Apgalvojumam, ka dārgā degviela ir cena, ko maksājam par Ukrainas brīvību, ir arī otra puse. Šo cenu mēs maksājam Krievijai. Kaut gan Eiropa sakās ierobežojam naftas plūsmu no Krievijas, statistika liecina, ka Krievijas ienākumi no naftas tirdzniecības ar katru kara dienu tikai pieaug.
Saskaņā ar militāro ekspertu aplēsēm Krievijas Federācijai karadarbības uzturēšanai līdzšinējā intensitātē nepieciešami vidēji 840 miljoni eiro dienā. Krievu mīļākajā valūtā - ASV dolāros - tie ir apaļi 900 miljoni. Šajā summā ietilpst visas tiešās karošanas izmaksas: munīcija - patronas, granātas, raķetes. Bojātās tehnikas remonta izmaksas. Iznīcināti tanki, bruņumašīnas utt. Šķietami milzīga summa. Taču, kā izpētījusi Helsinkos bāzētā vides un enerģētikas izpētes organizācija “Centre for Research on Energy and Clean Air (CREA)”, šos grandiozos tēriņus Krievijas Federācijai pilnībā kompensē fosilās enerģijas eksports. Nafta, gāze un ogles. Un tieši tāpat kā Eiropas lielvaras nepārtraukti stāsta par grandiozu palīdzību Ukrainai, bet patiesībā neko lāgā nepalīdz, tāds pats ir stāsts par fosilo enerģiju. Līdzšinējais importa samazinājums ir drīzāk simbolisks un atbilstoši tirgus likumiem ir nācis Krievijai par labu. Tā mazāk eksportē, attiecīgi ietaupot savus fosilos resursus, bet vairāk nopelna.
CREA pētījums “Putina kara finansēšana: fosilās degvielas imports no Krievijas pirmajās 100 invāzijas dienās” rāda šādu ainu, salīdzinot vienas dienas ienākumus 2021. un 2022. gada maijā. Pērn, tirgojot citām valstīm fosilos resursus, Krievija nopelnīja vidēji 661 miljonu dolāru dienā. Šogad sankciju dēļ eksporta apjoms un ienākumi ir nokritušies par 99 miljoniem, un vēl 105 miljoni mīnusā samazinātās cenas dēļ. Krievija pašlaik enerģijas tirgū dempingo. Un pie visa šī samazinājuma globālā cenu kāpuma dēļ Krievijas ienākumi ir pieauguši par 467 miljoniem dolāru dienā. Rezultātā vienas dienas ienākumi maijā no fosilo resursu tirdzniecības Krievijai bijuši 922 miljoni dolāru, kas par 22 miljoniem pārsniedz karošanas izdevumus. Tātad pietiek arī tam, lai samaksātu saviem karavīriem un viņu atraitnēm.
Mūsu naudā rēķinot, 100 kara dienās Krievija ar fosilās degvielas eksportu nopelnījusi 93 miljardus eiro, un nepatīkamākais, ka lielākais klients Krievijai ir Eiropas Savienība - 61% jeb aptuveni 57 miljardi eiro. Eiropas valstu daļa Krievijas fosilajā eksportā ir šāda: 30% ogles, 50% jēlnafta, 75% sašķidrinātā dabasgāze, 75% naftas produkti un 85% parastā dabasgāze. Tāda kara matemātika.
Raugoties valstu griezumā, lielākais importētājs ir Krievijai draudzīgā Ķīna, bet tālāk smukā rindiņā seko Vācija, Itālija, Nīderlande, Turcija, Polija, Francija. Protams, tālāk uz leju ir arī Latvija. Protams, uz lielo valstu fona mūsu skaitļi nav pat pieminēšanas vērti, taču arī Latvija, turpinoties karam Ukrainā, no Krievijas importē gan gāzi, gan degvielu.
