Jaunās konservatīvās partijas (JKP) ieliktais satiksmes ministrs Tālis Linkaits spiests steigties, lai līdz tagadējās valdības nomaiņai paspētu neatgriezeniski sadalīt autobusu pasažieru pārvadājumu dotācijām rezervēto naudu starp četriem polituzņēmējiem, kuru būtību atklāj Andra Šķēles un Aināra Šlesera vārdi un līdz šim plašāk zināmie darbi.
Ar oligarhu iznīdēšanas lozungiem labus panākumus 13. Saeimas vēlēšanās guvušajai JKP, t.i., partijas reālajiem vadoņiem, viņu ielikteņiem valdībā tālāk citos valsts amatos jāpasteidzas šie panākumi kapitalizēt, jo panākumi 14. Saeimas vēlēšanās viņiem nav garantēti. Tai skaitā jāpabeidz pasažieru pārvadājumu dotācijām paredzētās naudas sadalīšana desmit gadus uz priekšu. Pirms pāris gadiem dotāciju kopapjoms tika novērtēts mazliet virs pusmiljarda eiro, kura nominālo apjomu jau nākas un turpmāk vēl jo vairāk nāksies palielināt atbilstoši eiro pirktspējas zudumam. Šī nauda tiek novirzīta cilvēkiem ar tādu slavu, kas pietiekama JKP, T. Linkaita, Satiksmes ministrijas un tai pakļautās Autotransporta direkcijas rīcības cēloņu saprašanai. 1. jūlijā šīs iestādes atņēma pasažieru pārvadājumu tiesības Ogres un Aizkraukles maršrutos firmai CATA un atdeva tās Liepājas autobusu parkam (LAP), kas izrādījās nolīgto pārvadājumu apjomu paveikt nespējīgs.
Satiksmes ministrijas un Autotransporta direkcijas reakcija uz valsts pasūtījuma nepildīšanu un pasažieru atstāšanu ceļmalās ir laba vēlējumi LAP tomēr uzsākt autobusu kustību “maksimāli īsā laika posmā”. Tā rakstīts ATD paziņojumā par tās padomes sēdi 6. jūlijā. Ar to ATD bija spiesta reaģēt uz Ogres un Aizkraukles pašvaldību noformēto un tālāk arī līdz Saeimai nonākušo iedzīvotāju sašutumu par autobusu atņemšanu. Padome netika tālāk par lēmumu lemt kaut kad vēlāk: “Ja situācija netiks atrisināta nedēļas laikā, ATD rosinās līguma laušanas procedūru,” iestāde solīja bez norādes uz šīs “rosināšanas” sākuma un beigu termiņiem. ATD un jo īpaši tās valdes priekšsēdētājs Kristians Godiņš ir gatavs darīt (runāt, solīt, žēloties, locīties...) jebko, bet tikai ne rīkoties atbilstoši Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa ieteikumam, ka ATD tik tiešām ir jālauž līgums ar šo līgumu pildīt nespējīgu uzņēmumu un jāļauj atsākt darbu iepriekšējam pārvadātājam.
Autobusu pasažieru pārvadājumu dotēšana notiek kopš Latvijas Republikas atjaunošanas, lai šos pārvadājumus uzturētu par spīti valstī esošo cilvēku skaita samazinājumam un izkliedei divās nozīmēs. Pirmkārt, pa daudzām apdzīvotām, bet mazapdzīvotām vietām. Otrkārt, pa individuālajiem transporta līdzekļiem, kādu padomju laikā bija daudz mazāk. Tāpēc dotācijas šiem pārvadājumiem kopš pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma ir pastāvējušas un sen piesaistījušas arī politbiznesmeņu intereses. Savulaik dotāciju apsaimniekošana šķita pašsaprotama pašvaldību - to esošo un bijušo vadītāju privilēģija, iesēžoties no padomju laikiem mantoto autobusu pasažieru pārvadājumu uzņēmumu vadībā. 13. Saeima vēlēšanu rezultāti noveda pie varas un naudas pārdalīšanas par labu valstij jeb valdībā iekļuvušajām partijām. Pārvadājumu dotāciju naudas pārdalīšanai kopš 2020. gada jēga tā pati, kas administratīvi teritoriālajai reformai.
Autobusu dotāciju naudas pārdalīšana kļuva par vienu no galvenajiem Krišjāņa Kariņa valdības pasākumiem, kura ekspluatācijas atdošana JKP palīdz šai valdībai saglabāties līdz pat 14. Saeimai.
