Gatavojoties Latvijas okupācijas centrālā simbola demontāžai, jāpatur prātā visi riski, kas saistīti ar visiem Krievijas agresijas artefaktiem, un pienācīgi jāaizsargā Latvijas nacionālie simboli. Vissvarīgākais no tiem ir Brīvības piemineklis.
To, ka Pārdaugavā esošā objekta demontāža būs no drošības viedokļa sarežģīts uzdevums, jau no paša darbu plānošanas sākuma atzina potenciālie darbu veicēji - demontāžas nozares pārstāvji. “Neatkarīgā” jau vēstīja, ka “Okupācijas pieminekļa demontētāji un viņu ģimenes būs jāsargā”. Būvniekiem nepieciešama anonimitāte, viņu uzņēmumiem un tuviniekiem, iespējams, papildu aizsardzība, lai nesāktos individuāli uzbrukumi un vajāšanas. Tāpat iespējamas grūti kontrolējamas protesta akcijas un sabotāžas. Šo apsvērumu dēļ demontāžas darbu plānošana Rīgas domē notiek lielā slepenībā. Netiek atklātas ne metodes, ne darbu secība, ne potenciālie veicēji. Jo tas ir nacionālās drošības jautājums. Zināms tikai likumā noteiktais termiņš.
Krievijas armiju slavinošā pieminekļa virszemes daļai no Rīgas silueta jāpazūd līdz šā gada 15. novembrim, bet pazemes daļai, kam vairs nebūs pieminekļa iepriekšējās emocionālās slodzes - līdz 2023. gada 30. jūnijam. Tātad gana laika, lai plānotu un nojauktu, un tikpat daudz, lai traucētu un sabotētu. Okupācijas pieminekļa nojaukšanas kontekstā līdz šim plašāk (vismaz publiski) neaplūkota ir nepieciešamība aizsargāt mēroga un emocionālās nozīmes ziņā līdzīgus simbolus - Brīvības pieminekli un, iespējams, arī Māti Latviju ar kritušajiem dēliem Brāļu kapu memoriālā.
Publiski pieejamās ziņas par nacionālās nozīmes pieminekļu drošību šobrīd ir pretrunīgas. Par abiem svarīgākajiem pieminekļiem valstī un arī to, kuru lemts nojaukt, rūpējas Rīgas pieminekļu aģentūra. Tā ir 1994. gadā izveidotās Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvaldes reorganizētā mantiniece, kuras galvenais uzdevums - uzturēt un saglabāt Rīgas sabiedriskajā ārtelpā esošos pieminekļus, koordinēt, plānot, vadīt un realizēt darbus, kas saistīti ar pieminekļu uzskaiti, pārņemšanu valdījumā, uzturēšanu un restaurāciju. Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā klāt nācis arī jauns pienākums - piedalīties padomju armiju slavinošu objektu nojaukšanas organizēšanā.
Brīvības piemineklim 24 stundu apsardze
“Neatkarīgā” uzrunāja Rīgas Pieminekļu aģentūras vadītāju Gunāru Nāgelu - nekādu publiskojamu jaunumu par galvenā okupācijas pieminekļa nojaukšanu viņam neesot. Darbu plānošanas process turpinās, taču viss ir slepeni. Jautājumu par Brīvības pieminekļa aizsardzību Gunārs Nāgels atzīst par labu, pareizu un īstā brīdī uzdotu. Arī viņam nav zināms, vai šajā sarežģītajā periodā līdz 15. novembrim kaut kā ir pastiprināta nacionālo pieminekļu aizsardzība. Zināms tikai par ierasto ikdienas apsardzi Brīvības piemineklim. Jāpaskaidro, ka Rīgas pašvaldības policija Brīvības pieminekli apsargā caur videonovērošanas sistēmu un vismaz viens postenis pastāvīgi atrodas tā tuvumā 24 stundu režīmā. To apstiprina gadījumi, kad sadzērušies ļautiņi sadomā čurāt vai rīkot vecpuišu ballītes pieminekļa pakājē. Municipālā policija viņus burtiski dažu minūšu laikā aiztur. Ja pieminekli skar kādi nopietnāki riski, pašvaldības policija sadarbojas ar valsts policiju un citām drošības institūcijām. Informācijas apmaiņa esot regulāra un abpusēja.