Ar lielu un varenu lielīšanos Eiropas Savienība ir pieņēmusi sankciju sesto paku pret Krieviju, un tajā beidzot ir arī nafta. Lūk, ko par tām vēsta ES Padome:
“Ar šodien pieņemto pasākumu kopumu mēs - nosakot papildu ekonomiskās sankcijas - aizvien vairāk ierobežojam Kremļa spējas finansēt karu. Mēs aizliedzam Krievijas naftas importu ES, tādējādi samazinot milzīgu Krievijas ienākumu avotu (..) ES nolēmusi aizliegt jēlnaftas un konkrētu naftas produktu iegādi, importu vai nodošanu no Krievijas uz ES. Krievijas naftas izmantošanas pakāpeniska pārtraukšana prasīs no 6 mēnešiem jēlnaftai līdz 8 mēnešiem citiem naftas pārstrādes produktiem. Ir paredzēts pagaidu izņēmums jēlnaftas importam pa cauruļvadiem tajās ES dalībvalstīs, kuras ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ ir īpaši atkarīgas no Krievijas piegādēm un kurām nav dzīvotspējīgu alternatīvu iespēju. Turklāt Bulgārija un Horvātija varēs arī izmantot pagaidu atkāpes attiecīgi pa jūru piegādātas jēlnaftas un vakuuma gāzeļļas importam no Krievijas.”
Tātad līdz gada beigām Eiropa atteiksies no divām trešdaļām Krievijas piegāžu. Taču pagaidām samazinājums ir vien 15% pret pirmskara periodu, un tas tikai nācis par labu Krievijas naftas biznesam, kas lielā mērā tiek darbināts ar Eiropas rokām. 68% Krievijas jēlnaftas pārvadājumu aprīlī un maijā tika veikti ar kuģiem, kas pieder Eiropas Savienības valstu, Lielbritānijas un Norvēģijas kompānijām. 97% tankeru ir apdrošināti Lielbritānijā, Norvēģijā un Zviedrijā. Valstīs, kas ļoti, ļoti jūt līdzi Ukrainai un ļoti, ļoti nosoda Krievijas agresiju.
CREA eksperti pētījuma noslēgumā arī sniedz ieteikumus valdībām un lielajiem korporatīvajiem pircējiem, kā pārstāt finansēt Krievijas karadarbību. Jāpārtrauc jebkādi iepirkumi no Krievijas, tādējādi stiprinot sankciju efektu. Sankcijas jāievieš arī pret trešajām pusēm, kas iesaistītas Krievijas fosilās enerģijas transportēšanā. Pārejas periodā, ja pilnīgs aizliegums nav iespējams, jāievieš lieli muitas tarifi importam no Krievijas. Un visbeidzot - jārada plāns Krievijas fosilās enerģijas aizvietošanai ar tīru nefosilu enerģiju. Brīnišķīgi ieteikumi, kam pretī ir skarbā realitāte. Nē, ne jau ukraiņu skarbā, bet tas, ka tepat Latvijas benzīntankos degvielas cenas uzšāvušās jau krietni virs diviem eiro litrā, kas vismaz daļēji ir maksa par Ukrainas brīvību Krievijai.
Ar to netīrās fosilās degvielas aizstāšanu ar tīru nefosilo enerģiju, kā iesaka somu eksperti, Latvijas valdībai pagalam nevedas. Pat nelielo daudzumu biodegvielas - 6,5 līdz 9,5% apmērā, kas tirgotājiem līdz šim obligātā kārtā bija jāpievieno fosilajai degvielai - turpmāk varēs nepievienot. Ministru kabinets nolēmis uz pusotru gadu - no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim - noteikt, ka biodegvielas piejaukums degvielai ir brīvprātīgs - tas nozīmē, ka degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties, piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu. Valdība rēķinās, ka šādi izdosies samazināt degvielas cenu vidēji par desmit centiem litrā. Tikmēr tirgotāji prognozē, ka tas neizdosies, jo degvielas gala cenā būtiskākās sastāvdaļas veido nodokļi un naftas cena. Un kara dēļ naftas cena arvien pieaug.
Tātad, atsakoties no vides mērķu sasniegšanas un biodegvielas piejaukuma pievienošanas fosilajai, iespējams, vienīgais ieguvums būs aramzemes atbrīvošana no degvielas rapša, rudziem un tritikāles, atvēlot to kādu lietderīgāku kultūru audzēšanai. Piemēram, kāpostiem.
