Tauta savu vārdu ir teikusi, un turpmākos četrus gadus būs jārēķinās ar 1. oktobrī izdarīto izvēli. Daudziem negaidīti savu pozīciju šoreiz bija gatavi paust vairāk Latvijas pilsoņu nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Tomēr palielā aktivitāte milzu pārmaiņas mūsu dzīvē diezin vai ienesīs – tā domā lielākā daļa “Neatkarīgās” aptaujāto vēlētāju.
Pārmaiņu vēju gaidītāji ir mazliet vīlušies, daži pat krietni vairāk nekā mazliet, taču jāatzīst, ka visbiežāk dzirdētais vārds no aptaujāto iedzīvotāju puses bija “stabilitāte”. (Un ne jaunās politzvaigznes Rosļikova sakarā.) Sniegtās atbildes iedalījām nosacītās grupās pēc nodarbošanās jomas, lai kaut daļēji iezīmētu un saprastu dažādu nozaru pārstāvju skatu uz nākotni.
Šajā reizē ieklausījāmies mediķu, pedagogu, mazo uzņēmēju, ekspolitiķu, un finanšu jomā nodarbināto teiktajā, kā arī atsevišķi izdalījām gados jaunu cilvēku viedokli. (Respektējām tos aptaujātos, kuri vēlējās palikt anonīmi.)
Dažādu solījumu izvārdzinātie un joprojām neadekvātu atalgojumu saņemošie ārsti pārsteigumu par rezultātiem nepauda.
Individuālās medicīniskās prakses vadītāja dr. Māra domā, ka ar valdības izveidošanu nemaz tik gludi neklāsies, jo stīvēšanās par atsevišķu jomu vadību būs diezgan liela. “Labi ir tas, ka 14. Saeimā beidzot varētu būt spēcīga un sakarīga opozīcija. Tāpat esmu apmierināta, ka vēlētāji ir uzticējušies Andai Čakšai, kura, pēc manām domām, ir visu laiku labākā veselības ministre,” sacīja daktere.
“Nozarē nekas būtiski nemainīsies, politiķi visai maz saprot no ļoti svarīgām lietām veselības aprūpē, piemēram, ģimenes ārstu institūcijas stiprināšanas. Tikai ZZS programmā tas bija pieminēts, bet izskatās, ka šī partija paliks opozīcijā. Tādēļ šorīt no rīta, sazinoties ar kolēģiem, bijām vienisprātis, ka arī turpmāk būs Pavļuts, pavļuts un atkal pavļuts, respektīvi, tā pati bezgalīgā rutīna bez īpašas perspektīvas, protams, ja A/P vispār tiks iekšā. Bet ja netiks, tāpat būs kārtējais “pavļuts”,” visai pesimistiski iespējamo jauno varu vērtēja ģimenes ārsts Vadims Agarelovs,
Vēl skumjāku ainu zīmēja individuāli praktizējošais terapeits R., kurš jau sen vairs necer, ka medicīnas pakalpojumu pieejamībā un mediķu atalgošanā varētu gaidīt būtiskus uzlabojumus. “Nekas nebūs, tikai arvien vairāk ārstu meklēs iespēju strādāt privātā sektorā, iespējams, pat ēnu ekonomikas zonā,” viņš sacīja.
Pirms pašām vēlēšanām pamatīgi bija “uzšūmējusies” pedagogu saime, kas jau bija gatava uzsākt beztermiņa streiku, lai panāktu likumā nostiprināto algas celšanu. Arodbiedrībai sarunās ar Izglītības ministriju un pašu valdības spici it kā izdevās panākt pieņemamu kompromisu, tomēr šaubas daudzu skolotāju prātos ir palikušas.
Pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja, kura ikdienā māca bērnus ar īpašām vajadzībām, Kintija cer, ka valdība savu vārdu turēs. “Protams, ja valdību veidos citi spēki, tad gan var būt visādi,” viņa pauda.
Mūzikas pasniedzēja Antra “Neatkarīgajai” sacīja, ka vienīgais, uz ko var droši paļauties, ir tas, ka saule uzausīs katru rītu un vakarā norietēs. “Runājot par pārējo - iespējams ir viss,” viņa neslēpa savas bažas saistībā ar vadības solīto. “Es ļoti ceru, ka jaunā nozares vadība vismaz izskaidros mums, pedagogiem, ko un kāpēc mēs izglītības jomā visu laiku nemitīgi reformējam jau no 1993. gada. Mums, nozarē strādājošajiem, tas tā īsti līdz galam joprojām nav saprotams. Tāpat ceru, ka beidzot ne tikai uz papīra tiks risināts jautājums par mācību līdzekļiem gan audzēkņiem, gan skolotājiem, šajā jomā situācija ir teju katastrofāla. Un vēl jācer, ka komunikācija ar mums, pedagogiem, no nākamā ministra puses būs vismaz pieklājīga - iepriekšējai ministrei šajā jomā pagalam nevedās,” sacīja Antra.