Jāuzsver, ka Krievijas Federācijas agresijas attaisnotāji nemaz neslēpj savu radikālo noskaņojumu. Pavisam atklāti viņi vēsta, ka Pārdaugavā esošā objekta aizsardzībā gatavi izmantot nelikumīgas metodes. Te piemēram var citēt politiskās organizācijas “Latvijas Krievu savienība” padomes locekles Tatjanas Andrijecas uzrunu nesenajā mītiņā, kas 16. jūnijā notika pie Ministru kabineta. Formāli šis nepārprotami priekšvēlēšanu laika pasākums tika pieteikts ar saukli “Glābt tautu no bankrota”, bet īstais akcents tika likts uz cīņu pret Pārdaugavā esošā pieminekļa demontāžu un Latvijā it kā pastāvošo krievu diskrimināciju. “Mēs esam izgājuši mūsu cīņas finiša taisnē. Tagad visas maskas ir norautas un labējie radikāļi tālāk uzstājīgi meklēs jaunus veidus, kā mūs pazemot un izdarīt mums sāpīgāk. Tāpēc uzskatu, ka mums, kad pienāks X stunda, būs jāsadodas rokās un jānostājas dzīvajā vairogā mūsu vērtību, mūsu pieminekļa aizsardzībā. Pagaidām vēl mēs mēģinām cīnīties legāliem līdzekļiem.” Turpinājumā partijas padomes locekle publikai dara zināmu par parakstu vākšanu petīcijai Eiropas Parlamentam, kurā aprakstīta pret Latvijas krieviem it kā vērstā Latvijas valsts kampaņa, un noslēgumā sekojoši draudi: “Ja viņi (Eiropas parlamentārieši) neieklausīsies un atstās mūs vienatnē ar mūsu problēmām, mēs būsim spiesti meklēt citus cīņas līdzekļus, mēs tos noteikti atradīsim!”
Dzīvais vairogs šajā kontekstā var nozīmēt jebko, un jebko var nozīmēt “citi cīņas līdzekļi”. Tās var būt sīkas administratīvas cūcības un tiklab kriminālnoziegumi, kas vērsti gan pret cilvēkiem, gan dažādiem procesiem un objektiem. Turklāt šī nav pirmā reize, kad Kremļa atbalstītāji izsaka draudus. Cits partijas “Latvijas Krievu savienība” padomes loceklis Jevgeņijs Osipovs savās aprindās kļuvis populārs ar frāzi “mēģinājums pārvietot pieminekli kaut par milimetru būs līdzvērtīgs kara pieteikumam, kurā mēs gūstekņus neņemsim”. “Neatkarīgā” par to jau vēstīja publikācijā: “Ja aiztiks pieminekli, LKS biedri draud ar karu” Arī tāpēc Latvijas svarīgākajam nacionālajam simbolam - Brīvības piemineklim - jānodrošina preventīva un pastiprināta aizsardzība. No Valsts drošības dienesta sniegtā komentāra izriet, ka tas jau tiek darīts.
“VDD atbilstoši savai kompetencei pastāvīgi seko līdzi norisēm valstī un informatīvajā telpā, lai savlaicīgi identificētu iespējamus apdraudējumus nacionālajai drošībai. Varam apstiprināt, ka dienests vērtē arī norises, kas saistītas ar plānoto tā dēvētā “uzvaras” pieminekļa demontāžu. Par identificētajiem riskiem VDD informē par lēmumu pieņemšanu atbildīgās institūcijas un amatpersonas. No plašākiem komentāriem dienests atturēsies.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka sabiedrisko kārtību un drošību pie Brīvības pieminekļa uzrauga Rīgas pašvaldības policija un Valsts policija. VDD ar minētajām iestādēm regulāri veic informācijas apmaiņu saistībā ar identificētiem riskiem.”
