Nacistiskais režīms, kuru slavinošus pieminekļus uzdots demontēt, likumā ietverts tikai tādēļ, ka sveštautieši latviešus joprojām mēdz apsaukāt par nacisma slavinātājiem. Patiesībā Latvijā nav atrodams neviens pats piemineklis Hitleram, viņa darbiniekiem vai kādam nacistiskajam režīmam nozīmīgam notikumam.
Par šo jautājumu pat Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde nebija aizdomājusies. Likums “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” runā par abiem režīmiem, un, loģiski spriežot, no tā izriet, ka Latvijā tiek slavināti gan padomju varas, gan nacistiskā režīma artefakti, taču tā nav.
Latvijā nav saglabājies neviens pats piemineklis, akmens vai plāksne, kas cildinātu reihskancleru Ādolfu Hitleru, viņa armiju vai ar to saistītos notikumus. Likums tādējādi jau 1. pantā uzdod veikt neiespējamas darbības:
2) paust nosodošu nostāju gan pret PSRS, gan nacistiskās Vācijas prettiesisko okupācijas varu, īstenoto politiku un veiktajiem noziegumiem;
4) nodrošināt vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu - novērst nepatiesu, neprecīzu un neobjektīvu vēsturisko notikumu atspoguļojumu un godināt Latvijas tautas pretestību gan PSRS, gan nacistiskās Vācijas okupācijas varai.
Pēc “Neatkarīgās” lūguma Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde pārskatīja potenciāli demontējamo objektu sarakstu un neatrada tajā nevienu objektu, kas slavinātu nacistisko režīmu, tam piederīgas personas vai notikumus. Tam arī ir loģisks izskaidrojums:
“Objektu neesamība saistīta ar to, ka nacistiskā okupācija Latvijas teritorijā ilga salīdzinoši īsu laika periodu - aptuveni četrus gadus un Otrā pasaules kara apstākļos kādi īpaši monumenti netika veidoti. Ja arī kāda vieta ar nacistisko simboliku tika izveidota, tādas tika likvidētas sekojošajā vairāk kā 45 gadus ilgušajā padomju okupācijas periodā. Nacistiskā simbolika nav izmantota arī pēc tam veidotajos Otrajā pasaules karā kritušo Vācijas armijas karavīru brāļu kapos.”
Kāpēc tādā gadījumā nacisms bija jāpiesauc likumā? Atbildīgās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens skaidro - tādēļ, ka Latvijai bieži tiek pārmesta asimetriska rīcība - mēs nosodām padomju varu, bet it kā slavinām nacismu. Tagad ar likumu skaidri pateikts, ka abi režīmi ir vienlīdz nosodāmi. Tiesa gan, atšķirībā no neesošajiem nacisma pieminekļiem padomju režīmu slavinošu objektu arī vairāk nekā 30 gadu pēc neatkarības atgūšanas Latvijā saglabājies vesels lērums. Turklāt ir pašvaldības, kas arī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā lolo un atļauj pat no jauna būvēt pieminekļus Sarkanajai armijai, ignorējot faktu, ka tagadējie Krievijas Federācijas bruņotie spēki ir Sarkanās armijas vēstures un pastrādāto noziegumu tiešie mantinieki. Tādējādi katrs piemineklis, cilnis vai stēla, kas uzslieta padomju armijas godināšanai, mūsdienās cildina ne vien Latvijas okupācijas faktu, bet arī Ukrainas iedzīvotāju slepkavas. Piemēram, pagājušajā gadā pilnīgi jauns piemineklis Sarkanajai armijai uzstādīts Madonā. Tas noticis, izmantojot brīdi, kad brāļu kapos tika pārapbedīts svarīgs sarkanarmietis - ģenerālis Nikolajs Jakuņins. Pašvaldība atļāva Krievijas Federācijas vēstniecībai tur uzstādīt pilnīgi jaunu pieminekli, turklāt ar slavinošu uzrakstu kļūdainā latviešu valodā: “Mūžīgā atmiņa varoņiem.” Tātad Latvijas okupanti un latviešu ļaužu slepkavas joprojām tiek uzdoti par varoņiem. Un šis gadījums nav nekāds mistiskas apstākļu sakritības radīts izņēmums.
