Neierasti mierīgā satiksme Rīgā liecina, ka lielākā daļa jāņabērnu jau ir devušies lauku māju, vasarnīcu, viesu namu un citu zaļumu virzienā, lai nodotos līgošanai. Kā allaž svētkos, īpaši jāpieskata bērni un vīrieši.
39% jāņotāju svētkus ieplānojuši svinēt savās vai draugu lauku mājās un vasarnīcās. Tā saskaitījis interneta pētījumu uzņēmums “Gemius”. Šī ir īsā darba nedēļa, brīvdienas būs garas, un jaunākās laika prognozes liecina, ka arī laiks gaidāms izcils. Kā vēsta meteocentrs, Līgo dienā mākoņi gaidāmi vien rīta stundās, bet dienas gaitā tie izklīdīs, uzspīdēs saule. Jāņu naktī arī būs skaidrs un sauss laiks. Naktī gaisa temperatūra pazemināsies līdz +12…+16 grādiem, bet svētku dienās valsts lielākajā daļā sasniegs +22…+26 grādus. Sestdien un svētdien temperatūra turpinās kāpt, sasniedzot arī +30 grādus. Un šādos apstākļos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem, policijai un mediķiem parasti ir darba pilnas rokas. Dažādās ar svinēšanu saistītās ķibelēs visbiežāk iekuļas slikti pieskatīti vīrieši un bērni.
Liels svētku sabojāšanas risks ir dzeršana pie stūres. Sasvinējušies šoferi pamanās iebraukt kokā vai arī pa taisno dīķī, nosit sevi un nosit citus. Šogad braucam ar mašīnu pieķerto alkoholiķu skaits ir stipri vairojies. Pērn gada pirmajos piecos mēnešos dzērāji izraisījuši 245 satiksmes negadījumus, šogad 365. Pamatā tas saistīts ar faktu, ka dzērājšoferi vairs netiek sodīti ar administratīvo arestu un cietumā viņus liek vien tad, ja kādu sabrauc. Jārēķinās gan, ka svētkos policija strādā pastiprinātā režīmā un dzērumā braucējus cenšas izķert, pirms vēl viņi nodarījuši pāri sev un citiem. Visprātīgākais, sasniedzot svinību galamērķi, ir noglabāt atslēgas droši prom no acīm, lai kādam neiekārojas aizskriet pakaļ vēl vienam.
Otrs liels apdraudējums, ko rada svinēšana pie dabas vairāku dienu garumā brīnišķīgos laika apstākļos, ir ūdeņi. Statistika liecina, ka Latvijas iedzīvotāji peld slikti. Vissliktāk Eiropas Savienībā. Un īpaši dzēruma drosmes sasmēlušies jauni vīrieši vairs neizpeld krastā. Vai arī viņi lec uz galvas nepārbaudītās ūdenstilpēs un lauž sprandu. Pērn Latvijā noslīka 100 cilvēku. Šogad no ūdens izcelti jau 42, un no tiem šajā peldsezonā, kas sākās tikai maija pusē, jau 13. Jāņojot pie ūdeņiem, īpaši jāpieskata mazi bērni. Tās ir sekundes, kad cilvēkbērns tepat piemājas dīķī var paiet zem ūdens, ļaužu pūlim klātesot, bet nevienam konkrēti viņu nepieskatot.
Bērni un iedzēruši ļautiņi īpaši jāuzrauga, arī domājot par ugunsdrošību.
Ugunskuri un grili Jāņos tiek kurināti malu malās. Jārūpējas, lai uguns neizmūk laukā no pavardiem, un neieķeras sausā zālē vai neieskrien ēkās. Ja, neveikli lecot pāri ugunskuram, tomēr aizdedzies apģērbs, liesma jānodzēš, apdegusī vieta nekavējoties jādzesē ar vēsu ūdeni. Ja gūtais apdegums ir lielāks par plaukstu vai apdegusi seja, jāsauc ātrie. Tālrunis 113. Un te jāatgādina, ka, svešā vietā jāņojot, ir svarīgi zināt precīzu adresi, jo tā būs jānosauc jebkuram dienestam, kura palīdzība būs steidzami nepieciešama. Vēl viena tradicionāla svētku liga ir saistīta ar ēšanu. Pārēšanās, ieskābis rasols, aizrīšanās - gadās visādas ķibeles, tāpēc ēst ieteicams ar mēru, ar pilnu muti nerunāt, bet pa rokai jātur aktivētā ogle un kāds, kurš pieprot Heimliha paņēmienu, ja nu gadās aizrīties ar prāvāku šašlika gabalu.
Dodoties laukā no pilsētas, jāatceras arī parūpēties par sava pilsētas īpašuma drošību. Jāpārbauda, vai ūdenskrāni aizgriezti un gludeklis nav pamests ieslēgts. Arī logi jāaiztaisa, jo atgāztā veidā tie atvieglos zagļiem iekļūšanu īpašumā. No šī viedokļa raugoties, ieteicams kooperēties ar tiem kaimiņiem, kuri paliek pilsētā. Pieskatīts īpašums būs drošībā, līgot varēs bez raizēm, un jo patīkami būs atgriezties no laukiem mājās.
“Neatkarīgā” vēl priecīgi un droši nolīgot.
