“Neatkarīgās” rīcībā ir nonākusi neoficiāla, bet uzticama avota sniegta informācija, ka Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri kopīgi ir sagatavojuši un iesnieguši (vai tuvākajā laikā iesniegs) priekšlikumu attiecīgās ES institūcijās par uzņēmuma “Krievijas dzelzceļš” iekļaušanu sankcionēto uzņēmumu sarakstā ne tikai finanšu jomā, bet liedzot jebkāda veida sadarbību ar šo uzņēmumu.
Pēc “Neatkarīgās” avotu ziņām, aicinājumu pievienoties šādam iesniegumam esot saņēmusi arī Igaunijas Ārlietu ministrija, tomēr tā pagaidām no līdzdalības atturējusies, visticamāk, grūti prognozējamo seku dēļ, ko šāds straujš un iepriekš nesaskaņots solis varētu atstāt uz Igaunijas tranzītbiznesa nozari un valsts ekonomiku kopumā.
Tikmēr Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte, paužot ministra Edgara Rinkēviča viedokli, norādīja, ka iepriekš minētā informācija par Latvijas un Lietuvas kopīgo iesniegumu neatbilst patiesībai. “Tā gluži vienkārši nav,” viņa sacīja. Apliecinājumu šim apgalvojumam ĀM sniedza arī rakstveidā.
Līdzīgu atbildi uz jautājumiem par iespējamo Latvijas un Lietuvas iniciatīvu pakļaut sankcijām “KDz” sniedza arī Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Gulbe. “Informācija neatbilst patiesībai un ir maldinoša,” viņa raksta.
Vēloties noskaidrot, vai šāds jautājums jebkad ticis apspriests valdības līmenī, “Neatkarīgā” centās sazināties ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu vai viņa viedokļa publiskajiem paudējiem, tomēr gan premjers, gan viņa palīgi piektdien darba dienas laikā nebija sasniedzami.
Taisnības labad jāpiebilst, ka pagaidām komentārus nesniedza arī neviens no aptaujātajiem tranzītbiznesa nozares pārstāvjiem - par iespējamo “Kdz” pakļaušanu sankcijām visi uzzināja tikai no “Neatkarīgās”, līdz šim nekāda cita informācija nav cirkulējusi ne oficiālos, ne privātos saziņas kanālos. Atzīstot, ka šādam lēmumam varētu būt smagas sekas uz nozari, uzņēmēji vēlējās papildu laiku informācijas analīzei un potenciālo seku izvērtēšanai.
Biznesa augstskolas “Turība” mācībspēks, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis uzsvēra, ka par jebkādu papildu sankciju piemērošanu Krievijai valstīm tomēr būtu jāvienojas plašā lokā, lokālas aktivitātes var izrādīties neefektīvas un pat kaitīgas pašiem piemērotājiem. “Nav šaubu, ka ir visos veidos jāturpina un jāatbalsta līdzšinējā politika, kas vērsta pret Krieviju kā agresorvalsti. Tur kompromisu nevar būt. Tomēr ir ļoti būtiski, lai jaunu sankciju piemērošana būtu plašas Eiropas valstu saimes lēmums. Nenoliedzu, tas ir sarežģīti, jo zināms, ka pārējā Eiropā valda nevienprātīgs noskaņojums. Mums jādomā, lai mēs nenostādītu sevi būtiski sliktākā situācijā salīdzinājumā ar citām valstīm, tas agri vai vēlu radītu nevēlamu viļņošanos sabiedrībā, “ uzskata A. Rostovskis.
Arī bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss norādīja, ka, nemainot attieksmi pret notiekošo Ukrainā, nedrīkstētu pieļaut, ka, iniciējot jaunas sankcijas, mēs paši sevi iedzenam absolūtā izolācijā. “Vispirms būtu jāprecizē, vai šīs jaunās sankcijas (ja tādas tiešām tiek rosinātas) ir vērstas pret “KDz” kā uzņēmumu vai pret atsevišķām tā amatpersonām. Tā ir būtiska atšķirība. Ja sankcionēts tiek uzņēmums, tad sekas var būt ļoti smagas. Pat ja atsakāmies no visām Krievijas kravām, apdraudēta var būt sadarbība arī tādām valstīm kā Kazahstāna, Uzbekistāna, Ķīna, uz kuru tranzītkravu plūsmu Latvijā tiek liktas lielas cerības. Sliedes Krievijā pieder “KDz”. Ja uzņēmums tiks sankcionēts, tad jau līgumu par to izmantošanu slēgt nevarēs. Kā tad mēs tās kravas dabūsim līdz mūsu robežai?“ retoriski jautāja bijušais nozares ministrs.
Turklāt, pēc A. Matīsa teiktā, ja sankcijām tiktu pakļauts arī Baltkrievijas dzelzceļš, situācija vispār varētu kļūt kritiska - kravu kustība būtu iespējama faktiski tikai Baltijas robežās. “Sekas ir jāapzinās, Latvijā dzelzceļš jau tā gadiem tiek dotēts no valsts puses. Kas notiks tad, ja tiks zaudētas visas tranzītkravas, nav grūti iedomāties,” viņš sacīja.
