Latvijas Mākslinieku savienība vēl pirms likuma pieņemšanas Saeimā sākusi apzināt pašvaldībās demontējamos padomju pieminekļus. Saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja krājumā plānots vien kādu desmito daļu, pārējie savu pēcnāves dzīvi turpinās katalogā fotofiksācijās.
Vairāk nekā 30 gadu pēc Latvijas neatkarības atgūšanas visā valsts teritorijā sarkano okupācijas armiju un padomju režīmu slavina vairāk nekā 300 dažādu pieminekļu, akmeņu, plākšņu un citi artefakti. Lielākā daļa no tiem apkopota biedrības “Brāļu kapu komiteja” veidotajā sarakstā “Pārskats par 313 “padomju laikā” uzstādītiem pieminekļiem un ierīkotām piemiņas vietām ārpus apbedījumu vietām (brāļu kapiem), kuras saistītas ar Otro pasaules karu un Sarkano armiju un kuras vēl ir saglabājušās (nav ziņu par nojaukšanu vai demontāžu)”.
Tie visi ir jāņem nost, jo Padomju Sociālistisko Republiku Savienības mantiniece Krievijas Federācija un tās armija ir iebrukusi Ukrainā un nekādu slavēšanu nav pelnījusi iepriekš, bet jo īpaši pēc iebrukuma Ukrainā 2014. gadā. Ar astoņu gadu nokavēšanos Saeimā pašlaik top likums “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī ceturtdiena, bet iespējams, ka Saeima arī pagūs izskatīt likumprojektu steidzamības kārtā galīgajā lasījumā. Galvenais likumprojektā jau ietvertais priekšlikums ir formulēts 4. pantā: (1) Ar šo likumu tiek noteikts, ka Rīgā, Uzvaras parkā, esošais monuments “Padomju Armijas karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” ir demontējams.
(2) Citus šā likuma 3. pantā noteiktajiem kritērijiem atbilstošus demontējamos objektus nosaka Ministru kabinets.
Kamēr likuma nav, nav arī Ministru kabineta apstiprināta demontējamo objektu saraksta, taču daudzas pašvaldības jau rosās. Tāpat jau visu nāksies darīt pa galvu pa kaklu, ja likums uzdos objektu demontāžu veikt ne vēlāk kā līdz šī gada 15. novembrim, un vienīgā atruna attiecas uz pašu galveno Krievijas Federācijas slavas objektu - Rīgā, Uzvaras parkā. Pēc obeliska nograušanas un skulptūru aizvākšanas tā pazemes daļas demontāža un teritorijas sakopšana jāveic līdz nākamā gada 30. jūnijam.
Pamatojoties uz atsevišķu pašvaldības lēmumu, “Rīgas pieminekļu aģentūra” jau ir izsludinājusi konkursu par objekta nojaukšanu, un maija beigās notika tikšanās ar trim potenciālajiem demontētājiem. Protokols vēsta, ka “apspriestas tehnoloģijas, apspriestas dažādas pieejamās demontēšanas metodes, nojaucot pieminekli pilnībā vai pa daļām, iespējamie riski saistībā ar specifiskas tehnikas nepieciešamību, kura Latvijā un reģionā ir ierobežotā skaitā un ar 12 un vairāk mēnešu rezervāciju”. “Neatkarīgā” painteresējās, vai kopš šīs tikšanās ir kādi publiskojami jaunumi, taču jaunumu nav. Turpinoties objekta pētīšana papīros un dabā pareizākās metodes izvēlei. Jāņem arī vērā, ka jautājums ir ļoti sensitīvs un katrs vēstījums tiek saskaņots ar drošības iestādēm. Par citiem Rīgā demontējamiem objektiem šobrīd vispār nekādu ziņu. Pieminekļu aģentūras vadītājs Gunārs Nāgels skaidro, ka tiek gaidīts likums, MK noteikumi un arī attiecīgs domes uzdevums. Saskaņā ar Brāļu kapu komitejas sarakstu, kopā ar Pārdaugavas objektu Rīgai būtu jāatbrīvojas no kādiem 15 pieminekļiem.
Arī citas pašvaldības vairāk vai mazāk aktīvi sākušas risināt jautājumu, kā atbrīvoties no padomju ideoloģiskā mantojuma. Piemēram, Mārupes novadam jātiek vaļā no Skultes ciemā novietotā bumbvedēja IL-28. Sarkanzvaigžņotā lidmašīna ir liels lepnums Skultē dzīvojošo padomju virsnieku pēctečiem. Līdz Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā pašvaldība tā arī nesadūšojās lidmašīnu aizvākt, bet nu jau komiteju un domes sēdes jautājuma skatīšanai saplānotas. Domniekiem tiks piedāvāti trīs risinājumi. Aizgādāt uz lidostas “Rīga” teritorijā esošo privāto padomju lidaparātu kolekciju/šrotu, nodot metāllūžņos vai izsolīt.
Kamēr pamatojums pieminekļu demontāžai nav noformēts likumā un Ministru kabineta noteikumos, tikai dažas pašvaldības centušās pasteidzināt notikumu gaitu. Fiziski vairāki padomju okupantu akmeņi demontēti Ogres novadā. Arī Siguldā pieņemts lēmums par triju akmeņu demontāžu. Vēl citviet ar padomju mantojumu pelnīti izrēķinājās vietējo kopienu entuziasti - Jēkabpilī, Ādažos, Jelgavas novadā.