Tiklīdz K. Kariņa valdības satiksmes ministrs T. Linkaits bija iesildījis ministra krēslu, tā “ATD izsludinājusi konkursu par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021. līdz 2030. gadam ar ļoti grūti izpildāmiem noteikumiem,” kā Neatkarīgā šo konkursu pieteica 2019. gada 23. jūlija publikācijā “Brauksim apzeltītos autobusos”. Tā, protams, bija ironija. Jau tobrīd kļuva skaidrs un rakstā tika izskaidrots, ka apzeltīto autobusu solīšana ir līdzeklis sabiedrisko autobusu kustības iznīcināšanai. Konkursa “mērķis - pārvadājumu izbeigšana laukos” (tā tas savulaik uz papīra rakstīts, ar cirvi neizcērtams - attēlā) tika atpazīts toreiz un apstiprināts tagad, pasludinot par pasažieru pārvadātāju uzņēmumu, kas pārvadājumus veikt nav spējīgs.
Atbilstoši iepriekšējos varas un naudas pārdales raundos slēgtajiem līgumiem, pārvadājumu dotācijas līdz 2020. gadam dalīja 26 pārvadātāji. Starp 2019. gadā formulētajiem konkursa mērķiem bija jaunu pārvadājumu līgumu noslēgšana jau 2020. gadā. 2022. gada vidū šādu līgumu slēgšana vēl nav pabeigta, jo ļoti piņķerīgs darbs izrādījās konkursa rezultātu iegrozīšana tā, lai nodrošinātu uzvaru konkursos tikai dažiem uzņēmumiem jeb uzņēmējiem. It kā pašsaprotama konkursa jēga ir noskaidrot, kuri uzņēmumi spējīgi veikt pasažieru pārvadājumus, prasot vismazāko piemaksu par katru nobraukto kilometru. Taču īstenībā konkurss iegrozīts tā, lai uzvarētu tie, kuri izkonkurē liekos uzņēmumus, prasot nereāli mazas piemaksas, ar kādām pārvadājumi nemaz nevar notikt un arī nenotiks, t.i., nenotiks nolīgtajā apjomā. Nāksies vai nu samazināt pārvadājumu apjomu, vai palielināt piemaksas tiem, kuri ar ATD pieļautas vai varbūt arī organizētas mazprasīšanas metodi būs atstāti par pārvadātājiem un kā nebūt izdzīvojuši līdz izbrāķēto konkurentu likvidācijai. Šobrīd vēl tehniski ir iespēja atņemt pārvadājumu tiesības fiktīvajam pārvadātājam un atdot tās atpakaļ reālajam pārvadātājam, tāpēc K. Godiņam T. Linkaita aizsegā jānovilcina laiks līdz brīdim, kad CATA autobusi ierūsējuši un šoferi izklīduši. Pēc tam abas amatpersonas dosies uz valdību ar aprēķiniem par autobusu pasažieru pārvadāšanas reālajiem izdevumiem.
Nereālistiski mazas kompensāciju kopsummas ierakstīšana katra nākamā gada budžetā ar sekojošu kompensāciju palielināšanu uz neparedzētu izdevumu rēķina ir Latvijā stingri iesakņojies pārvaldes darba rituāls. Pašreizējā degvielas cenu lēciena dēļ papildkompensācijām būs jākļūst vairākkārt lielākām nekā iepriekšējos gados un valdība būs spiesta tās apmaksāt tādā apjomā, kādā gribēs saglabāt sabiedrisko autobusu kustību.
Pirmajā acu uzmetienā nav saskatāms, kas šajos aprēķinos nojucis līdz pasažieru atstāšanai ceļmalās un parakstu vākšanai Saeimā zem pieprasījuma atlaist T. Linkaitu no ministra amata. LAP nav vienīgais politbiznesa uzņēmums, ko T. Linkaits cenšas iesēdināt valsts dotāciju silē uz nākamo gadu desmitu. Tomēr tagadējais skandāls ar pārvadājumu tiesību piešķiršanu pārvadāt nespējīgam LAP izskan skaļāk, nekā tas būtu gadījumā, ja nolīgtos pārvadājumus neveiktu citi JKP kompanjoni, kurus Neatkarīgā stādīja priekšā 2021. gada 5. maija publikācijā “Autobusu pārvadājumus sadala Šķēle, Šlesers, Savickis un Brandavs”. Tā tas ir Liepājas autobusu parka īpašnieku dēļ. Mazākumakcionārs tajā ir Liepājas pašvaldība, bet reālo noteikšanu uzņēmumā sadalījuši Andris Šķēle un it kā politiskās ambīcija vēl neatmetušais Ainārs Šlesers. Jo īpaši viņam bija jārūpējas, lai autobusu dotāciju pārdalīšana neizvērstos tagadējā skandālā.
