par sankciju subjekta īpašumā esošu personu, ja sankciju subjektam pieder vairāk nekā 50% īpašumtiesību. Tāpēc bija nepieciešams samazināt līdzdalības apjomu, palielinot vēl nesankcionēto partneru - Krievijas uzņēmumu “Marathon Group” un “Granum” - daļu.
Tomēr sankcionētā banka joprojām ir graudu holdinga un tātad netieši arī Čiekurkalna stacijā stāvošo vagonu līdzīpašnieks. Savukārt caur šo banku līdzīpašniece ir Krievijas Federācija, pret kuru tiek vērstas daudzveidīgas Rietumu sabiedrības sankcijas. Eiropas Savienība banku “VTB Bank” sankcionējusi vēlāk nekā tās sabiedrotie. Tikai 8. aprīlī. Sankciju pamatojums pieejams arī latviešu valodā: PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/581 (2022. gada 8. aprīlis), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība. Regulā citastarp skaidrots, ka ierobežojoši pasākumi jāpiemēro arī uzņēmumiem, kas materiāli vai finansiāli atbalsta Krievijas Federācijas valdību vai gūst labumu no tās, kā arī materiāli vai finansiāli atbalsta darbības, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība. Kopumā regulā minētajā sankciju sarakstā iekļautas 217 personas un 18 vienības. Tajā skaitā “VTB Bank”, un pamatojums ir šāds:
“”VTB Bank” ir sistēmiski nozīmīga finanšu iestāde Krievijas Federācijas valdībai, kura savukārt ir viena no lielākajām “VTB Bank” akcionārēm. Bankai ir cieša saikne ar Krievijas izlūkdienestu, un tās izpilddirektoru iecēla prezidents Vladimirs Putins, un banka ir aizstāvējusi viņa rīcību, tostarp Krimas pussalas aneksiju. VTB ir viena no Krievijas vadošajām finanšu iestādēm, kas pārsvarā pieder Krievijas Federācijas valdībai un arī rada Krievijas Federācijas valdībai lielus ieņēmumus. Tādējādi “VTB Bank” ir vienība vai struktūra, kas materiāli vai finansiāli atbalsta un gūst labumu no Krievijas Federācijas valdības, kura ir atbildīga par Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju, kā arī juridiska persona, vienība vai struktūra, kas ir iesaistīta ekonomikas nozarēs, kas nodrošina būtisku ieņēmumu avotu Krievijas Federācijas valdībai, kura ir atbildīga par Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju.” Tā teikts sankciju regulā.
Šādi izskatās “Neatkarīgās” izpētītā saikne no Čiekurkalna stacijā stāvošajiem graudu vagoniem līdz karam Ukrainā, un jautājums, vai konkrētajai bankai piederošās graudu holdinga kontrolpaketes formāla transformēšana mazākā paketē Čiekurkalna stacijā stāvošos graudu vagonus padara Ukrainai draudzīgākus. Acīmredzot formāli - jā.
Tikmēr no Latvijas graudkopības industrijas viedokļa aktuāls ir pavisam cits jautājums: kā dabūt atpakaļ uz mājām Latvijas vagonus, lai rudenī pēc ražas novākšanas būtu ar ko izvest graudus uz eksporta valstīm. Trauksmi par to ceļ biedrība “Zemnieku saeima”. Šobrīd graudkopība nav sankcionēto Krievijas nozaru sarakstā, jo ēst vajag visiem. Tāpēc Krievijas vagoni ceļo uz Latvijas ostām un pa starpu atrodas arī Čiekurkalnā, bet Latvijas vagoni pēc vajadzības tiek izīrēti Krievijā, Kazahstānā, Uzbekistānā, Ukrainā. Kam vajag, tas nomā un lieto. Vagoni pelna naudu. “Zemnieku saeimas” valdes loceklis Mārtiņš Trons skaidro, ka šāda kārtība darbojusies jau gadus 30, bet Krievijas iebrukums situāciju būtiski mainījis.
Šobrīd Ukrainā iestrēguši 245 Latvijas vagoni, un izredzes tos dabūt atpakaļ esot niecīgas. Sliedes saspridzinātas. Varbūt izdosies izvest caur Baltkrieviju. Taču pastāv arī tāds risks, ka vagoni tiek nacionalizēti. Kara apstākļos ukraiņi nacionalizē krievu vagonus, bet krievi - ukraiņu vagonus. Un tiklab iespējams, ka, sankciju režīmam skarot visu graudkopības nozari, Krievija izdomās pievākt arī citām valstīm, tostarp Latvijai, piederošus vagonus, kas atrodas tās teritorijā. Vienīgais mierinājums, ka Latvija tādā gadījumā varēs rīkoties identiski ar Čiekurkalnā vai kur citur stāvošajiem Krievijas graudu vagoniem. Taču kopumā prognozes par vagonu pieejamību rudenī neesot iepriecinošas. Mārtiņš Trons stāsta, ka Latvijai uzņēmuma “LDz Cargo” personā pieder ap 1000 graudu vagoniem, bet, ja Satiksmes ministrija tagad aktīvi nerīkosies, rudenī no tiem pieejama varētu būt labi ja puse. Iztrūkstošos nāksies aizvietot ar autotransportu, kas būs dārgi, neefektīvi un videi nedraudzīgi. Tādēļ lauksaimnieku ieskatā Latvijas vagoni pēc iespējas ātrāk jāgādā no ārzemēm mājās. Jo sevišķi - Krievijas.