Nule arī Rēzeknes dome nolēmusi pārvietot uz brāļu kapiem pieminekli “Rēzeknes atbrīvotājiem”. Visdrīzāk tāpēc, lai valsts neizdomātu “rekvizēt” tā dēvēto Aļošu uz kādu angāru prom no acīm, kas būtu pavisam iespējams, jo zem Aļošas nav pīšļu. Tas, jāatgādina, ir galvenais faktors topošajā likumā, jo tie padomju varu slavinoši objekti, kas saistīti ar apbedījumiem, aiztikti netiks. Tāpēc, piemēram, Daugavpilī galvenā Putina un Kremļa pielūgsmes vieta - obelisks Dubrovina parkā - ar Krievijas Federācijas līdzfinansējumu nule uzfrišināts, un neviens to negrasās jaukt nost. Turpretim obeliska pīķim ar sarkanarmiešu galvu gredzenu no kādreizējā “Slavas skvēra” 18. novembra ielā gan nāksies doties uz kādiem citiem betona un bronzas lūžņu laukiem. Ja vien valdība iekļaus to melnajā sarakstā, jo pati Daugavpils dome pret padomju pieminekļu aizvākšanu noskaņota visai rezervēti.
Kas ar visiem daudzajiem pieminekļiem notiks tālāk? Topošais likums par to nerunā. Tāpēc Latvijas Mākslinieku savienība sākusi apzināt demontējamos objektus, šajā nolūkā Latvijas pašvaldībām izplatot īpašu anketu, kurā jānorāda demontējamā objekta autors, nosaukums, fiziskie parametri, vēsturiskie fakti, klāt pievienojamas fotofiksācijas. Mākslinieku savienības vadītājs Igors Dobičins skaidro, ka no vairāk nekā 300 padomju pieminekļiem Okupācijas muzeja krājumā varētu tikt saglabāti kādi 30 vai arī to daļas. Piemēram, no objekta Uzvaras parkā, iespējams, varēs izjaukt un nolikt angārā skulptūras, ja vien to 2x2 metrus lielās plātnes izdosies veiksmīgi atvienot. Taču lielākā daļa padomju pieminekļu saglabāti netiks, un Latvijas Mākslinieku savienība ir ieinteresēta vismaz dokumentēt Latvijas autoru veikumu. Lai arī tas kalpojis okupācijas režīma glorificēšanai.
***
Rīgas domes skaidrojums
1) Kādi pieminekļi pašvaldības skatījumā būtu jāiekļauj MK noteikumos nojaucamo pieminekļu sarakstā? Vai pašvaldība ir apzinājusi Rīgas teritorijā esošos pieminekļus, kas nav saistīti ar apbedījumiem?
Rīgas pilsētas izpilddirektors uzdevis atbildīgajām pašvaldības struktūrām līdz 20.06. apzināt publiskajā ārtelpā, publiskajā būvē vai publiskas personas iekštelpā (izņemot muzejus) eksponētus pieminekļus, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas, arhitektoniskus vai mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas izvietoti pilsētas administratīvajā teritorijā kopš 1940. gada un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
- slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu;
- slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju;
- ietver padomju varas vai nacisma simbolus.
Pēc saraksta saņemšanas pilsētas izpilddirektors sadarbībā ar “Rīgas pieminekļu aģentūru” un Rīgas domes Pieminekļu padomi izvērtēs to demontēšanas nepieciešamību un tehniskās iespējas.
2) Kura institūcija būs atbildīga par nojaukšanas darbiem?
Objektu nojaukšanu organizēs pašvaldība.
3) Kā tiks garantēta darbu veicēju un saistīto personu drošība?
Visas darbības, kas saistītas ar padomju mantojuma objektu demontāžu, pašvaldība veic ciešā sadarbībā ar tiesībsargājošajām iestādēm, nodrošinot procesa un iesaistīto personu drošību.
4) Vai un kādas metodes tiek apspriestas attiecībā uz memoriāla nojaukšanu Uzvaras parkā?
Demontāžas izmaksas, veids un ātrums šobrīd tiek apzināts sadarbībā ar būvniecības ekspertiem, paredzot, ka demontāža jāveic pēc iespējas ātrāk.
5) Kas tiks darīts ar skulptūrām?
Lēmums par to, kur pēc demontāžas nonāks pieminekļa atsevišķi fragmenti, tiks pieņemts pēc tam, kad būs skaidrs, kādā veidā piemineklis tiks nojauks. Tiek izvērtētas arī līdz šim izskanējušās idejas un priekšlikumi par to, kur pieminekļa daļas varētu nonākt pēc demontāžas. Likumprojekts “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un demontāžu Latvijas republikā” nosaka, ka pirms tāda objekta demontāžas, kura oriģinālās detaļas vai fragmenti atzīti par mākslinieciski vērtīgiem vai ar izglītojošu nozīmi, tiek veikta precīza to dokumentēšana. Demontējamo objektu oriģinālās detaļas vai fragmentus ar atzītu māksliniecisko vērtību vai izglītojošu nozīmi nodod glabāšanai Latvijas Okupācijas muzeja krājumā, konsultējoties ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi un Latvijas Okupācijas muzeju. Saistībā ar Pārdaugavas pieminekļa vai tā fragmentu mākslinieciskās vērtības noteikšanu šobrīd strādā speciālisti.
6) Kāds ir paredzamais laika grafiks Uzvaras parka objekta demontāžai?
No pašvaldības puses nekāda kavēšanās nenotiks un visas nepieciešamās procedūras tiks veiktas maksimāli ātri. Saeimas likumprojekts par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu demontāžu nosaka, ka Uzvaras parkā esošais piemineklis jādemontē līdz šī gada 15. novembrim, savukārt pazemes daļas demontāža un labiekārtošanas darbi īstenojami līdz 2023. gada 30. jūnijam.