Rēzeknes dome pirms gada izsludinājusi Sarkanās armijas karavīriem veltīta vides objekta/skulpturālas kompozīcijas metu konkursu. Tātad jau pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Turklāt konkursa žūrijā strādāja Krievijas Federācijas ģenerālkonsulāta ģenerālkonsuls Daugavpilī Jevgeņijs Koļesņikovs. Latvijai naidīgas valsts oficiālajam pārstāvim tika atļauts nepastarpināti īstenot savas valsts intereses.
Dažādi piedāvājumi konkursā tika saņemti, prēmijas labākajiem sarkanarmiešu slavinātājiem izmaksātas. Ja Rēzeknes pašvaldība ieceri īstenos, šis memoriāls būs kārtējais ierocis Kremļa īstenotajā pieminekļu propagandas karā pret Latviju, kurā Sarkanās armijas karavīri ir “atbrīvotāji”, nevis Latvijas okupētāji, bet visi pārējie - nacisti un viņu līdzskrējēji. Pašlaik gan pieminekļa izveide uz nezināmu laiku ir atlikta. Visticamāk, tādēļ, ka Latvijas sabiedrības vairākums pieprasījis demontēt visus padomju pieminekļus un Saeima šo pieprasījumu daļēji apmierinājusi. Jauns piemineklis sarkanarmiešiem būtu ļoti nelaikā.
Likums uzdod demontēt un aizliedz eksponēt tos padomju un nacistisko režīmu slavinošus pieminekļus, zem kuriem nav apbedījumu. Uz Rēzeknes jauno pieminekli sarkanarmiešiem tas neattiektos, jo pieminekli ir iecerēts veidot sarkanarmiešu apbedījumu vietā jau eksistējošā memoriālā. Faktiski pašvaldību rīcība ar padomju varu slavinošiem pieminekļiem ir tieši atkarīga no vadības nostājas. Andreja Elksniņa vadītā Daugavpils dome pat vērsusies Satversmes tiesā, lai tai par savu naudu nebūtu jānojauc padomju režīmu slavinošus pieminekļus. Pagaidām simtprocentīga skaidrība ir tikai par vienu nojaucamu pieminekli valstī. Lielāko un ietekmīgāko padomju režīma monumentu - “Pieminekli Padomju karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”. Šis objekts ir ierakstīts likumā. Savukārt pārējie valstī demontējamie objekti būs ierakstīti speciālos Ministru kabineta noteikumos. Saraksts jau ir tapis, bet drošības apsvērumu dēļ tas pagaidām netiek publiskots. Jāatgādina, ka biedrības “Brāļu kapu komiteja” veidotajā pārskatā par padomju varas uzstādītiem pieminekļiem un ierīkotām piemiņas vietām ārpus brāļu kapiem uzskaitīti 313 objekti. Savukārt Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde demontēšanai virza tikai 69.
Lūk, “Neatkarīgās” saņemtais skaidrojums: “Darba grupa pēc likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” sagatavoja sarakstu Ministru kabineta noteikumu projektam. Šajā sarakstā tika izskatīti 162 objekti, no tiem 23 tikuši demontēti jau iepriekš. Ņemot vērā likumā noteiktos kritērijus, no apsekotajiem objektiem demontēšanai nolemts virzīt 69 objektus, savukārt 21 objektu, ar kultūrvēsturisku vai māksliniecisku vērtību, ieteikts fragmentāri saglabāt muzeja apstākļos. Pausts aicinājums neslēgt demontējamo objektu sarakstu, lai to būtu iespējams papildināt.”
Saskaņā ar likumu padomju režīmu slavinošiem objektiem un neeksistējošajiem nacistisko režīmu slavinošiem objektiem no Latvijas zemes vaiga jāpazūd līdz šā gada 15. novembrim. Vienīgi “Piemineklis Padomju karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” drīkstēs uzkavēties ilgāk - daļēji nojauktā stāvoklī. Tā pazemes daļas demontāža un atbrīvotās teritorijas sakārtošanas darbi īstenojami līdz 2023. gada 30. jūnijam.