Koledžas pasniedzējs A. savukārt neslēpa, ka bija gaidījis lielākas pārmaiņas uz politiskās skatuves. “Joprojām daudz populistu un tukšrunātāju,” pasniedzējs konstatēja. Turklāt viņš jaunajai varai atgādināja, ka “pedagogi ļoti labi atceras ne tikai nesen valdības sasolīto, bet arī to, kas tika solīts vēl pirms četriem gadiem…”
“Vai kaut kas tā ļoti mainīsies? Nē, tāpat kā kūlāmies, tā kulsimies. Mazajam uzņēmējam daudz svarīgāka ir sadarbība ar vietējo varu, nevis “lielajā” politikā notiekošo,” “Neatkarīgajai” sacīja kādreiz neliela veikala īpašniece, tagad ēdināšanas jomā strādājošā uzņēmēja Linda. “Lai gan kovida laiks un visa tā pabalstu došana nebija bez kļūdām, uzskatu, ka visi uzbraukumi Kariņam par šo periodu ir pārspīlēti un reizēm pat nekorekti. Joprojām domāju, ka viņa vadītās valdības darbs bija vismaz apmierinošs, ar labu likumdošanas bāzi,” uzskata uzņēmēja.
Sērgas laikus piesauca arī laivu gatavošanas biznesā strādājošais Armands. “Ja jau valdība nenobeidzās vai, korektāk sakot, neizbeidzās kovida laikā, tad jau var cerēt, ka arī turpmāk būs puslīdz labi. Par neizdarīto - vai tad pasaulē ir kaut viena valsts, kuras iedzīvotāji nelamātu savu valdību?” viņš retoriski vaicāja.
Veikala īpašnieks A. no kādas Latvijas mazpilsētas daudz uz valsts atbalstu necer, arī gaidāmās ziemas kontekstā. “Ja esi uzņēmējs, tad pašam jārūpējas par rezervēm, iekrājumiem utt., respektīvi, jādomā un jāplāno. Es neprasīju nekādu pabalstu ne kovida laikā, neprasīšu arī tagad,” viņš teica. Vienīgi tracinot tas, ka līdz tiem, kuriem palīdzība patiešām būtu vajadzīga, tā bieži vien nemaz nenonāk. “Kur ir loģika maksāt vienādu pabalstu miljonāram un laukos dzīvojošai daudzbērnu ģimenei? Tā ir vienkārši nepārdomāta rīcība, kas reizēm tiešām tracina, tā turpināt nedrīkst,” uzsvēra uzņēmējs.
Finanšu sektorā strādājošie savās atbildēs “Neatkarīgajai” pauda ļoti dažādu skatījumu uz nule kā notikušajām vēlēšanām.
Investīciju jomas speciālists E. neko spožu vēlēšanu rezultātos nesaredz. Viņaprāt, nav labi, ka aiz borta palika “Saskaņa” un faktiski liela daļa Latvijas sabiedrības tādējādi palikusi bez savas pārstāvniecības. Nākamās valdības aprises arī esot skaidras - tas pats, kas jau bija, tikai ar Uldim Pīlēnam atdotu kādu no portfeļiem. Kopumā nekādu labu perspektīvu tas nesolot. “ZZS panākumi, pēc manām domām, ir saistīti ar cilvēku neapmierinātību ar līdzšinējo valdošo politiku, būtībā tas bija protesta balsojums,” uzskata E.
Savukārt finanšu jomās strādājošā Baiba bija lielā sajūsmā par JV panākumiem. “Stabilitāte un prognozējamība - to šoreiz izvēlējās Latvijas sabiedrība,” viņa pauda, izsakot vien nožēlu, ka lielāka pārstāvniecība nav tikusi arī NA.
Turpretī cita finansiste, arī Baiba, bija radikāli pretējās domās. “Kariņu nekādā gadījumā vairs nedrīkst laist varai ne tuvumā, viņš ar nesakarīgo un nekontrolēto aizņemšanos tā vietā, lai pelnītu, valsti ir novedis finansiāla kraha priekšā. Ja Kariņš paliek, tad, draugi, nebūs labi,” pārliecināta Baiba.
Strādājošā studente Renāte “Neatkarīgajai” sacīja, ka jauniešu vidū lielas intereses par pašlaik notiekošajiem politiskajiem procesiem neesot. “Ja nu vienīgi sekos kaut kādas straujas izmaiņas Augstskolu likumā, tad gan, bet pagaidām diez ko daudz līdz nesekojam,” viņa teica.
Savukārt vairākas augstākās izglītības jau ieguvusī Līva izteica nožēlu, ka labāki panākumi nav “Progresīvajiem”. “Vēl jau jāsagaida, kā veidosies attiecības starp “Progresīvajiem” un NA, tad varēs ko vairāk prognozēt,” viņa teica. Par Kariņa iespēju turpināt vadīt valdību viņa bija samērā lakoniska: “Kaut kā jau vadīja, tāpat kaut kā arī turpinās, lai gan ļoti viegli nebūs.”
Turpretī politiskos procesus rūpīgi vērojošais trīsdesmitgadnieks Toms iesaka Kariņa faniem vēl nesapriecāties. “Domāju, ka visas iespējas veidot valdību var būt arī Uldim Pīlēnam. Tā ka nekāda “uzvara” JV vēl nav garantēta, jāsagaida visi rezultāti, piemēram, “Attīstībai/Par” vēl joprojām staigā iekšā/ārā pār 5% līniju,” uzsvēra Toms. (Saruna notika vakar, kad vēl nebija saskaitītas balsis visos iecirkņos un A/P izredzes tiešām bija ļoti neskaidras.)
Rīt “Neatkarīgā” uzklausīs radošo inteliģenci, bijušos politiķus, valsts un pašvaldību darbā strādājošos, juristus, zinātniekus, lielos uzņēmējus, kā arī ieklausīsies mūsu senioru teiktajā.
