Dāsni atalgotais Vakcinācijas birojs strādā pēdējās nedēļas

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Plānots, ka Nacionālā veselības dienesta (NVD) Vakcinācijas projekta nodaļa savu darbību turpina līdz 2022. gada 30. jūnijam, “Neatkarīgajai” sacīja Nacionālā veselības dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga. Tas nozīmē, ka šī struktūra nu strādā pēdējās nedēļas.

Vakcinācijas projekta birojs tika izveidots 2021. gada janvārī un jau pirmajās dienās nonāca sabiedrības uzmanības lokā ar dāsno darbinieku atalgojumu. Proti, biroja vadītāja atalgojums tobrīd pārsniedza pat ministra algu. Pēc sabiedrības spiediena un pat Saeimas lēmuma uzdot premjeram Krišjānim Kariņam uzlikt par pienākumu atbildīgajai ministrijai likvidēt šo biroju to pievienoja Nacionālajam veselības dienestam, izveidojot atsevišķu nodaļu - Vakcinācijas projekta nodaļu, darbiniekus iekļaujot vienotajā atalgojuma sistēmā. Piemēram, Vakcinācijas projekta nodaļas vadītājas Evas Juhņēvičas mēnešalga vairs nebija 4905 eiro uz papīra, bet 1917 eiro mēnesī (uz papīra). Tiesa, papildus algai darbinieki par virsstundām saņēma arī piemaksu.

Kam nākotnē uzticēs vakcinācijas virsvadību?

Evija Štālberga skaidroja, ka Vakcinācijas nodaļas darba pienākumi, piemēram, Covid-19 vakcīnu plānošana, metodiskais atbalsts ārstniecības iestādēm vakcinācijas jautājumos, vakcinācijas datu analīze un prognozēšana, komunikācija par vakcināciju u.c., pakāpeniski tiek integrēti pārējā NVD un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) struktūrā.

“Vakcinācija pret Covid-19 pakāpeniski samazinājās, sākot no 2022. gada marta. Nacionālais veselības dienests (NVD), vērtējot un analizējot turpmāko Vakcinācijas projekta nodaļas darba apjomu, veica slodžu mazināšanu, pārtraucot darba attiecības ar sešiem no 10 Vakcinācijas projekta nodaļas darbiniekiem. Šobrīd Vakcinācijas projekta nodaļā strādā četri darbinieki, kuri atbilstoši savai kompetencei nodrošina nodaļas darbību, kur cita starpā īpaša prioritāte ir kopdarbībā ar citām veselības nozares institūcijām sagatavot vakcinācijas pret Covid-19 organizācijas rīcības plānu 2022. gada otrajai pusei atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģiskajām prognozēm,” stāstīja Evija Štālberga.

Virsstundās varēja nopelnīt pat otru algu

Arī vakcinācijas dati liecina, ka vakcinācija pret Covid-19 kopš gada sākuma notiek arvien gausāk un aprīlī vakcinācijas temps, salīdzinot ar pērnā gada decembri, bija samazinājies 30 reižu, jo decembrī tika veiktas 281 470 vakcinācijas, bet aprīlī vairs tikai 9 312. Tajā pašā laikā visi Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas darbinieki turpināja strādāt virsstundas un saņemt, protams, par to atlīdzību.

Neatkarīgā

31. maija valdības sēdē Veselības ministrija bija iesniegusi lūgumu piešķirt naudu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai nodrošināt ārstniecības personu un pārējo nodarbināto virsstundu apmaksu, kas saistītas ar Covid-19 jautājumu risināšanu un seku novēršanu. Šo nodarbināto sarakstā bija iekļauti arī Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas darbinieki, kuriem Veselības ministrija lūdza kompensēt virsstundu darbu no 2021. gada decembra līdz 2022. gada aprīlim. Kopumā izdevumi par piecu mēnešu virsstundām Vakcinācijas projekta nodaļas astoņiem darbiniekiem bija 51 367 eiro (kopā ar VSAOI). Valdība šo lūgumu akceptēja bez iebildumiem un diskusijām.

Virsstundu skaits, ko katrs darbinieks mēnesī bija nostrādājis, variēja no 10 līdz 84 stundām. Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča no decembra līdz aprīlim ik mēnesi strādājusi tieši 76 virsstundas. Viņas pamatalga NVD ir 1917 eiro uz papīra. Savukārt par virsstundu darbu 2021. gada decembrī E. Juhņēvičai tika aprēķināti vēl 1755 eiro, par 2022. gada janvāri - 1734 eiro, par februāri - 1821 eiro, par martu - 1584, par aprīli - 1930 eiro. Aprīlī aprēķinātā atlīdzība par virsstundu darbu ir bijusi pat lielāka nekā pamatalga.

Neatkarīgā

Taču aprīlis nav bijis darbīgākais mēnesis. Visvairāk stundu mēnesī E. Juhņēviča nostrādāja martā, kad ar vakcinācijas jautājumu risināšanu viņa nodarbojās 260 stundu. Viņu čaklumā pārspēja vien Vakcinācijas projekta nodaļas loģistikas koordinators Armīns Kalniņš ar martā nostrādātu 261 stundu (tajā skaitā 77 bija virsstundas).

Līdzīga situācija bija arī pērn, kad valdība lēma par Vakcinācijas projekta nodaļas darbinieku maijā nostrādāto virsstundu apmaksu. Arī maijā E. Juhņēviča bija nostrādājusi tieši 76 virsstundas.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais